Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17024:2012 "Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" un Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumiem Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” prasībām veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību būvprojektu un būvju ekspertīzes specialitātēs šādās darbības sfērās (skat.1.tabulu).

1.tabula

Nr.p.k

Darbības sfēra

Piezīmes

1

2

3

1

Būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīze

Būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē sertificētais būvspeciālists normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī atsevišķu inženierbūvju būvprojektos iekļauto arhitektūras risinājumu un ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi, kā arī būvniecības tāmju, ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi, kā arī ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta ekspertīzi.

2

Ēku konstrukciju būvprojektu ekspertīze

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

Būvprojektu konstrukciju ekspertīzē sertificētais būvspeciālists normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī būvniecības tāmju, ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi, kā arī ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta ekspertīzi.

 

3

Ceļu būvprojektu ekspertīze

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

4


Tiltu būvprojektu ekspertīze

5

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvprojektu ekspertīze, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas

6

Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvprojektu ekspertīze6, 16

Apkures sistēmas, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ēku dzesēšanas sistēmas, dūmu aizsardzības, dūmu un karstuma izvades sistēmas, siltummehānika/siltumapgādes avoti (tajā skaitā biomasas apkures sistēmas, saules kolektoru sistēmas, ģeotermiskās sistēmas un siltumsūkņi), siltumtīkli.

 

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

 

7

Saldēšanas sistēmu būvprojektu ekspertīze

Sistēmas, kas nodrošina zemu temperatūru tehnoloģiskos procesus pārtikas, medicīnas, ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražošanā, uzglabāšanā (tai skaitā visu lielumu stacionārās un pārvietojamās saldēšanas sistēmas, ieskaitot kompresorus-siltumsūkņus, kompresoru stacijas saldēšanas sistēmās, saldēšanas kameras, noliktavas un saldētavas.

 

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

8

Sadales un lietotāju gāzes apgādes sistēmu būvprojektu ekspertīze

Gāzes transportēšanas, sadales un lietotāja gāzes apgādes sistēmas ar spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar).

 

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

9

Pārvades gāzes un naftas apgādes sistēmu būvprojektu ekspertīze

Gāzes un naftas transportēšanas un glabāšanas sistēmas ar spiedienu, augstāku par 1,6 MPa (16 bar).

 

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

10

Meliorācijas sistēmu būvprojektu ekspertīze

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

11

Hidrotehnisko būvju būvprojektu ekspertīze

 

12

Ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvprojektu ekspertīze

 

13

Elektroietaišu būvprojektu ekspertīze

Elektroietaišu būvprojektu ekspertīzes un elektroietaišu ekspertīzes darbības sfērās norādāms spriegums, kādā personai ir atbilstoša pieredze, – līdz 1 kilovoltam, no 1 līdz 35 kilovoltiem un virs 110 kilovoltiem. Minētajās darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības, ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas ekspertīze.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi

14

Dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu ekspertīze

Būvspeciālists var veikt arī dzelzceļa signalizācijas sistēmu un dzelzceļa kontakttīklu būvprojektu ekspertīzi.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi

15

Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu būvprojektu ekspertīze

Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu būvprojektu ekspertīzes darbības sfērās ietilpst automātisku ugunsaizsardzības sistēmu – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu –būvprojektu ekspertīze.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi

16

Ēku ekspertīze

 

17

Ceļu ekspertīze

 

18

Tiltu ekspertīze

 

19

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspertīze

 

20

 

 

 

Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu ekspertīze

Apkures sistēmas, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ēku dzesēšanas sistēmas, dūmu aizsardzības, dūmu un karstuma izvades sistēmas, siltummehānika/siltumapgādes avoti (tajā skaitā biomasas apkures sistēmas, saules kolektoru sistēmas, ģeotermiskās sistēmas un siltumsūkņi), siltumtīkli.

21

Saldēšanas sistēmu ekspertīze

Sistēmas, kas nodrošina zemu temperatūru tehnoloģiskos procesus pārtikas, medicīnas, ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražošanā, uzglabāšanā (tai skaitā visu lielumu stacionārās un pārvietojamās saldēšanas sistēmas, ieskaitot kompresorus-siltumsūkņus, kompresoru stacijas saldēšanas sistēmās, saldēšanas kameras, noliktavas un saldētavas).

22

Sadales un lietotāju gāzes apgādes sistēmu ekspertīze

Gāzes transportēšanas, sadales un lietotāja gāzes apgādes sistēmas ar spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar).

23

Pārvades gāzes un naftas apgādes sistēmu ekspertīze

Gāzes un naftas transportēšanas un glabāšanas sistēmas ar spiedienu, augstāku par 1,6 MPa (16 bar).

24

Meliorācijas sistēmu ekspertīze

 

25

Hidrotehnisko būvju ekspertīze

 

26

Ostu un jūras hidrotehnisko būvju ekspertīze

 

27

Elektroietaišu ekspertīze

Elektroietaišu ekspertīzes darbības sfērās norādāms spriegums, kādā personai ir atbilstoša pieredze, – līdz 1 kilovoltam, no 1 līdz 35 kilovoltiem un virs 110 kilovoltiem. Minētajās darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības, ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas ekspertīze.

28

Dzelzceļa sliežu ceļu ekspertīze

Būvspeciālists var veikt arī dzelzceļa signalizācijas sistēmu un dzelzceļa kontakttīklu ekspertīzi.

