Nē, būvdarbus drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti tajā ietvertie nosacījumi.

Pamatojums:

Saskaņā ar Būvniecības likuma 17.panta pirmo daļu būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Izņēmums ir nacionālā interešu objekta būvniecībai izdota būvatļauja, kuras apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību (Būvniecības likuma 15.panta septītā daļa) un būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi (Būvniecības likuma 17.panta pirmā daļa).
Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 108.punktā noteikts, ka būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.
Būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā – projektēšanai un būvdarbiem – līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā (Būvniecības likuma 1.panta 1.punkts).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmo daļu administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Savukārt iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos (Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmā daļa). Ja augstāka iestāde atstāj administratīvo aktu negrozītu, tā darbība atjaunojas ar dienu, kad beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts (Administratīvā procesa likuma 80.panta otrā daļa).

Būvniecības ierosinātājam, lai saņemtu būvatļauju, būvvaldē ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā, kas ir minimālā projekta dokumentācija, uz kuras pamata būvvalde var izvērtēt ieceri un izdot būvatļauju. Ne Būvniecības likums, ne speciālie būvnoteikumi neaizliedz būvniecības ierosinātājam jau pie būvatļaujas saņemšanas iesniegt būvvaldē būvprojektu, kas satur visas nepieciešamās būvprojekta daļas.

Pamatojums:

Atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta pirmajai daļai persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvvaldei būvniecības ieceres iesniegumu, kā arī vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus. Proti, otrās un trešās grupas ēkas būvniecībai saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 ,,Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēkas būvnoteikumi) 28.punktu un tā apakšpunktiem līdz ar būvniecības ieceres iesniegumu būvvaldē iesniedz arī būvprojektu minimālā sastāvā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 12.panta ceturtās daļas 1.punktu un 14.panta trešās daļas 1.punktu, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālajā sastāvā, būvvalde viena mēneša laikā lemj par būvatļaujas izdošanu, atteikumu izdot būvatļauju vai būvniecības ieceres publisku apspriešanu. Būvatļauju izdod, ja tā atbilst Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas nosacījumiem. Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta projektēšanas nosacījumu izpilde, izstrādājot būvprojektu vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktajā apjomā, kā arī ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) ietvertos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (Būvniecības likuma 16.panta pirmā daļa). Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” 77.punktam maksimālais projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš otrās grupas būvēm ir divi gadi, trešās grupas būvēm – četri gadi. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, būvvalde piecpadsmit darba dienu laikā akceptē būvprojektu, izdarot būvatļaujā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi (Ēku būvnoteikumu 89.punkts). Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildīšanas būvniecības ierosinātājs izpilda būvatļaujā iekļautos būvdarbu uzsākšanas nosacījumus un iesniedz Būvvaldē būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus. Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 56.punktu būvdarbu uzsākšanas nosacījumi jāizpilda divu gadu laikā. Savukārt būvvalde piecu darba dienu laikā izvērtē iesniegtos materiālus un izdara atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, norādot būvatļaujā būvdarbu veikšanas ilgumu (Ēku būvnoteikumu 92. un 93.punkts). Tas, ka būvniecības ierosinātājs pie būvatļaujas saņemšanas ar atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi būvvaldē iesniedz jau izstrādātu būvprojektu pilnā apjomā, nekādā gadījumā nemaina būvvaldei likumā noteiktos pienākumus un tiesības, kā arī termiņus gan būvniecības ieceres izvērtēšanas un lemšanas par būvatļaujas izsniegšanu gadījumā, gan projektēšanas nosacījumu izpildes izvērtēšanas un atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi izdarīšanas gadījumā. Turklāt, izvērtējot projektēšanas nosacījumu izpildi, būvvaldei ir tiesības norādīt uz trūkumiem, ja tādu ir, un norādīt būvatļaujā papildu projektēšanas nosacījumus. Gadījumos, kad būvatļaujas saņemšanai būvvaldē tiek iesniegts būvprojekts pilnā, nevis minimālajā apjomā, būvniecības ierosinātājs pats uzņemas risku par iespējamiem zaudējumiem, kas varētu rasties, ja būvvalde pieņems lēmumu par atteikumu izdod būvatļauju vai būvatļaujā neizdarīs atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, bet uzliks par pienākumu izpildīt papildu projektēšanas nosacījumus, kuri nav iekļauti būvprojektā. Tās ir gan pasūtītāja tiesības, gan reizē arī paša risks bez norādes no būvvaldes puses, saņemt visus nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, jau pirms būvatļaujas saņemšanas izstrādāt pilnu būvprojektu.

