Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17024:2012 "Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" un Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumiem Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” prasībām veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību būvprojektu un būvju ekspertīzes specialitātēs šādās darbības sfērās (skat.1.tabulu).

1.tabula

1

2

3

1

Būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīze

Būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē sertificētais būvspeciālists normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī atsevišķu inženierbūvju būvprojektos iekļauto arhitektūras risinājumu un ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi, būvniecības tāmju, kā arī ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta ekspertīzi.

 

2

Ēku konstrukciju būvprojektu ekspertīze

Būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē un būvprojektu konstrukciju ekspertīzē sertificētais būvspeciālists normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī būvniecības tāmju un ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi, kā arī ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta ekspertīzi.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

3

Ceļu būvprojektu ekspertīze

Būvspeciālists atbilstoši kompetencei var veikt arī projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu un būvju ekspertīzes darbus arī sliežu ceļu būvēm līdz sliežu ceļu daļai (to neieskaitot), tai skaitā zemes klātnes daļai, pārvadiem un caurtekām, pasažieru peroniem, autoceļu un gājēju tuneļiem zem dzelzceļa, pārbrauktuvēm un pārejām, prettrokšņu žogiem.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

4

Tiltu būvprojektu ekspertīze

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

5

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) būvprojektu ekspertīze

6

Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvprojektu ekspertīze

Apkures sistēmas, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ēku dzesēšanas sistēmas, dūmu aizsardzības, dūmu un karstuma izvades sistēmas, siltummehānika/siltumapgādes avoti (tai skaitā biomasas apkures sistēmas, saules kolektoru sistēmas, ģeotermiskās sistēmas un siltumsūkņi), siltumtīkli.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

7

Saldēšanas sistēmu būvprojektu ekspertīze

Sistēmas, kas nodrošina zemu temperatūru tehnoloģiskos procesus pārtikas, medicīnas un ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražošanā un uzglabāšanā (tai skaitā visu lielumu stacionārās un pārvietojamās saldēšanas sistēmas, ieskaitot kompresorus–siltumsūkņus, kompresoru stacijas saldēšanas sistēmās, saldēšanas kameras, noliktavas un saldētavas).

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

8

Pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu būvprojektu ekspertīze

Gāzes apgādes sistēmas ietver arī biometāna, sintezēta metāna, sašķidrinātas naftas gāzes un ūdeņraža izmantošanu gāzapgādes sistēmās un šo sistēmu korozijaizsardzības, datu pārraides un automātikas sistēmas.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

9

Meliorācijas sistēmu būvprojektu ekspertīze

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

10

Hidrotehnisko būvju būvprojektu ekspertīze

11

Ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvprojektu ekspertīze

Ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas, izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī būvprojektu un būvju ekspertīzes darbības sfērās ietilpst arī enerģijas ražošanas hidrotehnisko būvju un citu visu veidu hidrotehnisko būvju projektēšana, būvprojektu un būvju ekspertīze un izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

12

Elektroietaišu būvprojektu ekspertīze

Elektroietaišu projektēšanas, elektroietaišu izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī elektroietaišu būvprojektu ekspertīzes un elektroietaišu ekspertīzes darbības sfērās norādāms spriegums, kādā personai ir atbilstoša pieredze, – līdz 1 kilovoltam, no 1 līdz 35 kilovoltiem un no 110 līdz 400 kilovoltiem. Minētajās darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas un automātisko ugunsaizsardzības sistēmu – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu, dūmu aizsardzības sistēmu un centralizētas izziņošanas sistēmu – projektēšana, izbūves darbu vadīšana, būvuzraudzība un ekspertīze.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

13

Dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu ekspertīze

Būvspeciālists var veikt arī dzelzceļa signalizācijas sistēmu un dzelzceļa kontakttīklu būvprojektu ekspertīzi.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

14

Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu būvprojektu ekspertīze

Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu ekspertīzes un elektronisko sakaru sistēmu un tīklu ekspertīzes darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības sistēmu – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu, kā arī automātisko ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, būvprojektu un būvju ekspertīze.

Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

15

Ēku ekspertīze

 

16

Ceļu ekspertīze

 Būvspeciālists atbilstoši kompetencei var veikt arī projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu un būvju ekspertīzes darbus arī sliežu ceļu būvēm līdz sliežu ceļu daļai (to neieskaitot), tai skaitā zemes klātnes daļai, pārvadiem un caurtekām, pasažieru peroniem, autoceļu un gājēju tuneļiem zem dzelzceļa, pārbrauktuvēm un pārejām, prettrokšņu žogiem

17

Tiltu ekspertīze

 

18

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspertīze

 

19

Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu ekspertīze

Apkures sistēmas, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ēku dzesēšanas sistēmas, dūmu aizsardzības, dūmu un karstuma izvades sistēmas, siltummehānika/siltumapgādes avoti (tai skaitā biomasas apkures sistēmas, saules kolektoru sistēmas, ģeotermiskās sistēmas un siltumsūkņi), siltumtīkli.

