Nozares dialogs

Būvniecības informācijas modelēšana (BIM) kļūst par neatņemamu būvniecības nozares sastāvdaļu daudzās valstīs, tostarp Lietuvā. BIM ieviešana Lietuvā tiek virzīta valsts līmenī, īpaši uzsverot digitālo datu nozīmi būvju dzīves cikla pārvaldībā, publiskajos iepirkumos un būvniecības procesu caurspīdībā.

Normatīvais regulējums un stratēģija

Valdības lēmumi un likumdošana

• 2021. gada 8. decembra valdības lēmums Nr. 1061 nosaka, kādiem būvju veidiem BIM ir obligāti piemērojams. Šis lēmums paredz, ka BIM metodes ir jāizmanto publiskajos iepirkumos, kas saistīti ar īpašas kategorijas ēkām un inženierbūvēm, kā arī pilsētas kvartālu renovācijā un modernizācijā.
• Būvniecības likuma grozījumi paredz, ka dati par būvju dzīves ciklu tiek radīti, pārvaldīti un publiskoti digitālā formā. 2024. gadā tika atcelts “tehniskā projekta” posms, kas mainīja BIM ieviešanas procesu.

BIM ieviešanas grafiks

• BIM ieviešanas prasības tiek ieviestas pakāpeniski, sākot ar lielākiem projektiem (no 2024. gada – ēkām virs 3 milj. EUR un inženierbūvēm virs 5 milj. EUR), bet no 2026. gada – ēkām virs 1,5 milj. EUR un inženierbūvēm virs 3 milj. EUR.

BIM komponentes un prasības

EIR – Pasūtītāja informācijas prasības

• Publiskajos iepirkumos tiek noteiktas konkrētas prasības projektu BIM daļas saturam un BIM daļas izstrādes procesam (EIR – Employer Information Requirements).
• EIR nosaka tehniskās, organizatoriskās un vadības prasības, kā arī BIM vienkāršotās pielietošanas piemērus (piemēram, esošo apstākļu modelēšana, būvapjomu aprēķini, funkcionālais, dimensiju un plāna stāvokļa novērtējums, projektēšana un modelēšana, 3D koordinācija un sadursmju pārbaude).

Nacionālais būvniecības informācijas klasifikators (NSIK)

• NSIK ir sistēma, kas balstīta uz starptautisko CCI standartu un nodrošina vienotu būvniecības datu klasifikāciju un kodēšanu visā būves dzīves ciklā.
• Digitālais katalogs ļauj meklēt atbilstošas klases, veidot kodus, pārlūkot ontoloģijas, lejupielādēt datus dažādos formātos un integrēt tos savās sistēmās (arī caur REST API).

Praktiskā ieviešana un tehniskie risinājumi

Telpiskie dati un digitālie modeļi

• Būvprojekta izvietošanas plānā jāiekļauj telpiskie dati atbilstoši NSIK vai CAD struktūrai. Sākot ar 2026. gada 1. jūliju, būs obligāta 3D telpisko datu augšupielāde, kas ļaus automātiski pārbaudīt ēkas augstumu un izvietojumu uz zemesgabala.
• Šie dati tiek izmantoti būvvalžu pārbaudēm, būvatļauju izsniegšanai un būvniecības procesa uzraudzībai.

Digitālie rīki un platformas

• Lietuvā tiek attīstītas digitālās platformas, piemēram, TPS vārti (Teritoriju plānošanas un būvniecības vārti) un Statyba 4.0, kas nodrošina piekļuvi būvniecības informācijai, klasifikatoriem un BIM datiem.

Nākotnes attīstība un izaicinājumi

• BIM ieviešana Lietuvā tiek balstīta uz pakāpenisku normatīvo prasību paplašināšanu, digitālo rīku attīstību un datu standartizāciju.
• Galvenie izaicinājumi ir saistīti ar datu kvalitāti, procesu integrāciju un visu iesaistīto pušu (pasūtītāju, projektētāju, būvnieku, uzraugu) digitālo prasmju un materiāltehniskā nodrošinājuma attīstību.