Veicot būvniecību savām vajadzībām, būvētājam nav obligāti jāslēdz būvdarbu līgums ar būvkomersantu reģistrā reģistrētu komersantu.

Pamatojums:

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 2.8.apakšpunkts nosaka, ka būvētājs ir fiziska persona – zemes vai būves īpašnieks Būvniecības likuma izpratnē, kurš speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē būvdarbus (būvē, novieto, atjauno, pārbūvē, konservē vai nojauc noteikta apjoma būvi), piedalās tajos un uzņemas būvdarbu vadītāja pienākumus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 ,,Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 106.punktam, ja būvdarbus veic pats būvētājs, viņš uzņemas būvdarbu veicēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus, proti, atbild par būvdarbu procesa ievērošanu un būvdarbu kvalitāti atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, arī tad, ja piesaista citus būvdarbu izpildītājus. Būvdarbu vadītāja pienākumi noteikti Vispārīgo būvnoteikumu 100.pantā.

Ēku būvnoteikumu 107.1.apakšpunkts nosaka, ka būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstāks par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3. Līdz ar to atbilstoši minētajam, veicot būvniecību savām vajadzībām, būvētājam ir tiesības veikt būvdarbus gan paša spēkiem, gan slēgt līgumu par atsevišķu būvdarbu veikšanu ar trešo personu, kurai nav jābūt obligāti reģistrētai būvkomersantu reģistrā, jo būvētājs pats uzņemas atbildību par būvdarbu procesu.

Atbilstoši Būvniecības likuma 19.panta devītajai daļai, ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte, starp būvniecības dalībniekiem, izņemot radiniekus pirmajā, otrajā un trešajā radniecības pakāpē un citus ģimenes locekļus, kuri var pierādīt piederību ģimenei, par darba veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu rakstveidā slēdzami darba vai uzņēmuma līgumi. Ja būvētājs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš izsniedz būvatļaujas kopiju katram atsevišķu būvdarbu veicējam (Ēku būvnoteikumu 105.punkts).

Ja persona vēlas turpināt būvdarbus pēc būvatļaujā noteiktā termiņa vai likumā noteiktā kopējā būvdarbu veikšanas ilguma, tai ir jāvēršas būvvaldē ar lūgumu pagarināt būvatļaujas derīguma (būvdarbu veikšanas) termiņu.

Pamatojums:

Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 93.3.apakšpunkts nosaka, ka būvvalde būvatļaujā atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram ēka būtu nododama ekspluatācijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 80.punktu maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi (būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi).

Atbilstoši Ēku būvnoteikumu 94.punktam būvvalde var pagarināt būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 96. vai 97.punktā minēto nosacījumu izpildes. Proti, ja ēka, kurai nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", vai tās kārta (ja ēku paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz pasūtītāja pieprasīto laiku, ja būvvaldē ir uzrādīta aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta un iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija (Ēku būvnoteikumu 97.punkts).

Būvatļaujas derīguma termiņš ir laiks, kurā persona var realizēt tiesības veikt būvdarbus, taču pilnīgi būvatļauja kā tiesību akts savu darbību beidz līdz ar tās atcelšanu vai arī to izpildot – līdz ar būves nodošanu ekspluatācijā. Tādējādi būvatļaujas (būvdarbu) derīguma termiņa notecēšana nenozīmē, ka ir beidzies tās spēkā esības termiņš. Personai ir tiesības ierosināt būves nodošanas ekspluatācijā procesu, jo nav beidzies būvatļaujas spēkā esības termiņš, un tikai nodošanas ekspluatācijā dēļ nav nepieciešams pagarināt attiecīgās būvatļaujas derīguma termiņu, līdzīgi kā tas bija noteikts būvniecības regulējumā līdz 2014.gada 1.oktobrim (https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/buvnieciba/informacija_un_skaidrojumi/...).

