Būvekspertīzes testa jautājumi par pretendenta izpratni attiecībā uz ekspertīzes veikšanas pienākumiem, atbildību un ierobežojumiem saskaņā ar Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu prasībām
1.Kāds ir Būvprojekta ekspertīzes mērķis saskaņā ar VBN1?
Būvprojekta ekspertīzes mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (VBN 2.5.punkts). Būvprojekta ekspertīzei nav jāizstrādā risinājumi sadaļām, kurās tiek atklāti trūkumi. Būvprojekta vadītāja uzdevums ir novērst atklātos trūkumus.
2.Kad būvprojekta ekspertīze nav atzīstama par spēkā esošu?
Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā (VBN 44.punkts).
3.Kas atbild par būvekspertīzes saturu?
Būveksperts atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību (BL2 19.panta septītā daļa).
4.Kurš veic būvekspertīzes apmaksu?
Ja risināms strīds starp būvniecības dalībniekiem un, ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti, tad šajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā persona, kura ir pieaicinājusi ekspertīzes veicēju (VBN 61.1., 61.4.apakšpunkts). Savukārt, ja būves ekspertīze tiek veikta pēc pasūtītāja pieprasījuma vai pēc Biroja vai būvvaldes pamatota rakstiska pieprasījuma, tad šajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā pasūtītājs (VBN 61.2. un 61.3.apakšpunkts).
5.Kam ir pienākums uzglabāt būvekspertīzes rezultātus?
Eksperts (ekspertīzes veicējs) saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56. punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus (VBN 58.punkts).
6.Cik ilgi uzglabā būvekspertīzi?
Eksperts saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56. punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus (VBN 58.punkts).
7.Kādu dokumentāciju uzglabā saistība ar būvekspertīzi?
Eksperts visu saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56.punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus (VBN 58.punkts).
8.Ko apliecina būvprojekta ekspertīze?
Būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (VBN 2.5.apakšpunkts). Ekspertīzes vadītājs par normatīvo aktu un tehnisko noteikumu, tai skaitā piemēroto Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu prasībām atbilstošu būvprojektu sniedz pozitīvu atzinumu, bet par neatbilstošu būvprojektu – negatīvu atzinumu (VBN 53.punkts).
9.Kurai personai ir būvekspertīzes tiesības?
Būvspeciālisti var veikt būvekspertīzi tikai tajās jomās, kurās tiem ir patstāvīgās prakses tiesības (BL 13.panta sestā daļa). Savukārt būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā (VBN 44.punkts).
10.Kāds ir būvekspertīzes derīguma termiņš?
Normatīvajā regulējumā nav noteikts būvekspertīzes derīguma termiņš.
11.Kurš atbild par būvekspertīzes rezultātiem?
Būveksperts atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību (BL 19. panta septītā daļa). Saņemot negatīvu atzinumu, pasūtītājs nodod būvprojektu būvprojekta izstrādātājam neatbilstību novēršanai (VBN 54.punkts). Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par autoruzraudzību (BL 19. panta ceturtā daļa).
12.Kādus dokumentus ekspertīzes pasūtītājs iesniedz būvprojekta ekspertīzes veikšanai?
Ekspertīzes pasūtītājs būvprojekta ekspertīzes veikšanai iesniedz pilnu būvprojekta eksemplāru (ar atbildīgo vadītāju un pasūtītāja parakstiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem), projektēto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķinus, kas nepieciešami būvkonstrukciju pilnvērtīgai analīzei, pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas gadījumos – esošās būves tehniskās apsekošanas atzinumu, konservācijas vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos – būves tehniskās apsekošanas atzinumu, citu nepieciešamo dokumentāciju, ja to pieprasa ekspertīzes veicējs (VBN 49.punkts).
13.Ko nozīmē frāze būvprojekta un būves ekspertīzes atzinumā par neieinteresētību ekspertējamā projekta realizācijā?
Ekspertīzes veicējs ekspertīzes atzinumā apliecina, ka ne eksperta, ne viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses neietekmēs ekspertīzes atzinumu. Šo noteikumu izpratnē par radiniekiem ir uzskatāmas šādas personas – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais (VBN 42.punkts).
14.Uz kādiem jautājumiem būves ekspertīzes atzinums sniedz atbildi?
Būves ekspertīzes atzinums sniedz atbildi vai būve atbilst normatīvo aktu, tehnisko noteikumu, Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem standartiem un būvnormatīvu prasībām (VBN 53.punkts).
15.Kāds ir būvekspertīzes izpildes termiņš?
Būvekspertīzes izpildes termiņu būvniecības normatīvais regulējums nenosaka. Būvekspertīzes izpildes termiņu nosaka būvekspertīzes pasūtītājs civiltiesiskā kārtībā ar ekspertīzes veicēju.
Tekstā lietotie saīsinājumi:
1 VBN - Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”
2 BL – Būvniecības likums