29

Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu ekspertīze

Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu ekspertīzes darbības sfērās ietilpst automātisku ugunsaizsardzības sistēmu – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu –būvju ekspertīze.

 

Sertifikāta iegūšanai nepieciešamās kompetences prasības

Lai pretendētu uz būvspeciālista sertifikāta iegūšanu būvekspertīzes specialitātē 1.tabulā norādītajās darbības sfērās, pretendentam ir jāatbilst šādām kompetences prasībām:

  1. Iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes profesijā, vai arhitekta profesijā (tikai būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzes darbības sfērā).
  2. Iegūts būvspeciālista sertifikāts:
    1. projektēšanas specialitātē attiecīgajā darbības sfērā, pretendējot uz būvspeciālista sertifikāta iegūšanu būvprojekta ekspertīzes darbības sfērās;
    2. arhitektūras jomā, pretendējot uz  būvspeciālista sertifikāta iegūšanu būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzes darbības sfērā;
    3. būvuzraudzības vai būvdarbu vadīšanas specialitātē attiecīgā darbības sfērā, pretendējot uz būvspeciālista sertifikāta iegūšanu būvju ekspertīzes darbības sfērās.
  3. Patstāvīgās prakses tiesības pēc būvspeciālista sertifikāta iegūšanas arhitektūras jomā, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības specialitātes attiecīgajā darbības sfērā ir vismaz 7 gadi.
  4. Pēdējos piecos gados būvspeciālistam nav konstatēti tādi profesionālās darbības un profesionālās ētikas pārkāpumi, par kuriem ir izteikti divi brīdinājumi vai apturēta būvspeciālista sertifikāta darbība.
  5. Pēdējos 10 gados attiecīgajā darbības sfērā ir izstrādājis vismaz trīs trešās grupas būvju būvprojektus vai būvprojekta sadaļas, ja pretendents vēlas iegūt patstāvīgās prakses tiesības veikt ekspertīzes trešās grupas būvju būvprojektiem.

 

Pieteikuma iesniegšanas kārtība

Lai pretendētu uz būvspeciālista sertifikāta saņemšanu, atkārtotu tā saņemšanu vai darbības sfēru papildināšanu būvekspertīzes specialitātē, pretendentam jāiesniedz šādi dokumenti:

  1. Iesniegums (Forma Nr.1 Iesniegums);
  2. pretendējot uz tiesībām veikt ekspertīzes trešās grupas būvju būvprojektiem, apliecināts darbu saraksts, kas apliecina, ka būvspeciālists pēdējos 10 gados attiecīgajā darbības sfērā ir izstrādājis vismaz trīs trešās grupas būvju būvprojektus vai būvprojekta sadaļas, ja minētā informācija nav pieejama Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Būvspeciālistu reģistrā;
  3. Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Būvspeciālistu reģistrā jāievada:
    1. informāciju par izglītību, kas apliecina iegūto kvalifikāciju, un elektroniski pievieno izglītību apliecinoša dokumenta kopiju, ja minētā informācija nav pieejama būvspeciālistu reģistrā;
    2. apliecinātu to darbu sarakstu sertifikātam atbilstošā jomā, specialitātē un darbības sfērā, kuru izpildē persona piedalījusies, vai informāciju par specialitātei un darbības sfērai atbilstošu patstāvīgo praksi, ja minētā informācija nav pieejama būvspeciālistu reģistrā.

Pretendents augstāk minētos dokumentus var iesniegt gan drukātā/papīra, gan elektroniskā formātā, iesniedzot Biroja lietvedībā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 157, vai nosūtot uz Biroja elektronisko pasta adresi pasts@bvkb.gov.lv.

Visiem drukātajiem dokumentiem ir jābūt apliecinātiem ar pretendenta parakstu. Visiem elektroniskajiem dokumentiem jābūt sagatavotiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Plašāka informācija par dokumentu pieņemšanu un novērtēšanu ir pieejama šeit .

2019.gada 15. maijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.190 “Būvniecības valsts kontroles biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādis”, kas nosaka maksu par Biroja sniegtajiem sertifikācijas pakalpojumiem. Cenrādī ir noteikta maksa par patstāvīgās prakses uzraudzību, profesionālās pilnveides pārbaudi, atkārtotu kompetences novērtēšanu un darbības sfēras paplašināšanu.

Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu ir noteikta Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”

(links uz:  https://likumi.lv/ta/id/298177-buvspecialistu-kompetences-novertesanas-un-patstavigas-prakses-uzraudzibas-noteikumi)  65.1.apakšpunktā.

 

Būvniecības valsts kontroles biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādis

Pakalpojuma veids

Mērvienība

Cena bez PVN
(euro)

PVN
(euro)

Cena ar PVN
(euro)

Uzraudzība*

viena persona vienā darbības sfērā

213,00

0,00

213,00

Kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšana*

viena persona, viens eksāmens

308,00

0,00

308,00

 * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas izstrādātajā Sertificēšanas shēmā noteikta kārtība attiecībā uz  pretendentu iesniegtās dokumentācijas pieņemšanu un novērtēšanu, kompetences pārbaudes saturu un norisi, lēmuma pieņemšanu par pretendenta atbilstību vai neatbilstību sertifikācijas prasībām, sertifikāta izsniegšanu un reģistrēšanu, sertificēto būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, kā arī sertifikāta darbības apturēšanu, anulēšanu un atjaunošanu.

