Turpinās darbs pie proaktīvu pakalpojumu sniegšanas principu ieviešanas

2020. gada 6.jūlija preses relīze (autors Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrija (turpmāk – VARAM) turpina darbu proaktīvu  un lietotājorientētu pakalpojumu sniegšanas principu ieviešanai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr. 3.4.2.3/18/I/001 “Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija” ietvaros.

Otrā ceturkšņa laikā izstrādāta rokasgrāmata "Valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides metodoloģijai". Tā balstās uz 2020. gada 25. februārī Ministru kabinetā apstiprināto VARAM izstrādāto “Valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides metodoloģiju”.  Rokasgrāmata ietver praktiskus, tehniska rakstura padomus, kā pielietot metodoloģiju. Tajā ir detalizēta instrukcijas, proti, lai nodrošinātu metodoloģijas precīzu piemērošanu par pakalpojumu pārveides un pilnveides īstenošanas pasākumiem, pēc iespējas padziļināti sniedzot informāciju par soļiem, kā veikt pakalpojumu pārveidi valsts sektorā, tai skaitā veidojot jaunus pakalpojumus, tos izveidotu iespējami efektīvākus gan pakalpojuma pieteikšanas, gan saņemšanas, gan sniegšanas veida ziņā pēc iespējas samazinot administratīvo slogu, patērēto laiku gala lietotājam pakalpojuma saņemšanai, pieteikšanai, kā arī veicinot valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju. Rokasgrāmata ievietota Koprades platformā https://www.koprade.lv/node/21.

Otrs lielais darbs, kas uzsākts ceturkšņa ietvaros - VARAM veic padziļinātu analīzi par atsevišķu pakalpojumu sniegšanas procesiem un atbalsta risinājumiem.

Mūsdienu tehnoloģiju un komercpakalpojumu attīstība sniedz jaunas iespējas valsts pakalpojumu sniegšanā, kā arī maina iedzīvotāju gaidas par sagaidāmo apkalpošanas pieeju, saņemot valsts un pašvaldību pakalpojumus. Jaunie pakalpojumu standarti: ir vienmēr pieejama, personalizēta un proaktīva pakalpojumu sniegšana pretstatā reaktīvai. Pakalpojumu sniegšanas organizācija, kas pakārtota integrētai iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzību atrisināšanai pretstatā administratīvi striktai pakalpojumu transakciju izpildei. Lai to paveiktu, pakalpojumu organizācijai un sniegšanas procesiem jātiek organizētiem pāri iestāžu administratīvo kompetenču robežām, iedzīvotājiem sasaistot pakalpojumus atbilstoši to dzīves situācijām, nepieciešamības gadījumā valsts iestādēm pārskatot un saistot to pakalpojumu sniegšanas procesus. 

Viens no šobrīd plānotajiem pakalpojumu koplietošanas risinājumu attīstības virzieniem ir

  • vienotā pakalpojumu kontaktu un iestatījumu reģistra (turpmāk – PKIR)  izveide un
  • dokumentu sūtīšanas servisa (turpmāk – DSS) jeb vienotas drukas risinājuma nodrošināšana iestādēm.

         PKIR un ar to saistītais DSS risinājums ir identificēti kā funkcionālas komponentes jeb starpiestāžu pakalpojumi, kuru ieviešana un izmantošana var būtiski ietekmēt daudzu publisko pakalpojumu piegādes procesus, tos racionalizējot, izslēdzot nepieciešamību pārbaudīt personas oficiālās elektroniskās adreses konta esamību pirms informācijas nosūtīšanas un nodrošinot iespēju iedzīvotājam vienuviet uzturēt un pārvaldīt savus kontaktu un paziņojumu (notifikāciju) datus un prioritātes saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm. Iestādēm tas nodrošinātu vienotu un vienmēr aktuālu un uzticamu informāciju, izslēgtu nepieciešamību uzturēt šos datus decentralizēti.

Tomēr, lai nodrošinātu šo risinājumu atbilstību dažādiem pakalpojumu sniegšanas scenārijiem un vajadzībām, ir izvērtējama potenciālo risinājumu potenciālais lietojums, izmantošanas apmēri, ierobežojumi, kā arī nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, u.c.

