Energopārvaldības sistēmas ieviešanas mērķis ir efektīva resursu izmantošana un pārraudzība, kas palīdz uzlabot darbības efektivitāti un ietaupīt resursus, vienlaikus sekmējot ietekmes uz vidi mazināšanos.
Energoefektivitātes likuma 5. pants paredz energopārvaldības sistēmas ieviešanu:
- valsts tiešās pārvaldes iestādes nodrošina energopārvaldības sistēmas ieviešanu līdz 2023. gada 31. augustam, sertificēšanas izvēli atstājot savā pārziņā;
- citām atvasinātām publiskām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 m2 vai lielāku kopējo apkurināmo platību, ir obligāts pienākums ieviest un uzturēt energopārvaldības sistēmu, sertificēšanas izvēli atstājot savā pārziņā.
Energopārvaldības sistēmu ievieš viena gada laikā no minēto nosacījumu iestāšanās dienas.
Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” 12. punktā ir norādīti dokumenti, kas iesniedzami Būvniecības valsts kontroles birojā. Paziņojums un minētā dokumentācija iesniedzama aizpildot attiecīgo tiešsaistes formu Energoresursu informācijas sistēmā (ERIS).
Katru gadu līdz 1. jūlijam valsts iestādes un citas atvasinātas publiskās personas iesniedz pārskatu par iepriekšējā kalendārajā gadā ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem aizpildot un iesniedzot prasīto informāciju izmantojot Energoresursu informācijas sistēmu (ERIS).
Būvniecības valsts kontroles birojs ir apkopojis valsts iestāžu un citu atvasinātu publisku personu sarakstu (skatīt šeit). Vēršam uzmanību, ka atvasinātām publiskām personām likuma prasības jāpilda, ja valdījumā ir ēkas ar 10 000 m2 vai lielāku kopējo apkurināmo platību.