Elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešana

Elektroenerģijas ražotājiem, kam spēkā esošas atļaujas pirms 2024.gada 1.janvāra ir izsniegusi Ekonomikas ministrija vai Klimata un enerģētikas ministrija, šobrīd nekādas papildu darbības nav jāveic, bet jāievēro izsniegtajās atļaujās noteiktais termiņš elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai. Arī uz šiem elektroenerģijas ražotājiem no 2024.gada 1.janvāra tiek attiecināts Noteikumos Nr.821 ietvertais regulējums (tiesības un pienākumi).

Vienlaikus, atbilstoši Noteikumu Nr.821 36.punktam šiem elektroenerģijas ražotājiem līdz 2024.gada 1.jūlijam ir paredzētas tiesības lūgt Birojam atcelt atļauju un atmaksāt iemaksāto drošības naudu, ja elektroenerģijas ražotāji ir izlēmuši neīstenot atļaujās noteiktās darbības.

Turpinot īstenot atļaujās noteiktās darbības, elektroenerģijas ražotājiem apliecinājumi par jaudas ieviešanas vai palielināšanas uzsākšanu jāiesniedz Birojā 10 mēnešu laikā kopš atļaujas stāšanās spēkā (apliecinājumam jāpievieno ar sistēmas operatoru noslēgta vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanu vai pieslēguma līgums). Ja apliecinājums jau ir iesniegts Klimata un enerģētikas ministrijā, atkārtoti Birojā tas nav jāiesniedz.

Savukārt triju mēnešu laikā pēc Ekonomikas ministrijas vai Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumā atļautās darbības īstenošanas, elektroenerģijas ražotājam jāiesniedz Birojā apliecinājums par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, apliecinājumā norādot bankas norēķinu kontu, uz kuru atmaksājama drošības nauda, un pievienojot:

1. sistēmas operatora izsniegtās atļaujas kopiju par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu vai,
2. galīgā ekspluatācijas paziņojuma kopiju.

Ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus aicinām nosūtīt Birojam elektroniski uz pasts@bvkb.gov.lv.

1. jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi vai akcepta lēmums pēc ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas (ja tas nepieciešams saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, iesniegumā informējot Biroju par šo faktu);
2. jānostiprina zemesgrāmatā apbūves tiesību uz nekustamo īpašumu (ja elektroenerģijas ražotājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks);
3. jāiemaksā drošības nauda 200 euro par katru atļaujā paredzēto MW (tai skaitā arī nepilnu):

DROŠĪBAS NAUDAS APRĒĶINĀŠANAS piemēri:

     Ja plānots uzstādīt iekārtu ar jaudu 500 kW, drošības nauda ir 200 euro,

     Ja plānots uzstādīt iekārtu ar jaudu 980 kW, drošības nauda ir 200 euro,

     Ja plānots uzstādīt iekārtu ar jaudu 1,0 MW, drošības nauda ir 200 euro,

     Ja plānots uzstādīt iekārtu ar jaudu 1,01 MW, drošības nauda ir 400 euro.

     Ja iekārtai ar jaudu 2,7 MW plānots palielināt jaudu līdz 4,4 MW, drošības nauda ir 400 euro (4,4 – 2,7 = 1,7 = 2 x 200      = 400).

Drošības naudu jāiemaksā Valsts kasē atvērtajā kontā LV68TREL812068601900B, maksājuma uzdevumā norādot vienu no plānotās darbības veidiem – Drošības nauda jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, esošas iekārtas atjaunošanai vai jaudas palielināšanai un elektrostacijas plānoto jaudu (MW).

Iesniedzot Birojam aizpildītu iesniegumu (Noteikumu Nr.821 1.pielikums), elektroenerģijas ražotājs pievieno:*

1. uzstādāmās elektroenerģijas ražošanas iekārtas tehniskos rādītājus (Noteikumu Nr.821 2.pielikums);
2. elektroenerģijas ražošanas iekārtas izvietojuma plānu nekustamajā īpašumā atbilstoši Kadastra informācijas sistēmas telpiskajiem datiem;
3. maksājuma attaisnojuma dokumenta kopiju par drošības naudas iemaksu.