Ņemot vērā iepriekš minēto, personai ir tiesības ierosināt būves nodošanas ekspluatācijā procesu arī pēc likumā noteiktā maksimālā būvdarbu veikšanas termiņa (astoņi gadi) beigām, nepagarinot būvatļauju. Savukārt, ja persona vēlas turpināt būvdarbus pēc Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā kopējā būvdarbu veikšanas ilguma, tai ir jāvēršas būvvaldē ar lūgumu pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu).

Vienlaicīgi Būvniecības valsts kontroles birojs norāda, ka likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.daļa nosaka, ka būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās - būvei piekritīgās zemes vai būves – kadastrālās vērtības.

Jaunais būvniecības regulējums neparedz, ka plānotās būves iesniegtā būvniecības ieceres dokumentācija (būvprojekts minimālā sastāvā) būvprojekta izstrādāšanas stadijā ir dalāma kārtās, taču normatīvie akti neliedz nodot ekspluatācijā būvi pa kārtām.

Pamatojums:

Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (zaudēja spēku 2014.gada 1.oktobrī) 77.punkts noteica, ja paredzēta būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, skiču projektu izstrādā visam būvobjektam kopumā, norādot būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši būvju klasifikācijai, bet tehnisko projektu var izstrādāt katrai nododamās būves kārtai atsevišķi. Ar jauno būvniecības tiesisko regulēju likumdevējs ir mainījis līdzšinējo kārtību. Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 ,,Ēku būvnoteikumi” 16.punkts noteic, ja būvniecības iecere paredz objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katrā kārtā ietveramo apjomu. Savukārt minēto noteikumu 183.punkts noteic prasības būves kārtas pieņemšanai ekspluatācijā. Būvniecības ieceres dokumentācijā (būvprojektā minimālā sastāvā) būtu jānorāda būvprojekta sadalījums kārtās, kādās būves tiks pieņemtas ekspluatācijā, taču atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi ir izdarāmas pēc iepriekš minēto prasību izpildes visam būvprojekta apjomam (visām kārtām). Publiskajās tiesībās aizliegts viss, kas nav atļauts. Un atbilstoši iepriekš minētajam, jaunais būvniecības tiesiskais regulējums neparedz, ka plānotās būves iesniegtā būvniecības ieceres dokumentācija būvprojekta izstrādes stadijā vai būvniecības ieceres realizācija (būvdarbi) ir dalāma kārtās. Proti, būvniecības iecerē var paredzēt, ka tā tiks nodota ekspluatācijā pa kārtām.

Nē, šādas būves būvniecībai būvatļauja nav nepieciešama.

Pamatojums:

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.21.apakšpunktam pagaidu būve ir būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms objekta nodošanas ekspluatācijā.  Dalījums būvju grupās un būvniecības process neattiecas uz pagaidu būvēm (Vispārīgo būvnoteikumu 5.2.apakšpunkts).

Ēkas, kurām nepieciešams energoefektivitātes pagaidu sertifikāts, nosaka Ēku energoefektivitātes likums, un to izsniedz neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā.

Pamatojums:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 167.13.apakšpunktu ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts ir nepieciešams tām projektējamām, pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām vai to daļām, kurām to nosaka Ēku energoefektivitātes likums (3.panta otrā daļa), un tas nav atkarīgs no būvprojekta akcepta termiņa. Pagaidu energosertifikātu tiesīgs izsniegt neatkarīgs eksperts (energoauditors vai cita persona, kas ir tiesīga veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas) ēku energoefektivitātes jomā, kura kompetences prasības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos 2013.gada 9.jūlija Nr.382 „Noteikumi par neatkarīgajiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā”.

Jā, var, taču jāņem, vērā, ka viss būvprojektā paredzētais apjoms (t.sk. visas būves kārtas) jārealizē vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā maksimālajā būvdarbu veikšanas termiņā.

Pamatojums:

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 80.punktam būvju, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš ir pieci gadi, bet pārējām būvēm – astoņi gadi. Birojs paskaidro, ka maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto nosacījumu izpildi. Turklāt šajā termiņā jārealizē viss būvprojektā paredzētais apjoms, nevis atsevišķa būves kārta.