Secinājumi: Lietuvas pieredze rāda, ka BIM ieviešana ir iespējama tikai ar skaidru valsts politiku, normatīvo bāzi, standartizētiem datiem un digitālām platformām. Pakāpeniska prasību ieviešana ļauj nozares dalībniekiem pielāgoties pārmaiņām un nodrošina augstāku būvniecības procesa caurspīdību, efektivitāti un kvalitāti.

Projektētāja ikdiena bieži vien ir kā balansēšana uz šauras laipas starp tehniskajām iespējām, drošības prasībām un atbildību sabiedrības priekšā.

Šis ir pavisam neliels ieskats kāda projektētāja dienā un iespēja izsekot lēmumu pieņemšanas procesam un to pamatojumam.  Tātad, diena iesākas ar ierasto rīta sapulci, kurā projektētāju komanda apsprieda kārtējo izaicinājumu – esošas sešstāvu ēkas pamatu pastiprināšanu, lai nodrošinātu drošu būvniecības procesu blakus jaunai būvei.

Eksperta piesaiste – atbildīgas izvēles pamats

Jau projekta sākumā tika pieņemts lēmums piesaistīt sertificētu ģeotehnisko ekspertu, lai analizētu izpētes rādītājus un izvērtētu iespējamos riskus. Šāda pieeja nav tikai formalitāte – tā ir būtiska, jo katrs neprecīzs vai nepietiekami izvērtēts lēmums var ietekmēt ne tikai būves kvalitāti, bet arī apkārtējās vides un cilvēku drošību.

Eksperts ieteica pastiprināt esošās ēkas pamatus ar Jet-Grouting tehnoloģiju, kas paredz cementa javas iesmidzināšanu gruntī zem augsta spiediena (500–650 bar). Šī metode ļauj izveidot cietu masīvu zem pamatiem, kas būtiski uzlabo to nestspēju. Īpaši tika uzsvērts, ka jāizvairās no zemāka spiediena iekārtām, jo tās nespēj nodrošināt nepieciešamo pāļu diametru un līdz ar to – drošību.

Grunts izpētes nozīme un lēmumu sarežģītība

Grunts izpēte ir pamats visiem turpmākajiem lēmumiem. Eksperts norādīja, ka gruntsūdens līmeņa pazemināšana ne vienmēr ir tik būtiska, kā bieži uzskatīts, īpaši, ja grunts ir smilšaina un tīra. Tomēr jebkurā gadījumā jāievēro piesardzība – gruntsūdens atsūknēšana jāveic pēc iespējas maigāk, lai neveidotos pārmērīgi liels spriegumu gradients, kas var izraisīt nevēlamas deformācijas.

Projektētājiem bija jāizvērtē arī dažādi tehnoloģiskie risinājumi – piemēram, vai izmantot “berlīnes” tipa atbalsta sienu vai sekantējošo pāļu sienu. Eksperts skaidri norādīja, ka “berlīnes” tipa siena nav piemērota lielām slodzēm un var radīt nekontrolējamas deformācijas. Tāpēc tika ieteikts izvēlēties sekantējošo pāļu sienu, kas ir bezvibrāciju tehnoloģija un ļauj saglabāt grunts struktūru neskartu.

Atbildība un rūpība – drošības stūrakmeņi

Visi risinājumi tika rūpīgi apspriesti, ņemot vērā ne tikai tehniskos, bet arī organizatoriskos aspektus – darba secību, būvdarbu loģistiku un monitoringa nepieciešamību. Eksperts uzsvēra, ka jebkura kļūda vai paviršība var radīt neatgriezeniskas sekas, tāpēc katram lēmumam jāpieiet ar maksimālu atbildību.