Būvspeciālistu sertificēšanas process būvekspertīzes specialitātē shematiski ir attēlots šeit .

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas darbība ir orientēta uz objektīvu un neatkarīgu novērtējumu veikšanu, darba izpildē neietekmējoties no finansiāliem vai politiskiem faktoriem. Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa nodrošina objektīvu un neatkarīgu sertifikācijas procesu, veicot šādus pasākumus:

  • visi sertificēšanas darbībās iesaistītie darbinieki un eksperti identificē un norāda visus potenciālos interešu konfliktus ar juridiskām un fiziskām personām. Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa apkopo, analizē un dokumentē identificētos potenciālos interešu konfliktus un sertifikācijas procesā neiesaista personas, kas var apdraudēt sertifikācijas objektivitāti.
  • visi sertificēšanas darbībās iesaistītie darbinieki un eksperti ar parakstu apliecina, ka visās to darbībās un spriedumos ievēros Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas konfidencialitātes, objektivitātes un neietekmējamības noteikumus, kā arī piekrīt, ka Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa šo noteikumu neievērošanas gadījumā veiks darba un sadarbības līgumos noteiktās darbības.
  • Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas struktūra nodrošina, ka tās lēmumi ir neatkarīgi no citām Biroja struktūrvienībām un vadības, ieinteresētajām pusēm un valsts pārvaldes institūcijām, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos ir noteikts, ka Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļai ir jāpilda citu institūciju norādījumi.
  • Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa atbild par visiem saviem lēmumiem, kas saistīti ar sertifikācijas piešķiršanu, uzturēšanu, atjaunošanu, sfēras paplašināšanu vai sašaurināšanu, vai apturēšanu un anulēšanu.
  • eksaminācijas procedūra paredz rezultātu izsekojamību (pieraksti, sertifikācijas protokoli), kas nodrošina, ka katrs vērtējums un sertifikācijas lēmums ir objektīvs.

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas sniegto pakalpojumu kvalitāte tiek vērtēta atbilstoši pieciem kvalitātes kritērijiem: profesionalitātei, precizitātei, efektivitātei, atbildībai un drošībai.

  1. Profesionalitāte - individuāla un profesionāla pieeja katram klientam un saskaņā ar sertificēšanas sfērā noteiktajām prasībām, piesaistot kvalificētus speciālistus ar ilgstošu pieredzi attiecīgajā sfērā un augstu profesionālo kompetenci.
  2. Precizitāte - precīza normatīvajos aktos norādītā termiņa ievērošana.
  3. Efektivitāte-nodrošināta vēlamā rezultāta sasniegšanas augstākā pakāpe.
  4. Atbildība-sertificētā būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzība atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  5. Drošība - BSN visas savas sertifikācijas darbības veic drošā vidē, kas ietver:
  • visi BSN darbinieki ievēro konfidencialitātes nosacījumus attiecībā uz visa veida informāciju, kas iegūta sertifikācijas procesā (iesniegumi, personīgie dati un dokumenti, eksaminācijas dokumenti u.c.);
  • visa veida informācija, kas iegūta sertifikācijas procesā (iesniegumi, personīgie dati un dokumenti, eksaminācijas dokumenti u.c.), tiek uzglabāta drošā, nepiederošām personām nepieejamā veidā;
  • sertifikācijas un eksaminācijas procedūras nodrošina procesu caurspīdīgumu un pieņemto lēmumu objektivitāti;
  • vienādu un nediskriminējošu nosacījumu piemērošanu visiem pretendentiem attiecībā uz sertifikāciju.

Eksaminācijas procedūra

Sākotnējā un atkārtotā  būvspeciālistu kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē tiek veikta, izmantojot testu kā kompetences novērtēšanas metodi, lai pārliecinātos ne tikai par pretendenta teorētiskajām zināšanām attiecībā uz būvekspertīzes normatīvo regulējumu, bet arī praktiskajām spējām par būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinuma sagatavošanu, būvekspertīzes sastāvu, veikšanas kārtību, ierobežojumiem un atbildību.

Testā ir ietverti 30 jautājumi, no kuriem 30% jautājumu ir attiecināmi uz būvekspertīzes normatīvā regulējuma un standartu pārzināšanu, savukārt 70% - uz nozarē nepieciešamo kompetenču pārbaudi atbilstoši būvekspertīzes specialitātei, lai novērtētu:

  • pretendenta spēju sagatavot objektīvu un pamatotu ekspertīzes atzinumu;
  • pretendenta zināšanas par LR esošajiem reglamentējošajiem tiesību aktiem un citām prasībām attiecībā uz būvekspertīzes darbības sfērām;
  • pretendenta izpratni par būvekspertīzes praksi un būvniecības procesa  konkrētiem riskiem un tehniskiem aspektiem;
  • pretendenta zināšanas par testa, aprēķinu un mērījumu metodēm un to pielietojumu būvekspertīzes atzinuma sagatavošanā.