*Ja elektroenerģijas ražotājs ir saņēmis Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus vai akcepta lēmumu pēc ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, tad iesniegumam nav jāpievieno Noteikumu Nr.821 2.pielikums un elektroenerģijas ražošanas iekārtas izvietojuma plāns nekustāmajā īpašumā.

1. Iesnieguma atļaujas saņemšanai jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai (atjaunošanai) veidlapa;
2. Plānotie jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas tehniskie rādītāji vai esošās elektroenerģijas ražošanas iekārtas tehniskie rādītāji pēc jaudas palielināšanas (atjaunošanas) veidlapa;
3. Iesnieguma par atļauja pārreģistrēšanu jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai ražošanas jaudas palielināšanai (atjaunošanai) veidlapa;
4. Apliecinājuma par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanas (atjaunošanas) uzsākšanu veidlapa;
5. Apliecinājuma par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu veidlapa.

Ja elektroenerģijas ražotājs plāno ieviest vairākus elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidus viena pieslēguma ietvaros (piemēram, saules un vēja elektrostacija vai vēja elektrostaciju un uzkrātuve), tam ir jāsaņem atļauja vairākiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidiem (turpmāk – hibrīdatļauja).

Iesniegumā hibrīdatļaujas saņemšanai jānorāda dažādo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu ieviešamās jaudas proporciju atbilstoši to paredzētajai kopējai jaudai un jāaizpilda noteikumu N.821 2.pielikuma sadaļas par katru no elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidiem. 

Hibrīdatļaujas turētājam ir pienākums ievērot hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu jaudas proporciju. Ja viens no elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidiem tiek ieviests ar mazāku jaudu, nekā norādīts hibrīdatļaujā, pārējo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu atļautā ieviešamā jauda samazinās atbilstoši hibrīdatļaujā noteiktajai proporcijai.

Gadījumos, kad elektroenerģijas ražotājam jau ir izsniegta sākotnējā atļauja un tas vēlas atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam viena pieslēguma ietvaros pievienot citu, papildu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, tam ir jāsaņem hibrīdatļauja. Arī šādā gadījumā hibrīdatļaujas turētājam ir pienākums ievērot hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju. Ja sākotnējā atļaujā noteiktais elektroenerģijas ražošanas iekārtas veids tiek ieviests ar mazāku jaudu, pārējo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu atļautā ieviešamā jauda samazinās atbilstoši hibrīdatļaujā noteiktajai proporcijai.

Birojs izskatīs elektroenerģijas ražotāja iesniegtos dokumentus, pārbaudīs to atbilstību Noteikumu Nr.821 prasībām un mēneša laikā pieņems lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju, kā arī turpmāk nodrošinās jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanas uzraudzības procesu. Par izsniegto atļauju Birojs informēs to sistēmas operatoru, kura sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt.

• elektroenerģijas ražotājs Biroja noteiktajā termiņā neiesniedz visu nepieciešamo informāciju vai dokumentus;
• iesniegumā norādītās saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas attiecība pret nekustamā īpašuma platību ir tehniski nepamatota, ievērojot nosacījumu, ka 1 MW jaudas ieviešanai nepieciešama vismaz 0,5 ha platība;
• konstatēts, ka iesnieguma iesniegšanas dienā iesniedzējam Latvijā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopumā pārsniedz 150 euro;
• iesniedzējam lēmuma pieņemšanas brīdī ir pasludināts maksātnespējas process vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;
• uz nekustamo īpašumu, kas norādīts iesniegumā, ir uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros;
• konstatēts, ka iesniedzējam (tajā skaitā, attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai) ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas;
• apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu nav nostiprināta zemesgrāmatā vai tās termiņš ir mazāks par atļaujas derīguma termiņu.

Atļaujas (t.sk., arī hibrīdatļaujas) derīguma termiņš ir pieci gadi.

Ja hibrīdatļauja aizstāj sākotnējo atļauju, hibrīdatļaujā norādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu ieviešanas termiņš saglabājas tāds, kā noteikts sākotnējā atļaujā.