20

Saldēšanas sistēmu ekspertīze

Sistēmas, kas nodrošina zemu temperatūru tehnoloģiskos procesus pārtikas, medicīnas un ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražošanā un uzglabāšanā (tai skaitā visu lielumu stacionārās un pārvietojamās saldēšanas sistēmas, ieskaitot kompresorus–siltumsūkņus, kompresoru stacijas saldēšanas sistēmās, saldēšanas kameras, noliktavas un saldētavas).

21

Pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu ekspertīze

Gāzes apgādes sistēmas ietver arī biometāna, sintezēta metāna, sašķidrinātas naftas gāzes un ūdeņraža izmantošanu gāzapgādes sistēmās un šo sistēmu korozijaizsardzības, datu pārraides un automātikas sistēmas.

22

Meliorācijas sistēmu ekspertīze

 

23

Hidrotehnisko būvju ekspertīze

 

24

Ostu un jūras hidrotehnisko būvju ekspertīze

Ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas, izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī būvprojektu un būvju ekspertīzes darbības sfērās ietilpst arī enerģijas ražošanas hidrotehnisko būvju un citu visu veidu hidrotehnisko būvju projektēšana, būvprojektu un būvju ekspertīze un izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība.

25

Elektroietaišu ekspertīze

Elektroietaišu projektēšanas, elektroietaišu izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī elektroietaišu būvprojektu ekspertīzes un elektroietaišu ekspertīzes darbības sfērās norādāms spriegums, kādā personai ir atbilstoša pieredze, – līdz 1 kilovoltam, no 1 līdz 35 kilovoltiem un no 110 līdz 400 kilovoltiem. Minētajās darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas un automātisko ugunsaizsardzības sistēmu – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu, dūmu aizsardzības sistēmu un centralizētas izziņošanas sistēmu – projektēšana, izbūves darbu vadīšana, būvuzraudzība un ekspertīze.

26

Dzelzceļa sliežu ceļu ekspertīze

Būvspeciālists var veikt arī dzelzceļa signalizācijas sistēmu un dzelzceļa kontakttīklu ekspertīzi.

27

Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu ekspertīze

Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu ekspertīzes un elektronisko sakaru sistēmu un tīklu ekspertīzes darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības sistēmu – ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu –, kā arī automātisko ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, būvprojektu un būvju ekspertīze.

 

Sertifikāta iegūšanai nepieciešamās kompetences prasības

Lai pretendētu uz būvspeciālista sertifikāta iegūšanu būvekspertīzes specialitātē 1.tabulā norādītajās darbības sfērās, pretendentam ir jāatbilst šādām kompetences prasībām:

  1. Iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes profesijā, vai arhitekta profesijā (tikai būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzes darbības sfērā).
  2. Iegūts būvspeciālista sertifikāts:
    1. projektēšanas specialitātē attiecīgajā darbības sfērā, pretendējot uz būvspeciālista sertifikāta iegūšanu būvprojekta ekspertīzes darbības sfērās;
    2. arhitektūras jomā, pretendējot uz  būvspeciālista sertifikāta iegūšanu būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzes darbības sfērā;
    3. būvdarbu vadīšanas specialitātē attiecīgā darbības sfērā, pretendējot uz būvspeciālista sertifikāta iegūšanu būvju ekspertīzes darbības sfērās.
  3. Patstāvīgās prakses tiesības pēc būvspeciālista sertifikāta iegūšanas arhitektūras jomā, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas specialitātes attiecīgajā darbības sfērā ir vismaz 7 gadi.
  4. Pēdējos piecos gados būvspeciālistam nav konstatēti tādi profesionālās darbības un profesionālās ētikas pārkāpumi, par kuriem ir izteikti divi brīdinājumi vai apturēta būvspeciālista sertifikāta darbība.
  5. Pēdējos 10 gados attiecīgajā darbības sfērā ir izstrādājis vismaz trīs trešās grupas būvju būvprojektus vai būvprojekta sadaļas, ja pretendents vēlas iegūt patstāvīgās prakses tiesības veikt ekspertīzes trešās grupas būvju būvprojektiem.