Lai pārliecinātos par pretendenta zināšanām attiecībā uz ekspertīzes veikšanas pienākumiem, atbildību un ierobežojumiem saskaņā ar Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu prasībām, testa vispārīgā jeb teorētiskā sadaļa neatkarīgi no būvekspertīzes darbības sfērām ietver jautājumus par šādām tēmām:

  • būvprojekta ekspertīzes mērķis saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;
  • būvei izvirzāmo prasību nodrošināšana atbilstoši Būvniecības likuma 9.panta prasībām;
  • būvprojekta ekspertīzes veikšanas ierobežojumi;
  • būvekspertīzes saturs un būvekspertīzes rezultātu uzglabāšana;
  • būvekspertīzes izpildes termiņš, derīguma termiņš un uzglabāšanas ilgums;
  • būvekspertīzes dokumentācija un būves ekspertīzes atzinuma mērķis;
  • būvprojekta ekspertīzes veikšanai nepieciešamā dokumentācija.

Lai pārliecinātos par pretendenta praktiskajām spējām attiecībā uz būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinuma sagatavošanu atbilstoši būvekspertīzes specialitātei, tests ietver jautājumus par:

  • ekspertīzes uzdevumu;
  • ekspertīzes uzdevuma izpildi savas tiešās kompetences ietvaros;
  • papildus izvirzītajiem ekspertīzes uzdevumiem;
  • veicamajiem aprēķiniem, mērījumiem un testiem;
  • piesaistīto apakšuzņēmēju pārvaldību attiecībā uz darbiem, par kuriem eksperts  ir atbildīgs;
  • ekspertīzes secinājumu un slēdzienu noformēšanu un turpmāko rīcību.

Tests uzskatāms par nokārtotu, ja katras atsevišķās sadaļas vērtējums nav  mazāks par 80% no attiecīgajā sadaļā iegūstamās punktu summas. Testa laikā drīkst izmantot uzskates materiālus.

Ar testa teorētiskās daļas jautājumiem iespējams iepazīties šeit. 

Ja eksāmens ir nokārtots, Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa 5 darba dienu laikā pieņem lēmumu par būvspeciālista sertifikāta piešķiršanu.

Savukārt, ja tests nav nokārtots, tad Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa 5 darba dienu laikā pieņem lēmumu par kompetences novērtēšanas termiņa pagarināšanu ne mazāk kā uz vienu mēnesi, informē pretendentu par atkārtotu iespēju nokārtot pārbaudi, norādot pārbaudes norises laiku.

Plašāka informācija par eksaminācijas procesu ir pieejama šeit.

Sūdzību iesniegšana

Jebkura fiziska un juridiska persona var iesniegt Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļā sūdzību par sertificētā būveksperta profesionālo darbību vai neētisku rīcību. Sūdzību rakstiski iesniedz Biroja lietvedībā, K.Valdemāra ielā 157, 1.stāvā.

Plašāka informācija par sūdzību pieņemšanu un izskatīšanu ir pieejama šeit.

Apelāciju iesniegšana

Gadījumos, kad kāds no būvspeciālistiem, kas kārtojis eksāmenu, nav apmierināts ar Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas lēmumu attiecībā uz sertifikāciju, būvspeciālists var iesniegt rakstisku apelāciju. Biroja direktoram adresētu apelāciju iesniedz Biroja lietvedībā, K.Valdemāra ielā 157, 1. stāvā.

Plašāka informācija par apelāciju pieņemšanu un izskatīšanu ir pieejama šeit.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir izstrādājis būvspeciālistu profesionālo ētikas kodeksu būvekspertīzes specialitātē, kas jāievēro visiem BVKB sertificētajiem būvspeciālistiem, veicot patstāvīgo praksi būvekspertīzes specialitātē.

Ētikas kodeksa galvenais uzdevums ir noteikt pamatprincipus, lai BVKB sertificēto būvspeciālistu apzināta vai neapzināta darbība neradītu materiālu vai morālu kaitējumu sertifikācijas procesā un būvniecības procesā iesaistītajām fiziskām un juridiskām personām.

Ētikas kodeksa galvenais uzdevums ir noteikt pamatprincipus, kas motivē sertificēto būvspeciālistu darboties profesionāli, principiāli, godprātīgi, ētiski, ievērojot vispārējas uzvedības normas.

Par ētikas kodeksā noteikto prasību neievērošanu BVKB var izteikt sertificētajam būvspeciālistam brīdinājumu, vai, ja divu gadu laikā ir izteikti atkārtoti brīdinājumi, kārtot atkārtotu eksāmenu.

Ieinteresētās puses

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa attiecībā uz savu darbības īstenošanu ir identificējusi trīs galvenās ieinteresētās puses:

Ieinteresētā puse

Pārstāvji

Līdzdalība

Būvniecības politikas veidotāji

LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departaments

Caurskata un saskaņo sertificēšanas shēmu. Sniedz priekšlikumus eksaminācijas procesa pilnveidošanai. Saskaņo eksaminācijas saturu.

 

Būvniecību kontrolējošā iestāde

Būvniecības valsts kontroles birojs

Būvspeciāisti

Sertificēti būvspeciālisti būvju un būvprojektu ekspertīzes darbības sfērās

 

Lai nodrošinātu sertifikācijas procesa nepārtrauktu pilnveidi, Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa sadarbojas arī ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām un valsts, pašvaldību institūcijām.

Būvekspertīzes testa jautājumi
par pretendenta izpratni attiecībā uz ekspertīzes veikšanas pienākumiem, atbildību un ierobežojumiem saskaņā ar Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu prasībām

 

1.Kāds ir Būvprojekta ekspertīzes mērķis saskaņā ar VBN1?

Būvprojekta ekspertīzes mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (VBN 2.5.punkts). Būvprojekta ekspertīzei nav jāizstrādā risinājumi sadaļām, kurās tiek atklāti trūkumi. Būvprojekta vadītāja uzdevums ir novērst atklātos trūkumus.