Elektroenerģijas ražotājs desmit mēnešu laikā pēc lēmuma par atļaujas izsniegšanu spēkā stāšanās dienas uzsāk lēmumā norādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu vai esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, ko apliecina ar sistēmas operatoru noslēgta rakstiska vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem vai esoša pieslēguma ietvaros – pieslēguma līgums, kuru elektroenerģijas ražotājs iesniedz Birojā kopā ar apliecinājumu.

Elektroenerģijas ražotājs triju mēnešu laikā pēc lēmumā atļautās darbības īstenošanas par to rakstveidā informē Biroju, iesniedzot apliecinājumu par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu un sistēmas operatora izsniegtās atļaujas par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, vai galīgā ekspluatācijas paziņojuma kopiju. Vienlaikus ar šo apliecinājumu elektroenerģijas ražotājs iesniedz Birojā iesniegumu par drošības naudas atmaksu. Iesniegumā norāda personas kontu kredītiestādē, uz kuru veicama drošības naudas atmaksa. 

Vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa beigām elektroenerģijas ražotājam ir tiesības lūgt pagarināt atļaujas termiņu, iesniedzot Birojam informāciju par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas vai jaudas palielināšanas projekta īstenošanas gaitu un pamatojumu termiņa pagarināšanas nepieciešamībai, kā arī starp sistēmas operatoru un elektroenerģijas ražotāju noslēgto  pieslēguma līgumu, ja tādu nepieciešams noslēgt. Birojs var pagarināt atļaujas derīguma termiņu ne vairāk kā par diviem gadiem.

• desmit mēnešu laikā pēc lēmuma par atļaujas izsniegšanu spēkā stāšanās dienas nav iesniedzis Birojā apliecinājumu kopā ar pieslēguma procesa īstenošanas vienošanās kopiju;
• noteiktajā termiņā (desmit mēnešu laikā pēc lēmuma par atļaujas izsniegšanu spēkā stāšanās dienas)  nav iesniedzis Birojā iesniegumu par atļaujas atcelšanu un drošības naudas atmaksu, ja Noteikumu Nr.821 19.punktā minētais pienākums nav izpildīts no atļaujas turētāja neatkarīgu iemeslu dēļ;
• triju mēnešu laikā pēc atļaujas īstenošanas nav iesniedzis Birojā iesniegumu par drošības naudas atmaksu, apliecinājumu par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu un sistēmas operatora izsniegtās atļaujas par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, vai galīgā ekspluatācijas paziņojuma kopiju.

Atļaujas turētājam ir tiesības lūgt Birojam pārreģistrēt atļauju uz citu personu, ja starp atļaujas turētāju un sistēmas operatoru ir noslēgta rakstiska vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem vai esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanas gadījumā – pieslēguma līgums.

Atļaujas pārreģistrēšanai atļaujas turētājs un persona, uz kuru iecerēts veikt pārreģistrēšanu, Birojam iesniedz kopīgu iesniegumu par atļaujas pārreģistrēšanu, kā arī nostiprina zemesgrāmatā apbūves tiesību uz nekustamo īpašumu, ja attiecīgais nekustamais īpašums nav iesniedzēja īpašumā un norāda iecerēto rīcību attiecībā uz drošības naudas atmaksu. Gadījumā, ja atļaujas turētājs ir izteicis lūgumu atmaksāt drošības naudu, iesniegumam par atļaujas pārreģistrēšanu pievieno maksājuma attaisnojuma dokumenta kopiju par drošības naudu, ko iemaksājusi persona, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju.

Birojs pieņem lēmumu par atļaujas pārreģistrēšanu, nemainot pārreģistrējamās atļaujas nosacījumus, ja uz personu, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju, nav attiecināmi šādi kritēriji:

• iesnieguma iesniegšanas dienā elektroenerģijas ražotājam Latvijā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopumā pārsniedz 150 euro;
• elektroenerģijas ražotājam lēmuma pieņemšanas brīdī ir pasludināts maksātnespējas process vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;
• uz nekustamo īpašumu, kas norādīts iesniegumā, ir uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros;
• konstatēts, ka elektroenerģijas ražotājam (tajā skaitā, attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai) ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas;
• apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu nav nostiprināta zemesgrāmatā vai tās termiņš ir mazāks par atļaujas derīguma termiņu.