Pieteikuma iesniegšanas kārtība

Lai pretendētu uz būvspeciālista sertifikāta saņemšanu, atkārtotu tā saņemšanu vai darbības sfēru papildināšanu būvekspertīzes specialitātē, pretendentam BIS tīmekļvietnē jāaizpilda tiešsaistes iesnieguma veidlapa, BIS sistēmā ievadot:

  • informāciju par izglītību, kas apliecina iegūto kvalifikāciju, un elektroniski jāpievieno izglītību apliecinoša dokumenta kopija, ja minētā informācija nav pieejama BIS būvspeciālistu reģistrā;
  • pretendējot uz tiesībām veikt ekspertīzes trešās grupas būvju būvprojektiem, darbu sarakstu, kas apliecina, ka būvspeciālists pēdējos 10 gados attiecīgajā darbības sfērā ir izstrādājis vismaz trīs trešās grupas būvju būvprojektus vai būvprojekta sadaļas, ja minētā informācija nav pieejama BIS būvspeciālistu reģistrā;
  • darbu sarakstu vismaz 7 gadus sertifikātam atbilstošā specialitātē un darbības sfērā, kuru izpildē persona piedalījusies, vai informācija par specialitātei un darbības sfērai atbilstošu patstāvīgo praksi, ja minētā informācija nav pieejama BIS būvspeciālistu reģistrā.

Plašāka informācija par dokumentu pieņemšanu un novērtēšanu:

 

2019.gada 15. maijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.190 “Būvniecības valsts kontroles biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādis”, kas nosaka maksu par Biroja sniegtajiem sertifikācijas pakalpojumiem. Cenrādī ir noteikta maksa par patstāvīgās prakses uzraudzību, profesionālās pilnveides pārbaudi, atkārtotu kompetences novērtēšanu un darbības sfēras paplašināšanu.

Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu ir noteikta Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”

(links uz:  https://likumi.lv/ta/id/298177-buvspecialistu-kompetences-novertesanas-un-patstavigas-prakses-uzraudzibas-noteikumi)  65.1.apakšpunktā.

Būvniecības valsts kontroles biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādis

Pakalpojuma veids

Mērvienība

Cena bez PVN
(euro)

PVN
(euro)

Cena ar PVN
(euro)

Uzraudzība*

viena persona vienā darbības sfērā

213,00

0,00

213,00

Kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšana*

viena persona, viens eksāmens

308,00

0,00

308,00

 * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas izstrādātajā sertificēšanas shēmā noteikta kārtība attiecībā uz  pretendentu iesniegtās dokumentācijas pieņemšanu un novērtēšanu, kompetences pārbaudes saturu un norisi, lēmuma pieņemšanu par pretendenta atbilstību vai neatbilstību sertifikācijas prasībām, sertifikāta izsniegšanu un reģistrēšanu, sertificēto būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, kā arī sertifikāta darbības apturēšanu, anulēšanu un atjaunošanu.

Būvspeciālistu sertificēšanas process būvekspertīzes specialitātē shematiski ir attēlots šeit.

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas darbība ir orientēta uz objektīvu un neatkarīgu novērtējumu veikšanu, darba izpildē neietekmējoties no finansiāliem vai politiskiem faktoriem. Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa nodrošina objektīvu un neatkarīgu sertifikācijas procesu, veicot šādus pasākumus:

  • visi sertificēšanas darbībās iesaistītie darbinieki un eksperti identificē un norāda visus potenciālos interešu konfliktus ar juridiskām un fiziskām personām. Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa apkopo, analizē un dokumentē identificētos potenciālos interešu konfliktus un sertifikācijas procesā neiesaista personas, kas var apdraudēt sertifikācijas objektivitāti.
  • visi sertificēšanas darbībās iesaistītie darbinieki un eksperti ar parakstu apliecina, ka visās to darbībās un spriedumos ievēros Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas konfidencialitātes, objektivitātes un neietekmējamības noteikumus, kā arī piekrīt, ka Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa šo noteikumu neievērošanas gadījumā veiks darba un sadarbības līgumos noteiktās darbības.
  • Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas struktūra nodrošina, ka tās lēmumi ir neatkarīgi no citām Biroja struktūrvienībām un vadības, ieinteresētajām pusēm un valsts pārvaldes institūcijām, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos ir noteikts, ka Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļai ir jāpilda citu institūciju norādījumi.
  • Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa atbild par visiem saviem lēmumiem, kas saistīti ar sertifikācijas piešķiršanu, uzturēšanu, atjaunošanu, sfēras paplašināšanu vai sašaurināšanu, vai apturēšanu un anulēšanu.
  • eksaminācijas procedūra paredz rezultātu izsekojamību (pieraksti, sertifikācijas protokoli), kas nodrošina, ka katrs vērtējums un sertifikācijas lēmums ir objektīvs.

