Energoefektivitātes likums paredz iespēju komersantus pārstāvošām organizācijām, komersantiem vai pašvaldībām noslēgt brīvprātīgu vienošanos ar valsti (Būvniecības valsts kontroles biroja personā) par energoefektivitātes uzlabošanu un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu.

Vienošanās noslēgšana ir viens no pasākumiem valsts energoefektivitātes rīcības plānā obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanai. Tās mērķis ir mērķis stimulēt energoefektivitātes paaugstināšanu atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās un sasniegt vismaz 10 % enerģijas ietaupījumu.

Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 669 “Kārtība, kādā noslēdz un pārrauga brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu” nosaka Vienošanās noslēgšanas kārtību. 

Lai varētu konstatēt enerģijas ietaupījumu, vienošanās dalībnieki ziņo par sasniegtajiem ietaupījumiem energoefektivitātes monitoringa sistēmas ietvaros, kura darbojas atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” prasībām.

Salaspils siltums ir kļuvis par pirmo uzņēmumu, kas apņēmies papildus strādāt ar saviem galapatērētājiem, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu un dotu savu ieguldījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Vienošanās ar uzņēmumu tika noslēgta 2017. gada 21. decembrī.

Noslēgto brīvprātīgo vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu reģistrs

Nr. p.k. Vienošanās dalībnieka nosaukums Vienošanās noslēgšanas datums Vienošanās enerģijas ietaupījuma mērķis (MWh) Informācijas par vienošanās ietvaros sniegtajiem enerģijas ietaupījumiem (MWh)
1. SIA "Salaspils siltums" 21.12.2017. (līdz 2.12.2022.) 5530.2  
2. SIA "Jūrmalas siltums" 26.03.2018. (līdz 26.02.2023.) 12929.6  

 

Energoefektivitātes pienākuma shēma (EPS) ir energoefektivitātes uzlabošanas pasākums. EPS izveidošanas mērķis ir sasniegt valsts obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi.

EPS valsts obligātā galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanai tiek uzsākta 2017. gada 29. maijā un īstenota līdz 2030. gada 31. decembrim.

EPS atbildīgās puses

enerģijas mazumtirdzniecības komersanti (stāvoklis 2020.g.):

AJ POWER SIA

ALEXELA SIA

ELENGER SIA

ENEFIT SIA

ENERTY SIA

ESK ENERĢIJA SIA

FORTUM LATVIA SIA

IGNITIS LATVIJA SIA

IMLITEX LATVIJA SIA

INTER RAO LATVIA SIA

LATVENERGO AS

LATVIJAS DZELZCEĻŠ VALSTS AS

NORDIC POWER MANAGEMENT SIA

RTO ELEKTROTĪKLI SIA

SCENER SIA

SENERGO SIA

STARPTAUTISKĀ LIDOSTA “RĪGA” VALSTS AS

TET SIA

 

EPS atbildīgajām pusēm:

  • jāveic energoefektivitāti uzlabojoši pasākumi pie galalietotājiem
  • ​jāziņo atbildīgajai iestādei par iegūto enerģijas ietaupījumu (Likuma 6. pants)

vai

  • jāveic iemaksas valsts energoefektivitātes fondā

Par EPS atbildīgo pušu izvēles kritērijiem, pienākumiem un kārtību, kā tie veicami, skatīt normatīvajos aktos:

Saskaņā ar 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 4. punktu Būvniecības valsts kontroles birojs (atbildīgā iestāde) izstrādā un uztur enerģijas ietaupījumu katalogu, kurā iekļauti enerģijas ietaupījuma pasākumi un sasniedzamais enerģijas ietaupījums, kā arī publicē atbildīgās iestādes tīmekļvietnē. 

Enerģijas ietaupījumu katalogs ietver atsevišķus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar sasniedzamajām enerģijas ietaupījuma standartvērtībām. Tā datus iespējams izmantot, lai aprēķinātu enerģijas ietaupījumu pēc paredzamā ietaupījuma (ex-ante) metodes.

Ar Enerģijas ietaupījumu katalogu ir iespējams iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.

Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 5. panta prasībām katra dalībvalsts nodrošina, lai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3 % no centrālās valdības īpašumā esošo un izmantojamo ēku kopējās platības, kuras apsilda un/vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības. 3 % mērķi aprēķina, pamatojoties uz centrālās valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā platība ir lielāka par 250 m2, kas katra gada 1. janvārī neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām. Papildus 3% mērķa izpildē ir iespējams ieskaitīt jaunas valstij piederošas un centrālās valdības izmantotas ēkas, kas aizstājušas konkrētas divu iepriekšējo gadu laikā nojauktas valsts ēkas vai ēkas, kas vairs netiek izmantotas citu ēku intensīvāka izmantojuma dēļ.

Latvijā 3% mērķī nav iekļautas šādas ēku kategorijas (izņēmumi):

  • ēkas, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras un vēsturiskās vērtības dēļ, tiktāl, ciktāl konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu vai izskatu;
  • ēkas, kuras ir bruņoto spēku vai centrālās valdības īpašumā un kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņoto spēku un citu valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās telpas vai biroja ēkas;
  • ēkas, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām.

Dalībvalsts nosaka, ka energoefektivitātes pasākumos prioritāte ir tām centrālās valdības ēkām, kurām ir viszemākā energoefektivitāte, ja minēto pasākumu īstenošana ir rentabla un tehniski iespējama.

Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 5. panta prasībām dalībvalstis līdz katra gada 9.jūlijam sagatavo un publisko to centrālās valdības apsildāmo un/vai dzesējamo ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 250 m2, izņemot ēkas, uz kurām attiecas izņēmums.

2019.gadā ir uzskaitītas 838 centrālās valdības ēkas ar kopējo platību 1 862 320 m2. 2021.gadam 3% renovācijas mērķis aprēķināts 55 870 m2 apmērā. Savukārt 2019.gadā centrālās valdības ēku renovētā platība sastādīja 50 475 m2.

Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas ar kopējo platību virs 250 m2 uz 01.07.2020. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 5. panta 5.punktu (sagatavota pēc valsts institūciju sniegtās informācijas).

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 16. punktu Būvniecības valsts kontroles birojs reizi gadā līdz 1. martam publicē statistiski noteiktus energoefektivitātes rādītājus apkures patēriņam.

Vidējais īpatnējais patēriņš 2019.gadā (dati uz 2020. gada 1.martu)

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas: 

• Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās –  125,59 kWh/ m2 gadā

Biroja ēkas un izglītības iestādes:

• Biroja ēkās – 114,57 kWh/m2 gadā

• Izglītības iestādēs – 148,05 kWh/m2 gadā

 

Vidējais īpatnējais patēriņš 2018.gadā (dati uz 2019. gada 1.martu)

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas:

• Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās –  136,83 kWh/ m2 gadā

Biroja ēkas un izglītības iestādes:

• Biroja ēkās – 118,61 kWh/m2 gadā

• Izglītības iestādēs – 157,34 kWh/m2 gadā

 

Vidējais īpatnējais patēriņš 2017. gadā (dati uz 2018. gada 1.martu)

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

  • Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās –  130,28 kWh/ m2 gadā

Biroja ēkas un izglītības iestādes

  • Biroja ēkās – 115,63 kWh/m2 gadā
  • Izglītības iestādēs – 154,13 kWh/m2 gadā

 

Vidējais īpatnējais patēriņš 2016.gadā (dati uz 2017. gada 1.martu)

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

  • Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās –  139,34  kWh/ m2 gadā

Biroja ēkas un izglītības iestādes

  • Biroja ēkās – 134,02 kWh/m2 gadā
  • Izglītības iestādēs – 162,29 kWh/m2 gadā

Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 10. panta pirmo daļu  lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un gada bilance kopumā – 43 miljonus euro. Šādam nosacījumam komersantam jāatbilst divus pārskata periodus, un tikai tad tas tiek iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā.

Lielo uzņēmumu sarakstu ik gadu līdz 1. decembrim izveido Centrālā statistikas pārvalde, izmantojot uzņēmuma pēdējā apstiprinātā pārskata perioda datus. Lielo uzņēmumu statusam 2019. gadā atbilda 247 uzņēmumi, no tiem pirmo reizi sarakstā ir iekļauti 10 uzņēmumi.