Projektētāju komanda secināja, ka sarežģītās situācijās nav vietas improvizācijai – jāiesaista kompetenti speciālisti, jābalstās uz precīziem datiem un jāizvēlas pārbaudītas tehnoloģijas. Tikai tā iespējams nodrošināt ne tikai projekta izdošanos, bet arī sabiedrības drošību.

Projektētāja ikdiena ir pilna izaicinājumu, taču nav neiespējamu lietu – ir tikai sarežģīti lēmumi, kas prasa zināšanas, pieredzi un atbildīgu attieksmi. Ģeotehniskā izpēte un ekspertu piesaiste ir drošas būvniecības pamats, un katrs lēmums jāpieņem, domājot par sabiedrības labumu un drošību.

Normunds Tirāns, Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācija

Pašlaik dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas 1. paaudzes 2. Eirokodeksam EN 1992 (kurš šobrīd Latvijā ir saistošs) par galveno pamatojumu tiek uzskatīts 1990. gada FIB Model Code (FIB – Fédération internationale du béton – starptautiskā betona federācija). Kaut arī jāatzīmē, ka liels 2. Eirokodeksa pamatteksta apjoms tika precizēts ievērtējot dažādu valstu nacionālās intereses, tomēr FIB iestrādes veido pamattekstu.

Šobrīd Latvijas būvkonstrukciju projektēšanas praksē pakāpeniski ienāk 2. paaudzes 2. Eirokodekss, kas kā standarts ir jau spēkā esošs, taču no likumdošanas viedokļa joprojām nav saistošs. Tāpat ir arī pieejams jau 2020. gada FIB Model Code.

Jaunās (otrās) paaudzes 2. Eirokodekss gan tika attīstīts paralēli FIB Model Code, tomēr ir jāatzīmē, ka vēl arvien tā pamatojuma dokumenti (background documents) atsaucas uz FIB metodikām.

Varētu teikt, ka 2020. gada FIB Model Code pēc būtības ir papildinošs dokuments Latvijā šobrīd saistošajam 1. paaudzes kā arī spēkā esošajam 2. paaudzes 2. Eirokodeksam – tā izmantošana būtu ļoti ieteicama, lai spētu labāk izprast projektējamo un apsekojamo dzelzsbetona konstrukciju faktisko darbu un uzvedību. Šī grāmata ietver jaunāko aprēķina metodiku apkopojumu, uz ko daudzas atsauces ir tieši dotas gan pirmās gan otrās paaudzes 2. Eirokodeksa pamatojuma dokumentos.

Ir jāatgādina, ka gan Eirokodeksi, nosaka, gan to atgādina arī Būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvs LBN 217-24: “Būvkonstrukciju projektēšanā ir pieļaujams izmantot alternatīvus risinājumus, kas atšķiras no Eirokodeksa standartu noteikumiem, ar nosacījumu, ka tiek pamatots, kāpēc nav izmantots paredzētais risinājums un ka izmantotie alternatīvie risinājumi atbilst Eirokodeksā iestrādātajiem principiem un tie garantē būvkonstrukcijām vismaz tādu pašu drošuma, ekspluatējamības un ilgizturības līmeni, kādu varētu sagaidīt, lietojot Eirokodeksu”. Un 2. Eirokodeksa ieskatā šis ir stāsts arī par FIB Model Code, kas piedāvā alternatīvus dzelzsbetona būvkonstrukciju aprēķinu risinājumus, kas atbilst Eirokodeksā iestrādātajiem principiem un garantē projektējamām būvkonstrukcijām vismaz tādu pašu drošuma, ekspluatējamības un ilgizturības līmeni, kādu varētu sagaidīt lietojot pašu Eirokodeksu.

FIB Model Code 2020 FIB mājas lapā: https://shop.fib-international.org/publications/model-code-supporting-documents/984-fib-model-code-for-concrete-structures-2020. Šo grāmatu ir diemžēl iespējams iegādāties tikai papīra formātā, bet tāda ir FIB politika – ir jau skaidrs, ka tiklīdz tiks publicēta arī *.pdf versija, tā sagaidāma šī dokumenta nekontrolēta izplatība internetā.

2025. gada 26. martā notika Būvniecības valsts kontroles biroja Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas tematiskās ekspertu grupas apspriede par ģeotehniskās uzraudzības un ģeotehniskās izpētes problemātiku un izaicinājumiem.

Apspriestie jautājumi

Apspriesti Latvijas ģeotehniskās uzraudzības un izpētes nozarei svarīgākie jautājumi:

• ģeotehniskās uzraudzības ietvars būvlaukumā un ģeotehniskās izpētes vietā;
• blakus ēku un ielu sēšanās un nevienmērīgās deformācijas ap būvlaukumiem;
• ģeotehnisko konstrukciju novērošana jeb monitorings izbūves un ekspluatācijas laikā;
• ģeotehniskās inženierizpētes sfēras būvspeciālistu prakses reglamentēšana;
• ģeotehniskās izpētes atskaišu ekspertīze;
• ģeotehniskās izpētes pasūtīšanas labā prakse.

Diskusija

Diskusijas dalībnieku starpā nepastāvēja domstarpību, vai svarīgākais ģeotehniskās projektēšanas procesa elements ir tā sākotnējais posms, proti, ģeotehniskā izpēte, kurai savukārt būtu jāvainagojas ar kvalitatīvu, t.i., pilnīgu, precīzu, faktos balstīto un  mūsdienu projektēšanas standartiem, pieejām un tehnoloģijām atbilstošu ģeotehniskās izpētes atskaiti.

Izpildoties šim priekšnoteikumam arī turpmākajiem ģeotehniskās projektēšanas procesa posmiem, proti, ģeotehnisko konstrukciju projektēšanai, to izbūves secības plānošanai, būvdarbu veikšanas specifikāciju izstrādei, būvdarbu ģeotehniskās uzraudzības plānu un novērošanas (monitoringa) plānu izstrādei un realizēšanai, rastos iespēja norisināties pietiekami veiksmīgi un atbilstoši jaunas 2. paaudzes 7. Eirokodeksam un tā vadlīnijām. Ģeotehniskās konstrukcijas ēku gadījumā ir ēkas pamati, ēkas pazemes daļa un būvbedres atbalstsienas.

Kopumā ir panākta izpratne par to, ka ģeotehniskās projektēšanas procesa veiksmīga realizācija, pataisot par tā neatņemamo sastāvdaļu būvējamā objekta realizācijas dabā novērošanu, aktīvi piesaistot būvspeciālistus ar inženierizpētes būvprakses sertifikātu, kuri šobrīd pārsvarā nodarbojas ar ģeotehnisko izpēti, ļautu ģeotehniskās izpētes un uzraudzības nozarei augt profesionāli un kļūtu par jaunu valsts ekonomikas izaugsmes punktu, paplašinot piedāvājuma un pieprasījuma klāstu būvniecības tirgū.

Nākotnes plāni

Sanāksmes laikā tika iezīmētas arī vairākās citas problēmas, kas šobrīd traucē ģeotehniskās izpētes un uzraudzības nozares veiksmīgai attīstībai. Šo jautājumu padziļinātai apspriedei plānots organizēt papildus sanāksmes, pirmā no kurām plānota uz šī gada jūnija 1.pusi.

Sanāksmes dalībnieki

Nozares eksperti: Anita Grīnfelde, Jānis Rozītis, Viesturs Smildziņš, Juris Markvarts, Valērijs Šēners, Gatis Balgalvis, Kristaps Šterns, Nikolajs Zaičenko, Kaspars Jansons un Romāns Arhipenko;

BVKB: Baiba Vītoliņa, Maija Kavosa, Sandris Celmiņš un Jānis Juliks.