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas sniegto pakalpojumu kvalitāte tiek vērtēta atbilstoši pieciem kvalitātes kritērijiem: profesionalitātei, precizitātei, efektivitātei, atbildībai un drošībai.

  1. Profesionalitāte - individuāla un profesionāla pieeja katram klientam un saskaņā ar sertificēšanas sfērā noteiktajām prasībām, piesaistot kvalificētus speciālistus ar ilgstošu pieredzi attiecīgajā sfērā un augstu profesionālo kompetenci.
  2. Precizitāte - precīza normatīvajos aktos norādītā termiņa ievērošana.
  3. Efektivitāte-nodrošināta vēlamā rezultāta sasniegšanas augstākā pakāpe.
  4. Atbildība-sertificētā būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzība atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  5. Drošība - BSN visas savas sertifikācijas darbības veic drošā vidē, kas ietver:
  • visi BSN darbinieki ievēro konfidencialitātes nosacījumus attiecībā uz visa veida informāciju, kas iegūta sertifikācijas procesā (iesniegumi, personīgie dati un dokumenti, eksaminācijas dokumenti u.c.);
  • visa veida informācija, kas iegūta sertifikācijas procesā (iesniegumi, personīgie dati un dokumenti, eksaminācijas dokumenti u.c.), tiek uzglabāta drošā, nepiederošām personām nepieejamā veidā;
  • sertifikācijas un eksaminācijas procedūras nodrošina procesu caurspīdīgumu un pieņemto lēmumu objektivitāti;
  • vienādu un nediskriminējošu nosacījumu piemērošanu visiem pretendentiem attiecībā uz sertifikāciju.

Sākotnējā un atkārtotā  būvspeciālistu kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē tiek veikta, izmantojot testu kā kompetences novērtēšanas metodi, lai pārliecinātos ne tikai par pretendenta teorētiskajām zināšanām attiecībā uz būvekspertīzes normatīvo regulējumu, bet arī praktiskajām spējām par būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinuma sagatavošanu, būvekspertīzes sastāvu, veikšanas kārtību, ierobežojumiem un atbildību.

Testā ir ietverti jautājumi, lai novērtētu:

  • pretendenta spēju sagatavot objektīvu un pamatotu ekspertīzes atzinumu;
  • pretendenta zināšanas par LR esošajiem reglamentējošajiem tiesību aktiem un citām prasībām attiecībā uz būvekspertīzes darbības sfērām;
  • pretendenta izpratni par būvekspertīzes praksi un būvniecības procesa  konkrētiem riskiem un tehniskiem aspektiem;
  • pretendenta zināšanas par testa, aprēķinu un mērījumu metodēm un to pielietojumu būvekspertīzes atzinuma sagatavošanā.

Lai pārliecinātos par pretendenta zināšanām attiecībā uz ekspertīzes veikšanas pienākumiem, atbildību un ierobežojumiem saskaņā ar Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu prasībām, testa vispārīgā jeb teorētiskā sadaļa neatkarīgi no būvekspertīzes darbības sfērām ietver jautājumus par šādām tēmām:

  • būvprojekta ekspertīzes mērķis saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;
  • būvei izvirzāmo prasību nodrošināšana atbilstoši Būvniecības likuma 9.panta prasībām;
  • būvprojekta ekspertīzes veikšanas ierobežojumi;
  • būvekspertīzes saturs un būvekspertīzes rezultātu uzglabāšana;
  • būvekspertīzes izpildes termiņš, derīguma termiņš un uzglabāšanas ilgums;
  • būvekspertīzes dokumentācija un būves ekspertīzes atzinuma mērķis;
  • būvprojekta ekspertīzes veikšanai nepieciešamā dokumentācija.

Lai pārliecinātos par pretendenta praktiskajām spējām attiecībā uz būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinuma sagatavošanu atbilstoši būvekspertīzes specialitātei, tests ietver jautājumus par:

  • ekspertīzes uzdevumu;
  • ekspertīzes uzdevuma izpildi savas tiešās kompetences ietvaros;
  • papildus izvirzītajiem ekspertīzes uzdevumiem;
  • veicamajiem aprēķiniem, mērījumiem un testiem;
  • piesaistīto apakšuzņēmēju pārvaldību attiecībā uz darbiem, par kuriem eksperts  ir atbildīgs;
  • ekspertīzes secinājumu un slēdzienu noformēšanu un turpmāko rīcību.

