Energoefektivitātes jautājumu administrēšana

Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 10. panta pirmo daļu  lielais uzņēmums ir komersants:

• pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai
• kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un gada bilance kopumā – 43 miljonus euro.

Šādam nosacījumam komersantam jāatbilst divus pārskata periodus pēc kārtas, un tikai tad tas tiek iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā. Uzņēmums tiek izslēgts no lielo uzņēmumu saraksta, ja tas divos pārskata periodos pēc kārtas neatbilst lielā uzņēmuma nosacījumam.

Lielo uzņēmumu nosacījumam atbilstošos uzņēmumus ik gadu līdz 1. decembrim apkopo Centrālā statistikas pārvalde, izmantojot uzņēmuma pēdējā apstiprinātā pārskata perioda datus. Lielo uzņēmumu 2020. gada sarakstā, kas veidots, izmantojot 2018. un 2019. gada pārskata perioda datus, iekļauti 270 uzņēmumi, no tiem pirmo reizi sarakstā ir iekļauti 11 uzņēmumi. 

Uzņēmumiem, kuri pirmo reizi iekļauti lielo uzņēmumu sarakstā, jāizpilda konkrēti pienākumi, kas izriet no likuma:

• gada laikā pēc iekļaušanas sarakstā jāveic energoaudits vai jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma;
• 30 dienu laikā pēc energoaudita vai sertificētas energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu ieviešanas par to jāpaziņo Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) un jānorāda vismaz trīs energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi, aizpildot formu saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 668) 5. pielikumu;

• saskaņā ar MK noteikumu Nr. 668 2.pielikum katru gadu līdz 1. novembrim jāiesniedz ikgadējais pārskats par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem.

BVKB vērš uzmanību, ka Likuma 10. panta trešā daļa nosaka, ka energoauditu lielajos uzņēmumos ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors, ievērojot normatīvo aktu prasības. Gadījumā, ja 90 % vai vairāk no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, tad, saskaņā ar likuma 10. panta 4^I daļu, energoauditu ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajos aktos par ēku energoefektivitātes nodrošināšanu noteiktajām prasībām.

Akreditēti uzņēmumu energoauditori ir atrodami Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā tīmekļa vietnē www.latak.gov.lv, sadaļā “Akreditētās institūcijas”. Saraksts ar neatkarīgajiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā, kuriem ir tiesības ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē www.bis.gov.lv, sadaļā Reģistri.

BVKB atgādina, ka gadījumā, ja komersantam beidzas energoaudita pārskata, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu sertificēšanas derīguma termiņš, un komersants atbilst lielā uzņēmuma statusam, tad tam ir atkārtoti jāveic uzņēmuma energoaudits vai jāpārsertificē energopārvaldības sistēma vai vides pārvaldības sistēma ar papildinājumu. Pēc atkārtotā energoaudita veikšanas vai pārsertificēšanas komersantam par to jāpaziņo BVKB, iesniedzot aizpildīto MK noteikumu Nr. 668 5. pielikumu.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir izveidojis 2020. gada lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstu, kurā  apkopoti komersanti, kuri saskaņā ar sadales sistēmas operatoru sniegtajiem datiem par elektroenerģijas patēriņu 2019. un 2020. gadā atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijiem.

2020. gadā 1090 komersanti atbilda lielā elektroenerģijas patērētāju statusam. Ja komersantiem uz saraksta publicēšanas dienu ir veikts energoaudits, ieviesta sertificēta energopārvaldības sistēma vai vides pārvaldības sistēma ar papildinājumu, vai ir iesniegta apstiprinātā uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa bilance, lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā ir atzīmēts ka Likuma prasības ir izpildītas (X).

Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuri sarakstā ir iekļauti pirmo reizi, BVKB nosūtīs informatīvo vēstuli, kur detalizēti aprakstīs Likuma prasības un pienākumus. 

Lielais elektroenerģijas patērētājs, saskaņā ar likuma 12. panta pirmo daļu ir komersants, kura ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh divos kalendāra gados pēc kārtas. Minētais lielā elektroenerģijas patērētāja noteikšanas kritērijs neattiecas uz:

• sadales sistēmas operatoriem, kuriem ir licence elektroenerģijas sadalei un kuri ir iekļauti sadales sistēmas operatoru licenču sarakstā;
• dzīvojamo namu pārvaldniekiem, kuri ir reģistrējušies Būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā.

Informāciju par lietotāju elektroenerģijas patēriņa datiem katru gadu līdz 31. janvārim BVKB, saskaņā ar likuma 12. panta devīto daļu, gatavo sistēmas operatori.

Lielā elektroenerģijas patērētāja statusu komersants iegūst ar brīdi, kad to iekļauj lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 12. panta trīspadsmito daļu.