Lielais elektroenerģijas patērētājs, saskaņā ar likuma 12. panta pirmo daļu (likuma redakcija spēkā līdz 26.05.2020.), ir komersants, kura ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh. Šo informāciju katru gadu līdz 31. janvārim Būvniecības valsts kontroles birojam, saskaņā ar likuma 12. panta devīto daļu, gatavo sistēmas operatori, kuriem ir licence elektroenerģijas sadalei. 2019. gadā lielajā elektroenerģijas patērētāju sarakstā ir iekļauti 1092 uzņēmumi, no kuriem 11 uzņēmumi iekļauti sarakstā pirmoreiz.

 

Uzņēmumiem, kuri pirmo reizi iekļauti lielo uzņēmumu vai lielo elektroenerģijas patērētāju 2019. gada sarakstā, jāizpilda konkrēti pienākumi, kas izriet no likuma:

  • gada laikā pēc iekļaušanas sarakstā jāveic energoaudits vai jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma vai vides pārvaldības sistēma ar papildinājumu;
  • 30 dienu laikā pēc energoaudita vai sertificētas energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu ieviešanas par to jāpaziņo Būvniecības valsts kontroles birojam un jānorāda vismaz trīs energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi, aizpildot formu saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 668) 5. pielikumu;
  • saskaņā ar MK noteikumu Nr. 668  2. pielikumu katru gadu līdz 1. novembrim jāiesniedz ikgadējais pārskats par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem.

 

!!! Likuma 10. panta trešā daļa nosaka, ka energoauditu lielajos uzņēmumos ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors, ievērojot normatīvo aktu prasības. Gadījumā, ja 90 % vai vairāk no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, tad, saskaņā ar likuma 10. panta 4daļu, energoauditu ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajos aktos par ēku energoefektivitātes nodrošināšanu noteiktajām prasībām.

Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, ja tie nav lielie uzņēmumi, saskaņā ar likuma 11. pantu energoauditu ir tiesīgs veikt neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai  uzņēmumu energoauditors.

Gadījumā, ja lielais elektroenerģijas patērētājs pats nepatērē visu saņemto elektroenerģiju, bet nodod to citiem apakšlietotājiem, tad likuma 12. panta 9.I daļa paredz iespēju iesniegt Būvniecības valsts kontroles birojam uzņēmuma energoauditora vai neatkarīgā eksperta ēku energoefektivitātes jomā apstiprināto elektroenerģijas patēriņa bilanci, kas parāda katram apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas patēriņu un paša uzņēmuma elektroenerģijas patēriņu.

Saraksts ar uzņēmumu energoauditoriem un neatkarīgajiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā, kuriem ir tiesības ir veikt uzņēmuma energoauditu vai apstiprināt elektroenerģijas patēriņa bilances, ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē www.bis.gov.lv, sadaļā Reģistri.

Birojs vērš uzņēmumu, ka gadījumā, ja komersantam beidzas energoaudita pārskata, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu sertificēšanas derīguma termiņš, un komersants atbilst lielā uzņēmuma vai lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, tad tam ir atkārtoti jāveic uzņēmuma energoaudits vai jāpārsertificē energopārvaldības sistēma vai vides pārvaldības sistēma ar papildinājumu. Pēc atkārtotā energoaudita veikšanas vai pārsertificēšanas komersantam par to jāpaziņo Būvniecības valsts kontroles birojam, iesniedzot aizpildīto MK noteikumu Nr. 668 5. pielikumu.

 

Gadījumos, kad lielais elektroenerģijas patērētājs elektroenerģiju nodod apakšlietotājiem, lielais elektroenerģijas patērētājs var apliecināt konkrētajam apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas apjomu, iesniedzot Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) energoauditora apstiprinātu energobilanci.

Elektroenerģijas bilance BVKB iesniedzama līdz kārtējā gada 31.janvārim. Tajā norādāms elektroenerģijas patēriņa sadalījums, atbilstoši formai.

Lielā elektroenerģijas patērētāja bilanci var apstiprināt uzņēmumu energoauditors vai neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, ievērojot Energoefektivitātes likuma 9.panta pirmajā daļā noteikto un Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumu Nr. 487 “Uzņēmumu energoaudita noteikumi” 11., 14. un 17.punkta un 13.1. apakšpunkta prasības, ciktāl tās attiecas uz elektroenerģijas patēriņu uzņēmumā un citos patērētājos attiecībā uz energoaudita  veikšanas nosacījumiem.