Ar testa teorētiskās daļas jautājumiem iespējams iepazīties šeit. 

Ja eksāmens ir nokārtots, Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa 5 darba dienu laikā pieņem lēmumu par būvspeciālista sertifikāta piešķiršanu.

Savukārt, ja tests nav nokārtots, tad Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa 5 darba dienu laikā pieņem lēmumu par kompetences novērtēšanas termiņa pagarināšanu ne mazāk kā uz vienu mēnesi, informē pretendentu par atkārtotu iespēju nokārtot pārbaudi, norādot pārbaudes norises laiku.

Plašāka informācija par eksaminācijas procesu: 

 

 

Jebkura fiziska un juridiska persona var iesniegt Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļā sūdzību par sertificētā būveksperta profesionālo darbību vai neētisku rīcību. 

Sūdzību var iesniegt:

  • rakstiski Biroja lietvedībā, K.Valdemāra ielā 157, 1.stāvā;
  • elektroniski parakstītu ar droši elektronisko parakstu, sūtot uz e-pasta adresi: pasts@bvkb.gov.lv
  • papīra formātā, sūtot uz pasta adresi: K.Valdemāra iela 157, Rīga, LV-1013.

Gadījumos, kad kāds no būvspeciālistiem, kas kārtojis eksāmenu, nav apmierināts ar Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas lēmumu attiecībā uz sertifikāciju, būvspeciālists var iesniegt rakstisku apelāciju. Biroja direktoram adresētu apelāciju iesniedz:

•    rakstiski Biroja lietvedībā, K.Valdemāra ielā 157, 1.stāvā; 
•    elektroniski parakstītu ar droši elektronisko parakstu, sūtot uz e-pasta adresi: pasts@bvkb.gov.lv
•    papīra formātā, sūtot uz pasta adresi: K.Valdemāra iela 157, Rīga, LV-1013.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir izstrādājis būvspeciālistu profesionālo ētikas kodeksu būvekspertīzes specialitātē, kas jāievēro visiem BVKB sertificētajiem būvspeciālistiem, veicot patstāvīgo praksi būvekspertīzes specialitātē.

Ētikas kodeksa galvenais uzdevums ir noteikt pamatprincipus, lai BVKB sertificēto būvspeciālistu apzināta vai neapzināta darbība neradītu materiālu vai morālu kaitējumu sertifikācijas procesā un būvniecības procesā iesaistītajām fiziskām un juridiskām personām.

Ētikas kodeksa galvenais uzdevums ir noteikt pamatprincipus, kas motivē sertificēto būvspeciālistu darboties profesionāli, principiāli, godprātīgi, ētiski, ievērojot vispārējas uzvedības normas.

Par ētikas kodeksā noteikto prasību neievērošanu BVKB var izteikt sertificētajam būvspeciālistam brīdinājumu, vai, ja divu gadu laikā ir izteikti atkārtoti brīdinājumi, kārtot atkārtotu eksāmenu.

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa attiecībā uz savu darbības īstenošanu ir identificējusi ieinteresētās puses:

Ieinteresētā puse

Pārstāvji

Būvniecības nozares uzraugošās institūcijas

LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departaments

Būvniecības valsts kontroles birojs

Būvspeciālisti

BSN sertificēts būvspeciālists būvju ekspertīzes darbības sfērā

BSN sertificēts būvspeciālists būvprojektu ekspertīzes darbības sfērā

Izglītības institūcijas

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte

 

RTU Būvniecības fakultāte

Darba devēji, kas nodarbina sertificētos būvekspertus

Būvkomersants būvju ekspertīzes darbības sfērā

Būvkomersants būvprojektu ekspertīzes darbības sfērā

Lai nodrošinātu sertifikācijas procesa nepārtrauktu pilnveidi, Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa sadarbojas arī ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām un valsts, pašvaldību institūcijām.

Būvekspertīzes testa jautājumi par pretendenta izpratni attiecībā uz ekspertīzes veikšanas pienākumiem, atbildību un ierobežojumiem saskaņā ar Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu prasībām

1.Kāds ir Būvprojekta ekspertīzes mērķis saskaņā ar VBN1?

Būvprojekta ekspertīzes mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (VBN 2.5.punkts). Būvprojekta ekspertīzei nav jāizstrādā risinājumi sadaļām, kurās tiek atklāti trūkumi. Būvprojekta vadītāja uzdevums ir novērst atklātos trūkumus.

2.Kad būvprojekta ekspertīze nav atzīstama par spēkā esošu?

Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā (VBN 44.punkts).

3.Kas atbild par būvekspertīzes saturu?

Būveksperts atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību (BL2 19.panta septītā daļa).

4.Kurš veic būvekspertīzes apmaksu?

Ja risināms strīds starp būvniecības dalībniekiem un, ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti, tad šajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā persona, kura ir pieaicinājusi ekspertīzes veicēju (VBN 61.1., 61.4.apakšpunkts). Savukārt, ja būves ekspertīze tiek veikta pēc pasūtītāja pieprasījuma vai pēc Biroja vai būvvaldes pamatota rakstiska pieprasījuma, tad šajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā pasūtītājs (VBN 61.2. un 61.3.apakšpunkts).

5.Kam ir pienākums uzglabāt būvekspertīzes rezultātus?

Eksperts (ekspertīzes veicējs) saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56. punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus (VBN 58.punkts).

6.Cik ilgi uzglabā būvekspertīzi?

Eksperts saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56. punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus (VBN 58.punkts).

7.Kādu dokumentāciju uzglabā saistība ar būvekspertīzi?

Eksperts visu saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56.punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus (VBN 58.punkts).

8.Ko apliecina būvprojekta ekspertīze?

Būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (VBN 2.5.apakšpunkts). Ekspertīzes vadītājs par normatīvo aktu un tehnisko noteikumu, tai skaitā piemēroto Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu prasībām atbilstošu būvprojektu sniedz pozitīvu atzinumu, bet par neatbilstošu būvprojektu – negatīvu atzinumu (VBN 53.punkts).

9.Kurai personai ir būvekspertīzes tiesības?

Būvspeciālisti var veikt būvekspertīzi tikai tajās jomās, kurās tiem ir patstāvīgās prakses tiesības (BL 13.panta sestā daļa). Savukārt būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā (VBN 44.punkts).

10.Kāds ir būvekspertīzes derīguma termiņš?

Normatīvajā regulējumā nav noteikts būvekspertīzes derīguma termiņš.

11.Kurš atbild par būvekspertīzes rezultātiem?

Būveksperts atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību (BL 19. panta septītā daļa). Saņemot negatīvu atzinumu, pasūtītājs nodod būvprojektu būvprojekta izstrādātājam neatbilstību novēršanai (VBN 54.punkts). Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par autoruzraudzību (BL 19. panta ceturtā daļa).

12.Kādus dokumentus ekspertīzes pasūtītājs iesniedz būvprojekta ekspertīzes veikšanai?

Ekspertīzes pasūtītājs būvprojekta ekspertīzes veikšanai iesniedz pilnu būvprojekta eksemplāru (ar atbildīgo vadītāju un pasūtītāja parakstiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem), projektēto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķinus, kas nepieciešami būvkonstrukciju pilnvērtīgai analīzei, pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas gadījumos – esošās būves tehniskās apsekošanas atzinumu, konservācijas vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos – būves tehniskās apsekošanas atzinumu, citu nepieciešamo dokumentāciju, ja to pieprasa ekspertīzes veicējs (VBN 49.punkts).

13.Ko nozīmē frāze būvprojekta un būves ekspertīzes atzinumā par neieinteresētību ekspertējamā projekta realizācijā?

Ekspertīzes veicējs ekspertīzes atzinumā apliecina, ka ne eksperta, ne viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses neietekmēs ekspertīzes atzinumu. Šo noteikumu izpratnē par radiniekiem ir uzskatāmas šādas personas – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais (VBN 42.punkts).

14.Uz kādiem jautājumiem būves ekspertīzes atzinums sniedz atbildi?

Būves ekspertīzes atzinums sniedz atbildi vai būve atbilst normatīvo aktu, tehnisko noteikumu, Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem standartiem un būvnormatīvu prasībām (VBN 53.punkts).

15.Kāds ir būvekspertīzes izpildes termiņš?

Būvekspertīzes izpildes termiņu būvniecības normatīvais regulējums nenosaka. Būvekspertīzes izpildes termiņu nosaka būvekspertīzes pasūtītājs civiltiesiskā kārtībā ar ekspertīzes veicēju.

 

Tekstā lietotie saīsinājumi:

VBN - Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”

BL – Būvniecības likums

Eksaminācijas vērtēšanas kritēriji ir noteikti Kompetences pārbaudes procesā.

Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros veic sertificēto būvspeciālistu plānoto un ārpuskārtas uzraudzību atbilstoši sākotnēji definētiem uzraudzības kritērijiem.

  1.  Plānoto uzraudzību Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa veic vienu reizi piecos gados, katru gadu izlases veidā pārbaudot 20% no kopējā sertificēto būvspeciālistu skaita, tādējādi nodrošinot, ka piecu gadu laikā tiek pārbaudīts ikviens būvspeciālists.
  • BIS tiek pārbaudīta būvspeciālista patstāvīgā prakse.
  • BIS tiek pārbaudīta būvspeciālista iesniegtā informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā sfērā.
  • Tiek pārbaudīta informāciju par konstatētajiem nebūtiskiem pārkāpumiem.

     1. 1. Plānveidīgi, uz risku analīzi balstoties, katru gadu tiek veikta padziļināta pārbaude vismaz 1 % no kopējā būvspeciālistu skaita būvekspertīzes darbības sfērā, prioritāri izvēloties:

  • būvspeciālistus, par kuriem BSN noteiktā periodā saņemta informācija vai sūdzības par iespējamiem profesionālās darbības pārkāpumiem;
  • būvspeciālistus, kuri BIS nav uzrādījuši patstāvīgās prakses vai profesionālās pilnveides informāciju noteiktajā apjomā;
  • būvspeciālistus, kuri kalendārā gada ietvaros pirmreizēji ieguvuši sertifikātu būvekspertīzes specialitātē;
  • būvspeciālistus, kuri 2 gadus nav praktizējuši būvekspertīzes specialitātē;
  • būvspeciālisus, kuriem atjaunots būvekspertīzes sertifikāts pēc sekmīgi nokārtotas BSN noteiktās pārbaudes kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai;
  • būvspeciālistus, kuriem atjaunots būvekspertīzes sertifikāts, pamatojoties uz arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta atjaunošanu attiecīgajā darbības sfērā projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības specialitātē;
  • būvspeciālistus, kuriem, veicot ekspertīzes padziļināto pārbaudi, atklātas būtiskas neatbilstības, kā rezultātā pieņemts lēmums par brīdinājuma izteikšanu;
  • būvspeciālistus, kuriem, veicot ekspertīzes padziļināto pārbaudi, atklātas neatbilstības, kas nav saistītas ar būtiskiem normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, taču nepieciešams pārliecināties, ka līdzīgas nepilnības netiks pieļautas atkārtoti.
  • Pārbaude tiek veikta pēc nejaušības principa, izvēloties vismaz viena pārskata periodā veikto darbu padziļinātai izvērtēšanai par atbilstību normatīvo aktu prasībām, ietverot būtisko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi.
  1. Ārpuskārtas uzraudzība tiek piemērota gadījumos, kad saņemta sūdzība vai Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas rīcībā nonākusi cita veida informācija par sertificētā būvspeciālista iespējamiem profesionālās darbības pārkāpumiem.
  • Minētajos gadījumos, ja nepieciešams, BSN izvērtē  sertificēto būvspeciālistu veikto būvprojektu un būvju ekspertīžu kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
  • Ārpuskārtas uzraudzības ietvaros informācijas pārbaudes kārtība ir analoga plānotās uzraudzības kārtībai.

 

Plašāka informācija par patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību būvekspertīzes specialitātē ir pieejama:

Ārvalstu speciālistu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā reglamentē likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kā arī MK 2021.gada 21.janvāra noteikumi Nr.47 "Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā".

Profesionālo kvalifikācijas atzīšanu Latvijā piemēro gadījumos, kad ārvalstu speciālists, kuram ir tiesības pilntiesīgi un patstāvīgi strādāt mītnes valstī tādā profesijā, kas Latvijā ir reglamentēta, vēlas šajā profesijā strādāt arī Latvijā. Ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru, kā arī reglamentēto profesiju sarakstu iespējams iepazīties Akadēmiskā informācijas centra tīmekļa vietnē:  http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/arvalstis-iegutas-profesionalas-kvalifikacijas-atzisana-latvija. Šī procedūra ir piemērojama gadījumos, kad ārvalstu speciālists vēlas iegūt patstāvīgās prakses tiesības reglamentētajā profesijā, un tā attiecināma gan uz Eiropas Savienības, gan ārpus Eiropas Savienības esošiem pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt gadījumos, kad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis ar Eiropas Savienībā iegūtu profesionālo kvalifikāciju vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijā (ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā) un šī persona veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī, tad augstāk minētā procedūra nav jāveic, bet ir jāiesniedz deklarācija sertificēšanas institūcijai, kas ir tiesīga izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību konkrētajā darbības sfērā.