2025. gada 3. jūnijā notika atkārtota (otrā) Būvniecības valsts kontroles biroja Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas tematiskās ekspertu grupas apspriede par ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskās uzraudzības problemātiku un izaicinājumiem.

Apspriestie jautājumi

Apspriesti Latvijas ģeotehniskās izpētes un uzraudzības nozarei svarīgākie jautājumi:

• ģeotehniskās izpētes atskaišu reģistrēšana BIS sistēmā un nepieciešamība pēc to validācijas mehānisma, lai novērstu krāpniecību;
• izveidojamās ģeotehnisko izpēšu datu bāzes sasaistes iespējas ar Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datu bāzi, kā arī datu pieejamības un pārbaudāmības uzlabošana;
• ģeotehniskās izpētes atskaišu ekspertīzes nepieciešamība, īpaši 3. grupas būvēm;
• LBN izstrādes nepieciešamība ģeotehniskās izpētes jomā un tā finansēšanas iespējas;
• piekļuves iespējas ģeotehniskās izpētes objektiem un priekšlikumi par vienkāršotu paziņošanas procedūru būvniecības administratīvā procesa ietvaros;
• kvalitatīvu ģeotehniskās izpētes uzdevumu nozīme un to pozitīva ietekme uz būvniecības izmaksām;
• ģeotehniskā uzrauga lomas definēšana un neatkarības nodrošināšana.

Diskusija

Sanāksmes laikā norisinājās plaša, 5,5 stundu ilga diskusija par ģeotehniskās izpētes un uzraudzības jautājumiem. Tika uzsvērta nepieciešamība pēc ģeotehniskās izpētes atskaites reģistrēšanas kā patstāvīga dokumenta BIS sistēmā, kā arī nepieciešamība pēc validācijas mehānisma, kas nodrošinātu ģeotehniskās izpētes datu ticamību un pārbaudāmību, kā arī izsekojamību izcelsmes un autorības ziņā.

Tika apspriesta arī iespēja sasaistīt BIS ar LVĢMC ģeoloģijas datu bāzi, lai nodrošinātu piekļuvi vēsturiskajiem ģeoloģiskajiem un ģeotehniskajiem datiem un veicinātu efektīvāku ģeotehniskās izpētes procesu. Diskusijā izskanēja viedokļi par to, ka šāda datu apmaiņa būtu būtiska ne tikai kvalitātes nodrošināšanai, bet arī ģeotehniskās izpētes izmaksu optimizācijai, jo samazinātu nepieciešamību pēc priekšizpētēm un atkārtotām izpētēm, vienlaicīgi dodot iespēju celt ģeotehniskās izpētes kvalitāti.

Dalībnieki pievērsās arī jautājumam par ĢIA ekspertīzi, īpaši attiecībā uz 3. grupas būvēm. Tika pausts viedoklis, ka šādai ekspertīzei būtu jābūt obligātai un to būtu jāveic kompetentiem būvspeciālistiem, lai nodrošinātu, ka projektēšanas risinājumi atbilst faktiskajiem ģeotehniskajiem apstākļiem. Vienlaikus tika atzīts, ka šādas prasības ieviešana sadārdzinātu ģeotehnisko izpēti, taču, raugoties uz šo no būves būvniecības un dzīves cikla skatu punkta, tas novērstu būtiskus, tai skaitā konstruktīvā drošuma riskus kā arī samazinātu būvdarbu izmaksas un nepieciešamību pēc neparedzētajiem būvdarbiem, kopumā veicinot ilgtspējīgās būvniecības pieejas attīstību Latvijā.