Birojs vērš uzmanību, ka būvatļauja ir izpildīta tikai tad, ja ekspluatācijā ir nodotas visas būvprojektā paredzētās būves, kuru būvniecībai izsniegta būvatļauja. Ja maksimālajā būvdarbu veikšanas termiņā būvdarbi nav pilnībā pabeigti, būvvalde var pagarināt būvdarbu veikšanas ilgumu pēc Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 96. un 97.punktā minēto nosacījumu izpildes. Atbilstoši minēto noteikumu 95.punktam, ja ekspluatācijā noteiktajā termiņā nav nodota ēka, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un ir mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata tika uzsākta būvniecība, pasūtītājam likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums. Papildus jāņem vērā, ka, ja ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, šādā gadījumā būvvalde var pieņemt lēmumu par pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem neatbilstošas ēkas vai tās daļas nojaukšanu.

Savukārt, ja ēka, kurai nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", vai tās kārta (ja ēkas būvniecības ieceri paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz pasūtītāja pieprasīto laiku, ja būvvaldē ir uzrādīta aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta un iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Būvniecības likuma 16.panta 2.1 un 2.2daļā un 17.panta 2.1 un 2.2daļā noteikto izmaiņu būvprojektā veikšanas kārtību, ja būvniecības iecere paredz vairāku objektu būvniecību un nav skaidri zināms, vai visus būvdarbus būs iespējams realizēt, kā arī kādā termiņā paredzēta katras būves kārtas īstenošana, ieteicams būvniecības ieceri sadalīt vairākās daļās, katru kārtu realizējot kā patstāvīgu būvniecības ieceri.

Nē, jo ar jauno būvniecības tiesisko regulējumu 2014.gada 1.oktobrī ,,nulles cikla” izbūve nav pieļaujama.

Pamatojums:

Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” (spēkā līdz 2013.gada 30.septembrim) 25.1punkts noteica, ka nulles cikls ir būves (ēkas) pazemes un virszemes daļas būvdarbu posms līdz būves (ēkas) nosacītās nulles (pirmā stāva grīdas) līmeņa atzīmei, ja plānošanas un arhitektūras uzdevumā nav noteikts citādi. Savukārt Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” (stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī; turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) neparedz būvniecības procesā terminu “nulles cikls”, proti, likumdevējs ir atteicies no šāda būvdarbu posma.

Saskaņā ar spēku zaudējušo Vispārīgo būvnoteikumu 4.punktu būves kārta ir būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām. Savukārt ar jaunā būvniecības tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos 2014.gadā 1.oktobrī tika mainīta būves kārtas definīcija. Proti, Vispārīgo būvnoteikumu 2.6.apakšpunkts nosaka, ka būves kārta ir būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām. Līdz ar to likumdevējs ir noteicis striktu prasību, ka būves kārtas realizācijā uzbūvētajai būvei vai būves daļai ir jābūt patstāvīgai, t. i., neatkarīgi no tā, vai tiks realizētas citas būves kārtas, uzbūvēto būvi vai tās daļu var izmantot un tā var funkcionēt bez citām vēl neizbūvētajām būves daļām.

Nē, šādā gadījumā tiks piemērota būvniecības kārtība, kāda noteikta augstākas grupas būves būvniecībai.

Pamatojums:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 7.punktu, ja būvniecības ieceres iesniegums tiek iesniegts par vairāku būvju būvniecību, kuras atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam atrodas dažādās būvju grupās, būvniecības procesā piemēro kārtību, kāda speciālajos būvnoteikumos noteikta augstākas grupas būves būvniecībai. Ja būvniecības ieceres iesniegumā ir plānota ēkas būvniecība, piemēro ēku būvnoteikumus (Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”), izņemot gadījumu, ja ēka ir pakārtota inženierbūvei.

Nē, normatīvo aktu regulējums nenosaka maksimālo būves kārtu skaitu būvniecības iecerē.

Pamatojums:

Būvniecību reglamentējošie normatīvie akti neierobežo kārtu skaitu būvniecības iecerē, taču jāņem vērā Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 80.punktā noteiktais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā, proti, būvju, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir pieci gadi, bet pārējām būvēm – astoņi gadi. Būvniecības valsts kontroles birojs paskaidro, ka maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto nosacījumu izpildi. Šajā termiņā jārealizē viss būvprojektā paredzētais apjoms, nevis atsevišķa būves kārta.