Atļaujas piešķiršanas kārtība īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai, kā arī ar deklarācijas saturu, ko nosaka MK 2021.gada 21.janvāra noteikumi Nr. 47 “Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā” ->

Tomēr norādām, ka ārpus Eiropas Savienības esošiem pakalpojumu sniedzējiem jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšana arī tajos gadījumos, ja persona Latvijā plāno sniegt tikai īslaicīgus pakalpojumus.

Informācija par pakalpojuma maksu pieejama šeit.

Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.3 panta  ceturtajai daļai Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā būvniecības jomā, t.sk. attiecībā uz būveksperta profesiju,  ir piemērojama arī Ukrainas civiliedzīvotājiem. Lai varētu sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijā (ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā) būveksperta profesijā, kurā šī persona veic pastāvīgu profesionālo darbību arī savā mītnes valstī, tad Būvniecības valsts kontroles birojā:

  1. jāiesniedz deklarācija un tai pievienojamie dokumenti atbilstoši MK 47 1.pielikumā noteiktajai formai (deklarācijas forma pieejama šeit: https://www.bvkb.gov.lv/lv/media/3480/download?attachment) .
  2. pēc deklarācijas saņemšanas Būvniecības valsts kontroles birojs izvērtē deklarācijā sniegto informāciju un 2 nedēļu laikā informē par izvērtēšanas rezultātu. Ar attiecīgo izvērtēšanas  procesu iespējams iepazīties Būvniecības valsts kontroles biroja tīmekļa vietnē: https://www.bvkb.gov.lv/lv/media/3477/download?attachment .

Atļauja īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai tiek piešķirta uz vienu gadu ar tiesībām to nepieciešamības gadījumā pagarināt. 

Informācija par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz ārvalstu speciālistu kvalifikācijas atzīšanas jautājumiem, to prasībām un piemērošanu, kā arī viņu tiesībām un pienākumiem pieejama šeit: https://ec.europa.eu/growth/single-market/services/free-movement-professionals/  sadaļā User guide to Directive 2005/36/EC on the recognition of professional qualifications

 

Būvniecības valsts kontroles biroja Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļai, kas veic būvspeciālistu sertificēšanu būvekspertīzes specialitātē,  atbilstoši 2019.gada  11.decembra akreditācijas lēmumam Nr.326/2019 ir piešķirta atkārtota akreditācija atbilstībai standarta LVS EN ISO/IEC 17024:2012 “Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības sertifikācijas institūcijām” prasībām reglamentētajā akreditācijas sfērā. Akreditācijas darbības laiks līdz 2025.gada 7.janvārim. Akreditācijas sfēras paplašināšanas ietvaros ir pārskatīta un pilnveidota līdzšinējā sertificēšanas kārtība būvekspertīzes specialitātē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumiem Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk tekstā-noteikumi Nr. 169)., par galvenajām vērtībām izvirzot sertificēšanas procesa objektivitātes un neietekmējamības nodrošināšanu.

Jaunā sertificēšanas shēma paredz, ka būvspeciālistu kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē atbilstoši noteikumiem Nr.169 ietver tikai rakstisku pārbaudījumu – testu, tādēļ pretendentam, piesakoties sertifikācijai, vairs nav jāiesniedz izvērtēšanai attiecīgās būvprojekta vai būves daļas ekspertīzes atzinums. Lai nodrošinātu objektīvu un neatkarīgu sertifikācijas procesu, ir izstrādāti pilnveides risinājumi arī attiecībā uz eksaminācijas procesa norises kārtību, paredzot, ka kompetences pārbaude ir anonīma un eksaminācijas komisijai sertifikācijas kandidātu identitāte netiek izpausta–tiek norādīts tikai konkrētajam kandidātam pie dokumentu iesniegšanas piešķirtais identifikācijas numurs.

Tāpat arī jaunā sertificēšanas shēma paredz, ka papildus sertificēto būvspeciālistu plānotajai un ārpuskārtas uzraudzībai, balstoties uz risku analīzi, tiks veikta arī būvspeciālistu patstāvīgās prakses padziļināta pārbaude.

Infografika par sertifikācijas procesu

Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu būvspeciālista sertifikāta saņemšanai ir 150 EUR, bet  patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksa pēc sertifikāta piešķiršanas ir 213 EUR.  Savukārt maksa par papildu sertificēšanas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši 2019.gada 7. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.190 “”Būvniecības valsts kontroles biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādis”.

Aicinām rūpīgi iepazīties ar informāciju par būvspeciālistu sertifikāciju un pieteikties sertifikāta iegūšanai.