 

2.Kad būvprojekta ekspertīze nav atzīstama par spēkā esošu?

Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā (VBN 44.punkts).

 

3.Kas atbild par būvekspertīzes saturu?

Būveksperts atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību (BL2 19.panta septītā daļa).

 

4.Kurš veic būvekspertīzes apmaksu?

Ja risināms strīds starp būvniecības dalībniekiem un, ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti, tad šajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā persona, kura ir pieaicinājusi ekspertīzes veicēju (VBN 61.1., 61.4.apakšpunkts). Savukārt, ja būves ekspertīze tiek veikta pēc pasūtītāja pieprasījuma vai pēc Biroja vai būvvaldes pamatota rakstiska pieprasījuma, tad šajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā pasūtītājs (VBN 61.2. un 61.3.apakšpunkts).

 

5.Kam ir pienākums uzglabāt būvekspertīzes rezultātus?

Eksperts (ekspertīzes veicējs) saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56. punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus (VBN 58.punkts).

 

6.Cik ilgi uzglabā būvekspertīzi?

Eksperts saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56. punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus (VBN 58.punkts).

 

7.Kādu dokumentāciju uzglabā saistība ar būvekspertīzi?

Eksperts visu saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56.punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus (VBN 58.punkts).

 

8.Ko apliecina būvprojekta ekspertīze?

Būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (VBN 2.5.apakšpunkts). Ekspertīzes vadītājs par normatīvo aktu un tehnisko noteikumu, tai skaitā piemēroto Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu prasībām atbilstošu būvprojektu sniedz pozitīvu atzinumu, bet par neatbilstošu būvprojektu – negatīvu atzinumu (VBN 53.punkts).

 

9.Kurai personai ir būvekspertīzes tiesības?

Būvspeciālisti var veikt būvekspertīzi tikai tajās jomās, kurās tiem ir patstāvīgās prakses tiesības (BL 13.panta sestā daļa). Savukārt būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā (VBN 44.punkts).

 

10.Kāds ir būvekspertīzes derīguma termiņš?

Normatīvajā regulējumā nav noteikts būvekspertīzes derīguma termiņš.

 

11.Kurš atbild par būvekspertīzes rezultātiem?

Būveksperts atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību (BL 19. panta septītā daļa). Saņemot negatīvu atzinumu, pasūtītājs nodod būvprojektu būvprojekta izstrādātājam neatbilstību novēršanai (VBN 54.punkts). Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par autoruzraudzību (BL 19. panta ceturtā daļa).

 

12.Kādus dokumentus ekspertīzes pasūtītājs iesniedz būvprojekta ekspertīzes veikšanai?

Ekspertīzes pasūtītājs būvprojekta ekspertīzes veikšanai iesniedz pilnu būvprojekta eksemplāru (ar atbildīgo vadītāju un pasūtītāja parakstiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem), projektēto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķinus, kas nepieciešami būvkonstrukciju pilnvērtīgai analīzei, pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas gadījumos – esošās būves tehniskās apsekošanas atzinumu, konservācijas vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos – būves tehniskās apsekošanas atzinumu, citu nepieciešamo dokumentāciju, ja to pieprasa ekspertīzes veicējs (VBN 49.punkts).

 

13.Ko nozīmē frāze būvprojekta un būves ekspertīzes atzinumā par neieinteresētību ekspertējamā projekta realizācijā?

Ekspertīzes veicējs ekspertīzes atzinumā apliecina, ka ne eksperta, ne viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses neietekmēs ekspertīzes atzinumu. Šo noteikumu izpratnē par radiniekiem ir uzskatāmas šādas personas – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais (VBN 42.punkts).

 

14.Uz kādiem jautājumiem būves ekspertīzes atzinums sniedz atbildi?

Būves ekspertīzes atzinums sniedz atbildi vai būve atbilst normatīvo aktu, tehnisko noteikumu, Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem standartiem un būvnormatīvu prasībām (VBN 53.punkts).

 

15.Kāds ir būvekspertīzes izpildes termiņš?

Būvekspertīzes izpildes termiņu būvniecības normatīvais regulējums nenosaka. Būvekspertīzes izpildes termiņu nosaka būvekspertīzes pasūtītājs civiltiesiskā kārtībā ar ekspertīzes veicēju.

 

Tekstā lietotie saīsinājumi:

VBN - Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”

BL – Būvniecības likums

Testa struktūra un vērtēšanas kārtība

Vērtēšanas sadaļa

Vērtēšanas kritēriji

Svars kopējā vērtējumā %

                Teorētisko zināšanu pārbaudes sadaļa (30% no kopējā jautājumu skaita)

Par būvekspertīzes normatīvo regulējumu

  • Pārzina būvekspertīzes normatīvo regulējumu, t.sk. būtiskās būvei izvirzāmās prasības un ar to saistītos standartus.

40%

                Praktisko zināšanu pārbaudes sadaļa (70% no kopējā jautājumu skaita)

Par ekspertīzes uzdevumu

  • Spēja fiksēt ekspertīzes uzdevumu un tā ietvaru atbilstoši normatīvajam regulējumam.
  • Spēja identificēt, saskaņā ar kādiem normatīviem ekspertīzes objekts ir jāvērtē.
  • Spēja noteikt būves seku klasi saskaņā ar Eirokodu prasībām.
  • Spēja sniegt informāciju par visiem ierobežojumiem attiecībā uz ekspertējamo objektu, kas ietekmē sniegtā ekspertīzes atzinuma ticamību.
  • Spēja vērtēt Pasūtītāja ekspertīzei iesniegtās informācijas datu ticamību un to ietekmi uz ekspertīzes atzinumu.

10%

Par ekspertīzes uzdevuma izpildi savas tiešās kompetences ietvaros

Spēja novērtēt ekspertīzes objekta atbilstību izvirzītajām prasībām – normatīviem un tehniskajiem noteikumiem.

Arhitektu vērtēšanas kritēriji:

  • Spēja noteikt būvprojekta sastāvu, kas nepieciešams, lai veiktu būvprojekta arhitektūras risinājumu ekspertīzi.
  • Spēja izprast būtiskās prasības būvēm un to atspoguļošanu projektēšanas normatīvos.
  • Spēja identificēt būtisko prasību būvēm izpildi projekta dokumentācijā, t.sk. projekta daļu savstarpējo saderību.
  • Spēja veikt būtisko prasību būvēm novērtēšanu un pieļaujamo robežu noteikšanu projekta dokumentācijā.
  • Spēja norādīt ekspertīzes rezultātus būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinumā atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 3. vai 4.pielikumam.

15%

Būvkonstruktoru vērtēšanas kritēriji: Spēja noteikt būvprojekta sastāvu, kas nepieciešams, lai veiktu būvkonstrukciju nestspējas un ugunsdrošības ekspertīzi.

  • Spēja izprast Eirokodu un ar tiem saistīto standartu normatīvo regulējumu.
  • Spēja identificēt atbilstošo Eirokodu un ar tiem saistīto standartu izvirzīto prasību atspoguļošanu projekta dokumentācijā.
  • Spēja pārliecināties, ka saistīto Eirokodu un tiem pakārtoto standartu prasības ir ievērotas būvprojektā, t.sk. par pieļaujamo robežu noteikšanu izvirzītajām prasībām.
  • Spēja norādīt ekspertīzes rezultātus būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinumā atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 3. vai 4.pielikumam.

 

Ēku būvekspertu vērtēšanas kritēriji:

  • Spēja noteikt būvdarbu izpilddokumentācijas sastāvu, kas nepieciešams, lai veiktu ekspertīzi būvei vai noteiktiem būves elementiem.
  • Spēja izprast būtiskās prasības būvēm un to norādes būvnormatīvos un saistošajos standartos.
  • Spēja identificēt būtisko prasību izpildi būvē un attiecīgajā būvniecības izpilddokumentācijā.
  • Spēja pārliecināties par būtisko prasību būvēm novērtēšanu un pieļaujamo robežu noteikšanu.

Spēja norādīt ekspertīzes rezultātus būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinumā atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 3. vai 4.pielikumam.

Par papildus izvirzītajiem ekspertīzes uzdevumiem

Spēja novērtēt ekspertīzes objektu papildus izvirzītajam ekspertīzes uzdevumam, kā arī uzdevumiem, kas uzticēti ekspertīzes veicējam saskaņā ar MK noteikumiem Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”.

Arhitektu vērtēšanas kritēriji:

  • Spēja noteikt būvprojekta sastāvu, kas nepieciešams, lai sniegtu atbildes par ekspertīzes papildus uzdevumiem, t.sk. ugunsdrošības pasākumu pārskata, ugunsdrošības risinājumu un darba organizācijas projekta atbilstību normatīvo aktu un tehnisko uzdevumu prasībām.
  • Spēja identificēt būtiskās prasības būvēm saistītajā projekta dokumentācijā.
  • Spēja pārliecināties par būtisko prasību izpildi un pieļaujamo robežu noteikšanu attiecībā uz ekspertīzes papildus uzdevumiem.

Spēja norādīt novērtēšanas rezultātus ekspertīzes atzinumā par papildus ekspertīzes uzdevumiem.

10%

Būvkonstruktoru vērtēšanas kritēriji:

  • Spēja noteikt būvprojekta sastāvu, kas nepieciešams, lai sniegtu atbildes par ekspertīzes papildus uzdevumiem, t.sk. ugunsdrošības pasākumu pārskata, ugunsdrošības risinājumu, darba organizācijas projekta un ekonomiskās daļas atbilstību normatīvo aktu un tehnisko uzdevumu prasībām.
  • Spēja identificēt būtiskās prasības būvēm saistītajā projekta dokumentācijā.
  • Spēja pārliecināties par būtisko prasību izpildi un pieļaujamo robežu noteikšanu attiecībā uz ekspertīzes papildus uzdevumiem.

Spēja norādīt novērtēšanas rezultātus ekspertīzes atzinumā par papildus uzdevumiem.

Ēku būvekspertu vērtēšanas kritēriji:

  • Spēja izprast būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarācijās un ar to saistītajos dokumentos norādītos raksturlielumus.
  • Spēja noteikt piemērotas testēšanas metodes, lai pārliecinātos par atsevišķu būvizstrādājuma tehniskajiem raksturotājiem;
  • spēja novērtēt būvizstrādājumu tehnisko raksturotāju ietekmi uz būtiskajām prasībām būvēm.

Spēja norādīt novērtēšanas rezultātus ekspertīzes atzinumā par papildus uzdevumiem.

Par veiktajiem aprēķiniem, mērījumiem un testiem

  • Spēja pielietot atbilstošas aprēķinu metodes vai uzdot tās veikt pieaicinātiem speciālistiem.
  • Spēja veikt mērījumus/testus ēku ekspertīzē, nodrošinot datu izsekojamību un ticamību.
  • Spēja interpretēt iegūtos aprēķinu/mērījumu/testu rezultātus atbilstoši ekspertīzes uzdevumam.

Spēja integrēt aprēķinu/mērījumu/testu rezultātus.

10%

Par piesaistīto speciālistu un apakšuzņēmumu pārvaldību attiecībā uz darbiem, par kuriem eksperts ir atbildīgs

  • Spēja pārliecināties par piesaistīto speciālistu/apakšuzņēmumu kompetenci un interešu konflikta neesamību.
  • Spēja formulēt uzdevumus piesaistītajiem speciālistiem/apakšuzņēmumiem.

Spēja integrēt piesaistīto speciālistu/apakšuzņēmumu rezultātus ekspertīzes atzinumā.

5%

Par ekspertīzes secinājumu un atzinuma noformēšanu un turpmāko rīcību

  • Spēja sniegt pamatotus secinājumus, kas balstīti uz ekspertīzes ietvaros apkopotajiem rezultātiem.
  • Spēja noformulēt atzinumu gadījumā, ja ekspertīzes rezultāts ir negatīvs un attiecīgās darbības šajā sakarā.
  • Spēja noformēt ekspertīzi.
  • Izpratne par ekspertīzes tiesiskajiem aspektiem.
  • Izpratne par rīcību ar ekspertīzes gaitā konstatētajām neatbilstībām.

 

10%

Tests ietver gan slēgta, gan atvērta tipa jautājumus ar situāciju analīzes piemēriem, tādējādi izvērtējot pretendenta atbilstību noteiktiem vērtēšanas kritērijiem atbilstoši testa struktūrai un vērtēšanas sadaļai.

Par katru pareizi atbildētu jautājumu pretendents saņem vienu punktu, un katras atsevišķas sadaļas vērtējums nedrīkst būt mazāks par 80% no attiecīgajā sadaļā iegūstamās punktu summas.

Eksaminācijas kopvērtējums tiek aprēķināts, balstoties uz abu eksaminācijas komisijas locekļu vidējo aritmētisko vērtējumu.

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros veic sertificēto būvspeciālistu plānoto un ārpuskārtas uzraudzību atbilstoši sākotnēji definētiem uzraudzības kritērijiem.

  1.  Plānoto uzraudzību Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa veic vienu reizi piecos gados, katru gadu izlases veidā pārbaudot 20% no kopējā sertificēto būvspeciālistu skaita, tādējādi nodrošinot, ka piecu gadu laikā tiek pārbaudīts ikviens būvspeciālists.
  • BIS tiek pārbaudīta būvspeciālista patstāvīgā prakse.
  • BIS tiek pārbaudīta būvspeciālista iesniegtā informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā sfērā.
  • Tiek pārbaudīta informāciju par konstatētajiem nebūtiskiem pārkāpumiem.

     1. 1. Plānveidīgi, uz risku analīzi balstoties, katru gadu tiek veikta padziļināta pārbaude vismaz 1 % no kopējā būvspeciālistu skaita būvekspertīzes darbības sfērā, prioritāri izvēloties:

  • būvspeciālistus, par kuriem BSN noteiktā periodā saņemta informācija vai sūdzības par iespējamiem profesionālās darbības pārkāpumiem;
  • būvspeciālistus, kuri BIS nav uzrādījuši patstāvīgās prakses vai profesionālās pilnveides informāciju noteiktajā apjomā;
  • būvspeciālistus, kuri kalendārā gada ietvaros pirmreizēji ieguvuši sertifikātu būvekspertīzes specialitātē;
  • būvspeciālistus, kuri 2 gadus nav praktizējuši būvekspertīzes specialitātē;
  • būvspeciālisus, kuriem atjaunots būvekspertīzes sertifikāts pēc sekmīgi nokārtotas BSN noteiktās pārbaudes kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai;
  • būvspeciālistus, kuriem atjaunots būvekspertīzes sertifikāts, pamatojoties uz arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta atjaunošanu attiecīgajā darbības sfērā projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības specialitātē;
  • būvspeciālistus, kuriem, veicot ekspertīzes padziļināto pārbaudi, atklātas būtiskas neatbilstības, kā rezultātā pieņemts lēmums par brīdinājuma izteikšanu;
  • būvspeciālistus, kuriem, veicot ekspertīzes padziļināto pārbaudi, atklātas neatbilstības, kas nav saistītas ar būtiskiem normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, taču nepieciešams pārliecināties, ka līdzīgas nepilnības netiks pieļautas atkārtoti.
  • Pārbaude tiek veikta pēc nejaušības principa, izvēloties vismaz viena pārskata periodā veikto darbu padziļinātai izvērtēšanai par atbilstību normatīvo aktu prasībām, ietverot būtisko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi.
  1. Ārpuskārtas uzraudzība tiek piemērota gadījumos, kad saņemta sūdzība vai Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas rīcībā nonākusi cita veida informācija par sertificētā būvspeciālista iespējamiem profesionālās darbības pārkāpumiem.
  • Minētajos gadījumos, ja nepieciešams, BSN izvērtē  sertificēto būvspeciālistu veikto būvprojektu un būvju ekspertīžu kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
  • Ārpuskārtas uzraudzības ietvaros informācijas pārbaudes kārtība ir analoga plānotās uzraudzības kārtībai.

 

Plašāka informācija par patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību būvekspertīzes specialitātē ir pieejama šeit.

Ārvalstu speciālistu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā reglamentē likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kā arī MK 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 168 “Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā”.

Profesionālo kvalifikācijas atzīšanu Latvijā piemēro gadījumos, kad ārvalstu speciālists, kuram ir tiesības pilntiesīgi un patstāvīgi strādāt mītnes valstī tādā profesijā, kas Latvijā ir reglamentēta, vēlas šajā profesijā strādāt arī Latvijā. Ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru, kā arī reglamentēto profesiju sarakstu iespējams iepazīties Akadēmiskā informācijas centra tīmekļa vietnē:  http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/arvalstis-iegutas-profesionalas-kvalifikacijas-atzisana-latvija. Šī procedūra ir piemērojama gadījumos, kad ārvalstu speciālists vēlas iegūt patstāvīgās prakses tiesības reglamentētajā profesijā, un tā attiecināma gan uz Eiropas Savienības, gan ārpus Eiropas Savienības esošiem pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt gadījumos, kad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis ar Eiropas Savienībā iegūtu profesionālo kvalifikāciju vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijā (ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā) un šī persona veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī, tad augstāk minētā procedūra nav jāveic, bet ir jāiesniedz deklarācija sertificēšanas institūcijai, kas ir tiesīga izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību konkrētajā darbības sfērā.

Ar atļaujas piešķiršanas kārtību īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai, kā arī ar deklarācijas saturu, ko nosaka MK 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 168 “Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā”, iespējams iepazīties tīmekļa vietnē: https://likumi.lv/doc.php?id=289727.

Tomēr norādām, ka ārpus Eiropas Savienības esošiem pakalpojumu sniedzējiem jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšana arī tajos gadījumos, ja persona Latvijā plāno sniegt tikai īslaicīgus pakalpojumus.

Plašāka informācija par atļaujas izsniegšanu īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai būvekspertīzes specialitātē ir pieejama šeit .

Deklarācijas forma par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu pieejama šeit.

Informācija par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz ārvalstu speciālistu kvalifikācijas atzīšanas jautājumiem, to prasībām un piemērošanu, kā arī viņu tiesībām un pienākumiem pieejama šeit: https://ec.europa.eu/growth/single-market/services/free-movement-professionals/  sadaļā User guide to Directive 2005/36/EC on the recognition of professional qualifications

Būvniecības valsts kontroles biroja Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļai, kas veic būvspeciālistu sertificēšanu būvekspertīzes specialitātē,  atbilstoši 2019.gada  11.decembra akreditācijas lēmumam Nr.326/2019 ir piešķirta atkārtota akreditācija atbilstībai standarta LVS EN ISO/IEC 17024:2012 “Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības sertifikācijas institūcijām” prasībām reglamentētajā akreditācijas sfērā. Akreditācijas darbības laiks līdz 2025.gada 7.janvārim. Akreditācijas sfēras paplašināšanas ietvaros ir pārskatīta un pilnveidota līdzšinējā sertificēšanas kārtība būvekspertīzes specialitātē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumiem Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk tekstā-noteikumi Nr. 169)., par galvenajām vērtībām izvirzot sertificēšanas procesa objektivitātes un neietekmējamības nodrošināšanu.

Jaunā sertificēšanas shēma paredz, ka būvspeciālistu kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē atbilstoši noteikumiem Nr.169 ietver tikai rakstisku pārbaudījumu – testu, tādēļ pretendentam, piesakoties sertifikācijai, vairs nav jāiesniedz izvērtēšanai attiecīgās būvprojekta vai būves daļas ekspertīzes atzinums. Lai nodrošinātu objektīvu un neatkarīgu sertifikācijas procesu, ir izstrādāti pilnveides risinājumi arī attiecībā uz eksaminācijas procesa norises kārtību, paredzot, ka kompetences pārbaude ir anonīma un eksaminācijas komisijai sertifikācijas kandidātu identitāte netiek izpausta–tiek norādīts tikai konkrētajam kandidātam pie dokumentu iesniegšanas piešķirtais identifikācijas numurs.

Tāpat arī jaunā sertificēšanas shēma paredz, ka papildus sertificēto būvspeciālistu plānotajai un ārpuskārtas uzraudzībai, balstoties uz risku analīzi, tiks veikta arī būvspeciālistu patstāvīgās prakses padziļināta pārbaude.

attels

Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu būvspeciālista sertifikāta saņemšanai ir 150 EUR, bet  patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksa pēc sertifikāta piešķiršanas ir 213 EUR.  Savukārt maksa par papildu sertificēšanas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši 2019.gada 7. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.190 “”Būvniecības valsts kontroles biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādis”.

Aicinām rūpīgi iepazīties ar informāciju par būvspeciālistu sertifikāciju un pieteikties sertifikāta iegūšanai.

Plašāka informācija par sertifikācijas procesu pieejama arī sazinoties ar Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas vadītāju:

Maija Kavosa

Vadītāja - 206 kab.
maija.kavosa [at] bvkb.gov.lv