Lai veiktu padziļinātu potenciālo pakalpojumu darbības vides analīzi un detalizēti definētu augstākminētos pakalpojumus, VARAM ir piesaistījis konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, kas tuvākā laikā veiks iestāžu intervēšanu, izzinot vajadzības un priekšlikumus, tostarp proaktīvu un lietotājorientētu pakalpojumu sniegšanas modeļa definēšanā, PKIR un DSS risinājumu  analīzē un projektēšanā, kas nodrošinās no iedzīvotāja skatu punkta integrētu pieeju iedzīvotāju apkalpošanā, vienlaikus nodrošinot papildus pievienotās vērtības pakalpojumus iestādēm savu klientu apkalpošanai.


Efektīvākai valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem

Ņemot vērā šī brīža situāciju, kad pakalpojumu sasniedzamība attālināti iedzīvotājiem ikdienas komunikācijā paliek arvien svarīgāka, Būvniecības valsts kontroles birojs turpina pakalpojuma “Ikgadējās informācijas iesniegšana Būvkomersantu reģistrā” pārveidi, pielietojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto “Valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides metodoloģiju” (apstiprināta 2020.gada 25.februārī Ministru kabinetā), kuras mērķis ir piedāvāt aprobētu instrumentāriju pakalpojumu pārveidei, raugoties no iedzīvotāju un komersantu vajadzībām.

Pērn Būvniecības valsts kontroles birojā tika sagatavots pārveidotā pakalpojuma prototips un prezentēts vadībai, ar kuras atbalstu plānotās izmaiņas ir nodotas Būvniecības informācijas sistēmas izstrādātājiem. Tā kā plānotie uzlabojumi ir būtiski, piemēram, paredzēta datu apmaiņa ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts kasi, kā arī citi ērtāki sistēmas lietošanas funkcionalitātes uzlabojumi, to ieviešana plānota pakāpeniski.

Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd ir pagarināts atskaites iesniegšanas termiņš, un tagad iesniegšanu var veikt līdz 31.augustam pēc atskaites iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā (iepriekš termiņš bija līdz 31.maijam).

Būvniecības valsts kontroles birojs, sākot ar pakalpojuma “Ikgadējās informācijas iesniegšana Būvkomersantu reģistrā” pārveidošanu, nodrošinās ātrāku un efektīvāku valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, samazinās valsts pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu būvkomersantiem un radīs priekšnosacījumus valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesu digitalizācijas straujākai attīstībai.

Iestādēm metodoloģiju ieteicams pielietot, pārveidojot esošos procesus un ņemot vērā iestādes prioritāros uzdevumus, saglabājot uz lietotāju orientētas pakalpojumu pārveides fokusu. Līdz ar to, pakalpojuma sniedzējs pēc saviem ieskatiem nosaka metodoloģijas pielietošanu, ņemot vērā esošos resursus un iestādes uzdevumus, organizējot pārveides procesu saviem spēkiem.

Kļūstot par institūciju, kas ir orientēta uz lietotāju vajadzībām, institūcijā veidosies jauna veida pakalpojumi, un to sniegšanas principi. Institūcijas sāks izmantot augsti profesionālas un pielāgotas atbildēšanas un problēmu risināšanas iespējas, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus. Tiks apvienoti pakalpojumi, lai privātpersonām būtu ērtāk un izdevīgāk tos izmantot, ieviešot atbalstu dzīves situācijām vai pakalpojumu sniegšanai pāri robežām. Gandrīz visi valsts pārvaldes pakalpojumi būs pilnībā elektronizēti, līdz ar to valsts varēs nodrošināt pilna apmēra e-pārvaldi. Šī pieeja ļaus pilnīgi jebkuru valsts pārvaldes pakalpojumu saņemt gan elektroniski, gan klātienē - institūciju klientu apkalpošanas centros un valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros.

 

 

 

 

 

 


 

Seminārā diskutēja par turpmāko valsts pārvaldes pakalpojumu attīstību

2019. gada 23.decembra preses relīze (autors: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

Rīgā, 2019. gada 20. decembrī –  21.decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rīkoja semināru “Valsts pārvaldes pakalpojumu sistēmas organizēšana institūcijā. Pieredzes apmaiņa”, kurā VARAM, Valsts reģionālās attīstības ministrija (VRAA) un Valsts administrācijas skola (VAS) sniedza informāciju par pašreizējo situāciju valsts pārvaldes pakalpojumu aprakstu izveidē un to uzskaitē, kā arī par turpmākajiem plāniem un attīstību pakalpojumu un klientu apkalpošanas centru jomā.

Uzrunu teica VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Āris Dzērvāns, uzsverot, ka digitālo un proaktīvo pakalpojumu attīstība ir svarīga un tā jāattīsta tā, lai pakalpojumi būtu pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Praktiskajā semināra sadaļā VRAA stāstīja par pakalpojumu izpildes rādītāju ievadi un publicēšanu pakalpojuma katalogā tīmekļvietnē Latvija.lv, savukārt VAS par pakalpojumu pilnveidošanas pieredzi, vadot meistarklases.