Lielo elektroenerģijas patērētāju bilances iesniegšanu nosaka Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa noteikumu Nr. 202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību” 4. punkts.

 

Sadales sistēmas operatoriem, kuriem ir tiesības un pienākums veikt elektroenerģijas sadali vai pārvadi, katru gadu līdz 31. janvārim jānodrošina Būvniecības valsts kontroles biroju ar datiem par tiem savai sistēmai pieslēgtajiem komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 500 megavatstundas (MWh).

Dati iesniedzami saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 6. pielikumu un 6.1 pielikumu.

Būvniecības valsts kontroles birojs sistēmas operatora sniegto informāciju uzglabā, nodrošinot komerciālas informācijas aizsardzību.

Sadales sistēmas operatoru pienākumus nosaka:

  1. Energoefektivitātes likuma 12. panta 9. daļa. 
  2. Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 25. punkts. 

 

Energopārvaldības sistēmas ieviešanas mērķis ir efektīva resursu izmantošana un pārraudzība, kas palīdz uzlabot darbības efektivitāti un ietaupīt resursus, vienlaikus sekmējot ietekmes uz vidi mazināšanos.

Energoefektivitātes likums paredz energopārvaldības sistēmas ieviešanu Latvijas pašvaldībās un valsts iestādēs:

  1. Republikas pilsētu pašvaldībām jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma, ko apliecina sertificēšanas institūcijas izsniegtais sertifikāts.
  2. Novadu pašvaldībām, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai lielāks, ir obligāts pienākums ieviests energopārvaldības sistēmu, sertificēšanas izvēli atstājot savā pārziņā.
  3. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 m2 vai lielāku kopējo apkurināmo platību, ir obligāts pienākums ieviest energopārvaldības sistēmu, sertificēšanas izvēli atstājot savā pārziņā.

Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 4. pielikumā ir norādīti dokumenti, kas iesniedzami Būvniecības valsts kontroles birojā. Savukārt, MK noteikumu Nr. 668 3. pielikums pašvaldībai vai valsts tiešās pārvaldes iestādei nosaka ziņošanas ietvaru.

Ar metodiskajiem norādījumiem energopārvaldības sistēmas ieviešanai ir iespējams iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.

 

No 2020.gada 1.janvāra Būvniecības valsts kontroles birojs:

  1. nodrošina energoefektivitātes monitoringu, uztur energoefektivitātes monitoringa sistēmu, kā arī uzskaita enerģijas ietaupījumu;
  2. administrē energoefektivitātes pienākumu shēmu;
  3. izstrādā un uztur enerģijas ietaupījumu katalogu;
  4. uzrauga energopārvaldības sistēmas ieviešanas pienākuma izpildi valsts iestādēs un pašvaldībās;
  5. slēdz brīvprātīgās vienošanās ar komersantus pārstāvošām organizācijām, komersantiem un pašvaldībām par energoefektivitātes uzlabošanu un pārrauga to izpildi;
  6. uztur uzņēmumu energoauditu pārskatu reģistru un administrē iesniegtos pārskatus;
  7. izstrādā un uztur energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju reģistru;
  8. nodrošina lielo elektroenerģijas patērētāju un lielo uzņēmumu obligāto energoauditu un energopārvaldības pienākumu izpildes kontroli un ziņojumu par veiktajiem pasākumiem apkopošanu;
  9. administrē energoefektivitātes nodevu;
  10. nosaka vidējo eneregoefektivitātes rādītāju apkures patēriņam Latvijā;
  11. sagatavo valsts ēku sarakstu.

Normatīvie akti:

Energoefektivitātes likums
Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.226 “Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi
Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.221 “Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu
Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa noteikumi Nr.202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību
Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr.669 “Kārtība, kādā noslēdz un pārrauga brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu
Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr.668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi
Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumi Nr.487 “Uzņēmumu energoaudita noteikumi
Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju
Ministru kabineta  2018. gada 21. augusta noteikumi Nr. 531 “Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā