Energopārvaldības sistēmas ieviešanas mērķis ir efektīva resursu izmantošana un pārraudzība, kas palīdz uzlabot darbības efektivitāti un ietaupīt resursus, vienlaikus sekmējot ietekmes uz vidi mazināšanos.

Energoefektivitātes likuma 5. pants paredz energopārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu (sistēmas sertificēšana nav obligāta):

  • valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 m2 vai lielāku kopējo apkurināmo platību;
  • citām atvasinātām publiskām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 m2 vai lielāku kopējo apkurināmo platību.

Energopārvaldības sistēmu ievieš līdz 2023. gada 31. augustam.

Valsts iestādēm un citām atvasinātām publiskām personām, kuras atbilstoši Energoefektivitātes likuma 5. panta prasībām paziņojušas par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, Būvniecības valsts kontroles birojs apstiprina sistēmas ieviešanu, iekļaujot tās valsts iestāžu un citu atvasinātu publisku personu sarakstā.

Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” 12. punktā ir norādīti dokumenti, kas iesniedzami Būvniecības valsts kontroles birojā. Paziņojums un minētā dokumentācija iesniedzama aizpildot attiecīgo tiešsaistes formu Energoresursu informācijas sistēmā (ERIS).

izsaukuma zīme

Katru gadu līdz 1. jūlijam valsts iestādes un citas atvasinātas publiskās personas iesniedz pārskatu par iepriekšējā kalendārajā gadā ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem aizpildot un iesniedzot prasīto informāciju izmantojot Energoresursu informācijas sistēmu (ERIS).