2025. gada 3. jūnijā notika atkārtota (otrā) Būvniecības valsts kontroles biroja Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas tematiskās ekspertu grupas apspriede par ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskās uzraudzības problemātiku un izaicinājumiem.
Apspriestie jautājumi
Apspriesti Latvijas ģeotehniskās izpētes un uzraudzības nozarei svarīgākie jautājumi:
- ģeotehniskās izpētes atskaišu reģistrēšana BIS sistēmā un nepieciešamība pēc to validācijas mehānisma, lai novērstu krāpniecību;
- izveidojamās ģeotehnisko izpēšu datu bāzes sasaistes iespējas ar Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datu bāzi, kā arī datu pieejamības un pārbaudāmības uzlabošana;
- ģeotehniskās izpētes atskaišu ekspertīzes nepieciešamība, īpaši 3. grupas būvēm;
- LBN izstrādes nepieciešamība ģeotehniskās izpētes jomā un tā finansēšanas iespējas;
- piekļuves iespējas ģeotehniskās izpētes objektiem un priekšlikumi par vienkāršotu paziņošanas procedūru būvniecības administratīvā procesa ietvaros;
- kvalitatīvu ģeotehniskās izpētes uzdevumu nozīme un to pozitīva ietekme uz būvniecības izmaksām;
- ģeotehniskā uzrauga lomas definēšana un neatkarības nodrošināšana.
Diskusija
Sanāksmes laikā norisinājās plaša, 5,5 stundu ilga diskusija par ģeotehniskās izpētes un uzraudzības jautājumiem. Tika uzsvērta nepieciešamība pēc ģeotehniskās izpētes atskaites reģistrēšanas kā patstāvīga dokumenta BIS sistēmā, kā arī nepieciešamība pēc validācijas mehānisma, kas nodrošinātu ģeotehniskās izpētes datu ticamību un pārbaudāmību, kā arī izsekojamību izcelsmes un autorības ziņā.
Tika apspriesta arī iespēja sasaistīt BIS ar LVĢMC ģeoloģijas datu bāzi, lai nodrošinātu piekļuvi vēsturiskajiem ģeoloģiskajiem un ģeotehniskajiem datiem un veicinātu efektīvāku ģeotehniskās izpētes procesu. Diskusijā izskanēja viedokļi par to, ka šāda datu apmaiņa būtu būtiska ne tikai kvalitātes nodrošināšanai, bet arī ģeotehniskās izpētes izmaksu optimizācijai, jo samazinātu nepieciešamību pēc priekšizpētēm un atkārtotām izpētēm, vienlaicīgi dodot iespēju celt ģeotehniskās izpētes kvalitāti.
Dalībnieki pievērsās arī jautājumam par ĢIA ekspertīzi, īpaši attiecībā uz 3. grupas būvēm. Tika pausts viedoklis, ka šādai ekspertīzei būtu jābūt obligātai un to būtu jāveic kompetentiem būvspeciālistiem, lai nodrošinātu, ka projektēšanas risinājumi atbilst faktiskajiem ģeotehniskajiem apstākļiem. Vienlaikus tika atzīts, ka šādas prasības ieviešana sadārdzinātu ģeotehnisko izpēti, taču, raugoties uz šo no būves būvniecības un dzīves cikla skatu punkta, tas novērstu būtiskus, tai skaitā konstruktīvā drošuma riskus kā arī samazinātu būvdarbu izmaksas un nepieciešamību pēc neparedzētajiem būvdarbiem, kopumā veicinot ilgtspējīgās būvniecības pieejas attīstību Latvijā.
Diskusijā tika skarta arī ģeotehniskās uzraudzības lomas definēšana. Tika izteikti vairāki viedokļi par to, kuram no būvniecības procesa dalībniekiem būtu jāuzņemas šī funkcija – būvuzraugam, autoruzraugam, būvdarbu veicējam vai neatkarīgam būvspeciālistam ar tiešu līgumu ar būvniecības ierosinātāju. Tika uzsvērta nepieciešamība pēc neatkarības un profesionālās atbildības, lai novērstu interešu konfliktus un nodrošinātu ģeotehnisko būvdarbu objektīvu un neietekmējamo uzraudzību.
Tāpat tika apspriesti jautājumi par piekļuvi ģeotehniskās izpētes objektiem, datu ievades vienkāršošanu BIS sistēmā, kā arī nepieciešamību pēc vienotas prakses un skaidriem normatīvajiem regulējumiem, kas atbalstītu ģeotehniskās izpētes procesa kvalitāti un caurspīdīgumu.
Nākotnes plāni
Sanāksmes dalībnieki vienojās par vairākiem konkrētiem soļiem, kas būtu jāveic, lai uzlabotu situāciju ģeotehniskās izpētes jomā Latvijā.
- Sagatavot un veikt aptauju būvprojektu būvkonstruktoriem un būvkonstrukciju daļu ekspertiem, lai noskaidrotu viņu kompetenci ģeotehniskās izpētes rezultātu un datu pietiekamības izvērtēšanā. Aptaujas rezultāti kalpos kā pamats turpmākai diskusijai un iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem ģeotehniskās izpētes atskaišu ekspertīzes jomā;
- Organizēt semināru būvekspertiem, kurā tiktu apskatīta ĢI nozīme projektēšanā, būvdarbu veikšanā un ekspluatācijā. Seminārā tiktu analizēti arī uzdevumu sastādīšanas piemēri, identificētas labās un sliktās prakses, kā arī izskatītas drīzumā publicējamās vadlīnijas “Ģeotehniskās izpētes tehniskā uzdevuma izstrādes vadlīnijas”, kas palīdzētu vienot nozares izpratni par kvalitatīvu ģeotehniskās izpētes pasūtīšanu un veikšanu;
- Apzināt iespējas LBN izstrādei ģeotehniskās izpētes jomā.
Tāpat tika apspriesta iespēja publicēt informatīvus rakstus nozares žurnālos un citos nozares izdevumos, kā arī izmantot BVKB platformu “Nozares dialogs” diskusiju rezultātu un informatīvo rakstu publiskošanai. Šie pasākumi palīdzētu veicināt sabiedrības un nozares izpratni par ģeotehniskās izpētes nozīmi un aktualitātēm.
Noslēgumā tika uzsvērta nepieciešamība pēc ilgtermiņa stratēģijas, kas tās sākumposmā ietvertu vadlīniju izstrādi, sasaistot tās ar 2. paaudzes 7. eirokodeksa Nacionālo pielikumu izstrādi līdz 2028. gadam un citiem Latvijas likumdošanas normatīvajiem dokumentiem.
Sanāksmes dalībnieki
Nozares eksperti: Anita Grīnfelde, Jānis Rozītis, Juris Markvarts, Valērijs Šēners, Kaspars Bondars, Kristaps Šterns, Māris Krievāns, Jurijs Gorodjanskis, Romāns Arhipenko.
BVKB: Māris Demme, Maija Kavosa, Sandris Celmiņš, Agnese Goba, Linda Zelenko-Banga, Alla Krivicka.