Diskusijā tika skarta arī ģeotehniskās uzraudzības lomas definēšana. Tika izteikti vairāki viedokļi par to, kuram no būvniecības procesa dalībniekiem būtu jāuzņemas šī funkcija – būvuzraugam, autoruzraugam, būvdarbu veicējam vai neatkarīgam būvspeciālistam ar tiešu līgumu ar būvniecības ierosinātāju. Tika uzsvērta nepieciešamība pēc neatkarības un profesionālās atbildības, lai novērstu interešu konfliktus un nodrošinātu ģeotehnisko būvdarbu objektīvu un neietekmējamo uzraudzību.

Tāpat tika apspriesti jautājumi par piekļuvi ģeotehniskās izpētes objektiem, datu ievades vienkāršošanu BIS sistēmā, kā arī nepieciešamību pēc vienotas prakses un skaidriem normatīvajiem regulējumiem, kas atbalstītu ģeotehniskās izpētes procesa kvalitāti un caurspīdīgumu.

Nākotnes plāni

Sanāksmes dalībnieki vienojās par vairākiem konkrētiem soļiem, kas būtu jāveic, lai uzlabotu situāciju ģeotehniskās izpētes jomā Latvijā.

1. Sagatavot un veikt aptauju būvprojektu būvkonstruktoriem un būvkonstrukciju daļu ekspertiem, lai noskaidrotu viņu kompetenci ģeotehniskās izpētes rezultātu un datu pietiekamības izvērtēšanā. Aptaujas rezultāti kalpos kā pamats turpmākai diskusijai un iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem ģeotehniskās izpētes atskaišu ekspertīzes jomā;
2. Organizēt semināru būvekspertiem, kurā tiktu apskatīta ĢI nozīme projektēšanā, būvdarbu veikšanā un ekspluatācijā. Seminārā tiktu analizēti arī uzdevumu sastādīšanas piemēri, identificētas labās un sliktās prakses, kā arī izskatītas drīzumā publicējamās vadlīnijas “Ģeotehniskās izpētes tehniskā uzdevuma izstrādes vadlīnijas”, kas palīdzētu vienot nozares izpratni par kvalitatīvu ģeotehniskās izpētes pasūtīšanu un veikšanu;
3. Apzināt iespējas LBN izstrādei ģeotehniskās izpētes jomā.

Tāpat tika apspriesta iespēja publicēt informatīvus rakstus nozares žurnālos un citos nozares izdevumos, kā arī izmantot BVKB platformu “Nozares dialogs” diskusiju rezultātu un informatīvo rakstu publiskošanai. Šie pasākumi palīdzētu veicināt sabiedrības un nozares izpratni par ģeotehniskās izpētes nozīmi un aktualitātēm.

Noslēgumā tika uzsvērta nepieciešamība pēc ilgtermiņa stratēģijas, kas tās sākumposmā ietvertu vadlīniju izstrādi, sasaistot tās ar 2. paaudzes 7. eirokodeksa Nacionālo pielikumu izstrādi līdz 2028. gadam un citiem Latvijas likumdošanas normatīvajiem dokumentiem.

Sanāksmes dalībnieki

Nozares eksperti: Anita Grīnfelde, Jānis Rozītis, Juris Markvarts, Valērijs Šēners, Kaspars Bondars, Kristaps Šterns, Māris Krievāns, Jurijs Gorodjanskis, Romāns Arhipenko.

BVKB: Māris Demme, Maija Kavosa, Sandris Celmiņš, Agnese Goba, Linda Zelenko-Banga, Alla Krivicka.

1. sanāksmes materiāli (26.03.2025.)

• Prezentacija par geotehniskas uzraudzibas problematiku.pdf

  Pievienots: 19.12.2025

• Prezentacija par geotehniskas izpetes iepirkuma detalizacijas nozimi.pdf

  Pievienots: 19.12.2025

2. sanāksmes materiāli (03.06.2025.) 

• Prezentācijas par ģeotehnikas izpētes problemātiku

  Pievienots: 23.12.2025

• Prezentācija par geotehnisko izpēšu izmaksām

  Pievienots: 19.12.2025