Tika prezentēta arī Eiropas Sociālā fonda projekta “Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija” īstenošanas gaita. Tās ietvaros ir sagatavots informatīvais ziņojums ar izstrādātu un aprobētu (Valsts kasē, Nacionālajā veselības dienestā, Būvniecības valsts kontroles birojā, Valsts vides dienestā, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā) valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides metodoloģiju, kas pašreiz tiek saskaņota ar iestādēm. Plānots, ka metodoloģija tiks apstiprināta gada sākumā un to iestādes jau varēs sākt pielietot pakalpojumiem, kurus plānots pārveidot, nodrošinot ātrāku un efektīvāku valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, samazinot valsts pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu, un radot priekšnosacījumus valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesu digitalizācijas straujākai attīstībai.

Video un prezentācijas pieejamas: /lat/publ/Seminari/sem_publ_pak/


 

VARAM aicina izteikt sabiedrībai domas par izstrādāto un aprobēto metodoloģiju publisko pakalpojumu pārveidei

2019. gada 20. septembra preses relīze (autors: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

Turpinot darbu pie projekta ieviešanas, šā gada septembra sākumā notika augsta līmeņa vadītāju sanāksme Valsts kancelejā par projekta “Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija” gaitu un rezultātiem, kā arī tika pārrunātas atziņas, kas radušās ieviešot projektu un turpmākās darbības.

Uzrunu teica Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, izsakot atbalstu admistratīvā sloga mazināšanai, kas ir būtisks nosacījums ceļā uz labāku valsts pārvaldi.

Sanāksmē piedalījās sadarbības iestāžu vadītāji (Valsts kases pārvaldnieks, Nacionālā veselības dienesta direktore, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore, Valsts vides dienestam ģenerāldirektore, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas vadītājs). No VARAM puses - Valsts sekretārs, Ministra padomnieks digitālās dienaskārtības jautājumos, Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos, kā arī projektā iesaistītie darbinieki un konsultanti.

Sanāksme bija būtiska, lai saprastu iesaistīto pušu apsvērumus un atzinumus par sagatavoto un aprobēto metodoloģiju. Rezultātā tika gūts atbalsts metodoloģijas turpmākai virzībai apstiprināšanai Ministru kabinetā.

VARAM aicina izteikt sabiedrībai domas par izstrādāto un aprobēto metodoloģiju publisko pakalpojumu pārveidei līdz š.g. 26.septembrim.

Metodoloģijā apkopoti risinājumi pakalpojumu sniegšanas pamatprocesu identificēšanai un pārveides iespēju noteikšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanas principi, primāri raugoties no gala lietotāja, iedzīvotāja, komersanta vajadzību apzināšanas rakursa, t.sk. ievērojot “konsultē vispirms”, proaktivitātes, vienreizes principu, u.c. principus, kas jāievēro Pakalpojumu dizainā un ir minēti arī Eiropas sadarbspējas satvarā[1].

[1] https://ec.europa.eu/isa2/sites/isa/files/eif_brochure_final.pdf

VARAM uzlabo publisko pakalpojumu kvalitāti

(2019. gada 1. jūlija preses relīze (autors: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi vairāku valsts iestāžu publisko pakalpojumu pārveidi par efektīviem, uz klientu orientētiem, ātrāk un ērtāk lietojamiem pakalpojumiem, lai uzlabotu šo iestāžu sniegto publisko pakalpojumu kvalitāti.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija” ietvaros Valsts kasē (VK), Nacionālā veselības dienestā (NVD), Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB), Valsts vides dienestā (VVD) un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK) tika veikta atsevišķu publisko pakalpojumu izpēte, lai nodrošinātu ātrāku, efektīvāku, uz klientu ērtībām vērstu digitālu pakalpojumu sniegšanu. Projekta pirmā sadaļa ir noslēgusies, šobrīd ir gatavs plāns un ir uzsākta izpētīto metožu ieviešana šajās valsts pārvaldes iestādēs. 

VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis: “Izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iespējams uzlabot publisko pakalpojumu attīstību un nodrošināt to efektivitāti. Piemēram, digitalizējot pakalpojumus, iespējams, gan samazināt rindā patērēto laiku, gan paplašināt iedzīvotājiem un komersantiem pieejamo elektronisko pakalpojumu klāstu. Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs, kā arī radīta vide produktīvas pakalpojumu digitalizācijas attīstībai.”

