Publicēts: 19.09.2023.

Atbalsts ir noteikts konkrētām mājsaimniecību grupām – ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni –, ko nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums tirgū (biržā). Ar to saprot noteikta cenu līmeņa pārsniegšanu biržās (elektroenerģijas gadījumā – Nord Pool), dabasgāzei TTF Dutch, bet siltumenerģijai - dabasgāzes birža TTF Dutch un šķeldas birža Baltpool vienādās daļās.

Apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā ir stabilas, kad atbalsta mehānisma nodrošināšana nav nepieciešama. Atbalstu uzsāks sniegt tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniegs noteiktu cenu slieksni, ko noteiks un apstiprinās MK. Pie attiecīgo MK noteikumu redakcijas KEM šobrīd aktīvi strādā, lai jau drīzumā tos virzītu uz starpinstitūciju saskaņošanu.

Efektīvākais veids atbalsta nodrošināšanai, samērojot sociālās vajadzības ar valsts budžeta iespējām, ir mērķēts atbalsts, kas noteikts pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz to iedzīvotāju grupu, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, tas ir tiem, kuru izdevumi par mājokli sastāda ievērojamu daļu no ienākumiem. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā. Kopējie izdevumi atbalsta nodrošināšanai aplēsti 326 milj. EUR.

Mājsaimniecībai jāizpilda noteikti kritēriji.

  • Mājsaimniecību ienākumu līmenis – zems vai vidēji zems, precīzs ienākumu slieksnis tiks definēts MK noteikumos. Katras mājsaimniecības ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinās Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS), saņemot datus par iedzīvotāju ienākumiem no valsts informācijas sistēmām;
  • Mājsaimniecības locekļi  ir deklarējušies vai reģistrējušies vienā adresē Latvijas Republikā. Atbalstu var saņemt arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem Latvijas Republikā ir norādīta kontaktadrese;
  • Deklarētajai dzīves vietas adresei ir jābūt reģistrētai Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā.

Par deklarētās dzīvesvietas adreses sakārtošanu un adreses reģistrēšanu Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā plašāk 5.-7. jautājumos.

 

EIKIS automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām, pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm –  Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP).
Soli pa solim:  

  • Informācijas sistēma identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas vai personas ar norādīto kontaktadresi, definējot to kā vienu mājsaimniecību. PMLP sniegtie dati saturēs personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, personas deklarēto vai reģistrēto adresi, vai Ukrainas civiliedzīvotāju gadījumā norādīto kontaktadresi, kā arī attiecīgo adrešu unikālo reģistrācijas kodu.
  • Informācijas sistēmā tiks integrēti VID rīcībā esoši, automātiski sagatavoti dati par visu Latvijas iedzīvotāju ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. VID sniegtie dati saturēs:
    • personas vārdu, uzvārdu, personas kodu,
    • personas ienākumu deklarēšanas dokumenta veidu (darba devēja paziņojums, gada ienākumu deklarācija, mikrouzņēmuma nodokļa deklarācija, u.c.),
    • ienākumu gūšanas periodu (piemēram, gada ienākumu deklarācija – 12 mēneši, darba devēja paziņojums – 1 mēnesis),
    • gūto ienākumu apjomu EUR.
  • Informācijas sistēmā tiks integrēti VSAA rīcībā esošie, automātiski sagatavotie dati par visiem Latvijas iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem un pensijām pēc nodokļu nomaksas pēdējo 12 mēnešu periodā. VSAA sniegtie dati saturēs personas vārdu, uzvārdu personas kodu, personai izmaksāto pabalstu un pensiju gada kopsummu.
  • Informācijas sistēma, balstoties uz VID un VSAA iesniegtajiem datiem par personu ienākumiem, pensijām, pabalstiem, veiks mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai kontaktadresē norādīto personu pēdējo 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu. (VID  finanses skaita bruto, VSAA neto, līdz ar ko finanšu informācija, kas nāks no VID tiks atņemti 30%, nosakot neto.) Sākotnēji tiks summēti visu mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai kontaktadresi norādījušo personu ienākumi, pēc tam tie tiks dalīti uz mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai kontaktadresi norādījušo personu skaitu.
  • Informācijas sistēma piešķirs pazīmi tām Latvijas adresēm, kurās ir identificētas mājsaimniecības, kuras ir tiesīgas  saņemt atbalstu. Informācija par adresēm, kurās dzīvo mājsaimniecības, kuras ir kvalificējušās atbalstam, tiks nodota pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām, kas, izrakstot rēķinus, tajos iekļaus maksas samazinājumu par attiecīgo pakalpojumu. Saņemot rēķinu, mājsaimniecība uzzinās, vai ir kvalificējusies atbalsta saņemšanai.

 

Situācijas, kurās mājsaimniecības lietotājs ir apakšlietotājs var būt dažādas. (Ja persona apakšlietotāja statusā vēlas saņemt atbalstu, tad šajā īpašumā ir jānorāda deklarētā dzīvesvieta).

  • Daudzdzīvokļu māja ar vienu elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumapgādes pieslēgumu. Tirgotājs vai siltumapgādes komersants izraksta vienu rēķinu par kopējo ēkas patēriņu, bet dzīvokļu individuālo patēriņu aprēķina daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs pēc iepriekš saskaņotas metodikas;
  • Dzīvoklis, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai un tiek izīrēts mājsaimniecībai;
  • Dzīvoklis vai māja, kas pieder pašvaldībai un tiek definēta kā sociālais mājoklis, kas tiek izīrēts mājsaimniecībai.

Visos minētajos gadījumos, ja kādā no ēkās esošajiem dzīvokļiem tiks identificēta mājsaimniecība, kura ir tiesīga pretendēt uz atbalstu, elektroenerģijas vai dabasgāzes tirgotājs, siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējs ēkas apsaimniekotājam vai dzīvokļa īpašniekam/izīrētājam izrakstītajā rēķinā piemēros likumā noteikto atbalstu. Attiecīgi mājas apsaimniekotājam vai dzīvokļa īpašniekam/izīrētājam būs pienākums rēķinā ietverto atbalstu piemērot mājsaimniecībai.

 

Informācija vienuviet ir apkopota PMLP portālā: https://www.pmlp.gov.lv/lv/dzivesvietas-deklaresana

Atbalstu mājsaimniecības saņems par patērēto:

  • elektroenerģiju (neatkarīgi no tā, vai tā tiek izmantota elektroierīču darbināšanai vai apkurei);
  • dabasgāzi (tikai apkures vajadzībām);
  • siltumenerģiju;
  • decentralizēto kurināmo (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela u.c.). Šo pozīciju administrē pašvaldības.

 

Attiecībā uz patērēto elektroenerģijas, dabasgāzes un centralizētās siltumenerģijas pakalpojumu apkures vajadzībām:

  • Patērētajai elektroenerģijai un dabasgāzei tiks piemērots fiksēts atbalsta apjoms, kas tiks noteikts MK noteikumos.
  • Siltumenerģijai piemērotais atbalsts būs starpība starp  cenu, kas tiks noteikta MK noteikumos un cenu, kas ietverta mājsaimniecības līgumā par siltumenerģijas piegādi.

Attiecībā uz decentralizēto kurināmo (granulas, malka, dīzeļdegviela) un elektroenerģiju, kas tiek izmantota apkures vajadzībām:

  • Kompensācija, kura tiks nodrošināta, ja mājsaimniecība iesniegs pašvaldībai apliecinošu dokumentu par kurināmā iegādi, piemēram, čeku, vai dokumentus, kas apliecina, ka mājsaimniecībā apkures vajadzībām tiek izmantota elektroenerģija.

Cenu griesti tiks noteikti MK noteikumos, ko apstiprinās valdība.

Atbalsts tiks ietverts rēķinā automātiski par apkures vajadzībām patērēto dabasgāzi, izmantoto centralizēto siltumapgādes pakalpojumu un par elektroenerģiju. Mājsaimniecībai ar iesniegumu pašvaldībā jāvēršas, ja apkures vajadzībām tiek izmantots decentralizētais kurināmais (malka, granulas, briketes, u.c.) un elektroenerģija mājas apsildei.

Būvniecības valsts kontroles birojā varēs saņemt informāciju par personas datiem, kas izmantoti, nosakot, vai mājsaimniecība kvalificējas atbalstam, savukārt, ja persona uzskata, ka izmantotie dati ir nekorekti, tai jāvēršas pie iestādes, kas ir attiecīgo datu avots (VID, VSAA, PMLP). Datus, kas iesniegti EIKIS no citiem reģistriem, Būvniecības valsts kontroles birojs neverificē un nokoriģē.  Informāciju par mājsaimniecības kvalificēšanos atbalstam varēs iegūt tikai pēc atbalsta sistēmas iedarbināšanas, t.i., tikai pēc MK lēmuma par nepieciešamību piešķirt atbalstu mājsaimniecībām noteiktā periodā.

Ja mājsaimniecība kvalificējas atbalsta saņemšanai un ir aizdomas, ka atbalsts rēķinā nav piemērots korekti, lūgums vērsties pie pakalpojuma sniedzēja vai vai mājas apsaimniekotāja vai dzīvokļa īpašnieka/izīrētāja, ja līgumu par pakalpojuma saņemšanu ir noslēdzis apsaimniekotājs (dzīvokļu īpašnieku vārdā) vai dzīvokļa īpašnieks/izīrētājs.

Mājsaimniecības atbilstību atbalsta saņemšanai mājsaimniecības loceklis var apstrīdēt kā faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

  • Par atbalsta mehānismu, nosacījumiem un atbalsta piešķiršanas kritērijiem – sazinies ar Klimata un enerģētikas ministriju (pasts@kem.gov.lv; 63007329);
  • Mājsaimniecību kvalificēšanās atbalstam (no brīža, kad atbalstu sāk piemērot) –  Būvniecības valsts kontroles birojs (pasts@bvkb.gov.lv; 67013375; 68206992; 67013369; 67013312)
  • Mājsaimniecības adreses sakārtošana – Valsts zemes dienests (info@vzd.gov.lv)