Piemēram, VDEĀVK veica pakalpojuma “Iesniegums invaliditātes ekspertīzei” izpēti, lai optimizētu pakalpojuma sniegšanas procesu un samazinātu klienta gaidīšanas laiku rindā līdz 10 minūtēm. NVD izvēlējās samazināt valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifa aprēķināšanas laiku periodam no pilnas dokumentu mapes saņemšanas līdz atbildes sniegšanai no trīsdesmit uz desmit dienām. VVD izskata pakalpojumu “Zvejas atļaujas (licences) izsniegšanu rūpnieciskai zvejai iekšējos ūdeņos”, lai samazinātu klātienes apmeklējuma skaitu iestādē licences saņemšanai līdz vienai reizei. Turpmāk, lai saņemtu licenci, klientam būs jādodas tikai uz vienu iestādi.

BVKB veica izspēti, lai Būvniecības informācijas sistēmā Būvkomersantu reģistrā iesniegto ikgadējās informācijas iesniegumu īpatsvars palielinātos no 55% uz 85%, tādējādi gan samazinot iesniegumus papīra formā, gan paātrinātu pakalpojuma saņemšanas laiku. Savukārt VK pakalpojuma pārveides procesa pilnveidošanai izskata pakalpojumu “Kontu apkalpošana”. Tādējādi veicot ātrāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu (gan klientam, gan iestādei), pārejot no trijiem posmiem uz vienu, digitalizējot pakalpojumu un nodrošinot datu automatizētu apstrādi. Tāpat minimizējot manuālus datu apstrādes un pārneses procesus. Papildus minētajam, VK plāno samazināt gan kontu atvēršanas pakalpojuma pieteikumu apstrādes laiku no sešām līdz trijām dienām, kā arī pēc iespējas mazināt nepieciešamību klientam apmeklēt iestādi klātienē.

Projekts veikts, sadarbojoties ar konsultantiem no SIA “Agile & Co”, kuri palīdzēja iestādēm analizēt situāciju un veikt nepieciešamās pārmaiņas. SIA “Agile & Co” valdes loceklis Aigars Staks norāda: "Esam lepni par to, ka mums kopā ir izdevies parādīt ceļu, kā iestāde saviem spēkiem var būtiski – divas vai vairāk reizes uzlabot klientu apkalpošanas ātrumu, saglabāt vai palielināt pakalpojuma kvalitāti un padarīt pakalpojumu klientorientētu. Visi sagaida ātrus un klientam saprotamus pakalpojumus, un VARAM veic milzīgu darbu, lai tas notiktu. Ļoti ceram, ka “klientorientētas” iestādes kļūs arvien vairāk redzamas, un “stagnējošās” iestādes būs spiestas mainīties, lai mums visiem rastos maza un efektīva valsts pārvalde.”

 

VARAM pilnveido darbu institūciju pakalpojumu pieejamības uzlabošanā

2019. gada 26. marta preses relīze (autors: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

Rīgā, 2019. gada 26. martā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), sekojot Valsts pārvaldes reformu plānam 2020[1] un sadarbojoties ar vairākām iestādēm, īsteno projektu “Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija” ar mērķi padarīt efektīvākus, digitalizētākus un klientiem ērtākus institūciju pakalpojumus.

VARAM, publisko pakalpojumu attīstības veicināšanai īsteno ESF Sociālā fonda projektu “Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija”, ar kura palīdzību tiek meklēti risinājumi labākai pakalpojumu pārvaldībai. Projekta gaitā tiek veikti Valsts kases, Nacionālā veselības dienesta, Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts vides dienesta un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atsevišķu pakalpojumu lietderības izvērtējums, lai saprastu, vai un kā tos iespējams padarīt efektīvākus, digitālizētākus, klientiem ērtākus.

VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis: “Publisko pakalpojumu nākotnes attīstību ietekmē un arvien būtiskāk ietekmēs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību. Procesu automatizācija un mākslīgais intelekts pārveidos klientu apkalpošanu un pakalpojumu sniegšanu jaunās iespējās.”

Publisko pakalpojumu organizēšanas procesa pilnveidošana ir starp Valsts pārvaldes reformu plāna centrālajiem elementiem 2020.gadā[1]. Viens no pasākumiem ir celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību, palielinot publisko pakalpojumu sniegšanas lietderību, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem un publiskās pārvaldes izmaksas. Valsts pārvaldes pakalpojumu vērtības celšana ietver pakalpojumu pārbūvi, lai turpmākos ieguldījumus iestādes veiktu lietderīgi, samērojot plānotos ieguldījumus ar sagaidāmajiem ieguvumiem.

Lai izveidotu viedu, klientorientētu, proaktīvu un digitālu valsts pārvaldi, nepieciešama vienota metodoloģija, kā esošos pakalpojumus identificēt, novērtēt un pārveidot. Kā atzīst projekta dalībnieki, uzdevums ir izaicinošs, jo jāmaina ne tikai ierastā darba gaita, bet arī jāpaplašina skata punkts, lai panāktu pakalpojumu pilnveidi.

Interneta aktualitātes pieaugums ir būtiski ietekmējis veidu, kā tiek organizēta pakalpojumu sniegšana. Līdz ar to pakalpojumi attīstās un piemērojas iedzīvotāju vajadzībām, nodrošinot pielāgotus pakalpojumus, kā arī veicinot mijiedarbību starp pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotāju. Tāpat attīstās kopēju informācijas un datu platformu veidošana un mākslīgā intelekta līdzdalība pakalpojumu sniegšanā.

[1] https://likumi.lv/doc.php?id=295343 

 

Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija

2018. gada 7. decembra preses relīze par projekta progresu (autors: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa “Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai” projekts Nr. 3.4.2.3/18/I/001 “Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija”

Projekta mērķis ir izstrādāt un aprobēt publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides metodoloģiju, nodrošināt ātrāku un efektīvāku publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot valsts pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu, kā arī radot priekšnosacījumus pakalpojumu digitalizācijas straujākai attīstībai.
Projekta mērķa grupa ir tiešās pārvaldes iestādes, kas prioritāri sniedz pakalpojumus komercdarbības, sociālās drošības, nodokļu, valsts pārvaldes procesu digitalizācijas un pašvaldību kompetencē esošās jomās, kā arī pakalpojumu saņēmēji. Projekts tiks īstenots sadarbībā ar pieciem projektā iesaistītajiem sadarbības partneriem - Būvniecības valsts kontroles biroju, Nacionālo veselības dienestu, Valsts kasi, Valsts vides dienestu un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.
Projekta rezultātā tiks izstrādāta un aprobēta publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides metodoloģija. Ieviešot to plašā valsts pārvaldes institūciju lokā, nākotnē tiktu palielināta publisko pakalpojumu pieejamība, lietderība un efektivitāte, pilnveidojot institūciju sadarbību un klientu apkalpošanu, kā rezultātā tiktu samazināts laiks un resursi, kas mazajiem un vidējiem komersantiem jāvelta, sadarbojoties ar valsts pārvaldes institūcijām vai saņemot no tām pakalpojumus. Tādējādi lielāka uzmanība un resurss var tikt veltīts uzņēmuma pamatdarbībai un tā izaugsmes nodrošināšanai. Metodika ļaus identificēt esošos pamatdarbības procesus un to pārveides iespējas, pakalpojumu pārveides procesā tiks ievērots princips “konsultē vispirms” un digitalizācijas princips (primāri raugoties no iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzību apzināšanas (user journey) rakursa, īstenojot piecus pilotprojektus (dažādas sarežģītības pakāpes un integritātes pakalpojumi, padziļināti analizējot konkrēto pakalpojumu lietošanas kontekstu tieši no gala lietotāja/iedzīvotāja/ komersanta viedokļa un atbilstoši pārplānojot pakalpojuma procesu)). Papildus tam metodika veicinās pakalpojumu digitalizācijas straujāku attīstību, jo tā būs piemērojama ne tikai esošajiem pakalpojumiem, bet arī plānojot un izveidojot jaunus pakalpojumus, t.sk. e-pakalpojumus, kuru pieejamība tiktu nodrošināta attālināti, tādējādi mazinot administratīvo slogu un patērētos resursus, kurus komersants spiests veltīt pakalpojuma saņemšanai klātienē un aizpildot dažādus iesniegumus un pārskatus papīra formātā. Zināšanas par metodoloģijas pielietošanu un vienlaikus tās ilgtspēja tiks nodrošināta, Valsts administrācijas skolai izstrādājot mācību moduli un iekļaujot to mācību kursu piedāvājumu klāstā tiešās valsts pārvaldes iestādēm.
Projektā paredzētais kopējais attiecināmais finansējums ir 400 000 euro, tai skaitā ESF finansējums 340 000 euro un valsts budžeta finansējums 60 000 euro.
Projekta īstenošanas laiks ir no 2018. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. decembrim. 
Projektā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāv Publisko pakalpojumu departaments.