Uzņēmumiem, kuri pirmo reizi iekļauti lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā, jāizpilda konkrēti pienākumi, kas izriet no likuma:

• gada laikā pēc iekļaušanas sarakstā jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma vai jāveic energoaudits* līdz nākamā gada 30. novembrim;
• 30 dienu laikā pēc energoaudita vai sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanas par to jāpaziņo BVKB un jānorāda vismaz trīs energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi, aizpildot formu saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 668) 5. pielikumu;

• saskaņā ar MK noteikumu Nr. 668  2. pielikumu katru gadu līdz 1. novembrim jāiesniedz ikgadējais pārskats par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem;

*Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, ja tie nav lielie uzņēmumi, saskaņā ar likuma 11. pantu energoauditu ir tiesīgs veikt neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai  uzņēmumu energoauditors.

Akreditēti uzņēmumu energoauditori ir atrodami Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā tīmekļa vietnē www.latak.gov.lv, sadaļā “Akreditētās institūcijas . Saraksts ar neatkarīgajiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā, kuriem ir tiesības ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē www.bis.gov.lv, sadaļā Reģistri.

Birojs atgādina, ka gadījumā, ja komersantam beidzas energoaudita pārskata, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu sertificēšanas derīguma termiņš, un komersants atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, tad tam ir atkārtoti jāveic uzņēmuma energoaudits vai jāpārsertificē energopārvaldības sistēma vai vides pārvaldības sistēma ar papildinājumu. Pēc atkārtotā energoaudita veikšanas vai pārsertificēšanas komersantam par to jāpaziņo BVKB, iesniedzot aizpildīto MK noteikumu Nr. 668 5. pielikumu.

Elektroenerģijas patēriņa bilance

Gadījumos, kad lielais elektroenerģijas patērētājs elektroenerģiju nodod apakšlietotājiem, lielais elektroenerģijas patērētājs var apliecināt konkrētajam apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas apjomu, iesniedzot BVKB energoauditora apstiprinātu elektroenerģijas patēriņa bilanci. Elektroenerģijas bilance BVKB iesniedzama pirms kārtējā gada 1.martam. Tajā norādāms elektroenerģijas patēriņa sadalījums, atbilstoši formai. Lielā elektroenerģijas patērētāja bilanci var apstiprināt uzņēmumu energoauditors vai neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā.

Kas ir lielais uzņēmums un lielais elektroenerģijas patērētājs?

Uzņēmumu energoauditoru un neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā kompetence un atbildība

Uzņēmuma un ēkas energoaudits

Šajā sadaļā BVKB publicē uzņēmumu pieredzes stāstus, veicot dažādus energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus. Aicinām komersantus dalīties savā pieredzē, sūtot informāciju birojam.

AS "Valmieras piens" ieviesto energoefektivitātes pasākumu pieredze

Valmieras piens – lielais elektroenerģijas patērētājs. Valmieras piens, nepārtraukti attīstoties, īpašu uzmanību velta vides un energoefektivitātes uzlabošanai. Uzņēmums 2018.gadā sertificēja vides pārvaldības sistēmu ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, atbilstoši 26.06.2016. MK noteikumiem Nr.487 “Uzņēmumu energoaudita noteikumi” (ISO 14001+). Šī sistēma, kas pārvalda energoresursus, bija ieviesta jau daudz agrāk (no 2004.gada) un tajā iesaistīti visi darbinieki, kas ļauj samazināt resursu izmaksas.

Triju gadu atskaites periodā realizēti četri plānotie pasākumi – logu nomaiņa 135m², modernizēta piena pārstrādes iekārtu mazgāšana jogurta ražotnē, administrācijas korpusā (1500m²) pārbūvēts siltummezgls, optimizēta karstā ūdens sagatavošana vasaras mēnešos, atvienojot apkures sistēmu, tādējādi likvidējot siltumtrases zudumus. Ieguldītais naudas apjoms atmaksājas viena gada laikā, sasniegtais enerģijas ietaupījums 2% (plānoto piesardzības dēļ 1% vietā).

Arī 2021. gadā jau veikti elektroenerģijas ekonomēšanas pasākumi – trijās pankūku ražošanas līnijās nomainīti 6 elektrodzinēji pret mazākas jaudas dzinējiem ar frekvenču pārveidotājiem, 3 dzinēju nomaiņa plānota arī saldā krējuma dzesēšanas tvertnēm, iecerēta morāli un tehniski novecojušā tvaika katla nomaiņa pret jaunu tvaika katlu ar ekonomaizeru. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi katlu mājā ļauj uzturēt konkurētspējīgas siltumenerģijas pārdošanas cenas un sekmīgu dalību Eiropas Savienības Emisijas Tirdzniecības Sistēmā (ES ETS).

Elektrodzinējs pirms P 3 kW (6 gab.)	Elektrodzinējs pēc P 1,1 kW (6 gab.)

Valmieras piens piedalās dažādās ar energopārvaldību saistītās aktivitātēs un ir saņēmis ES atzinību par partnerību, piemēram, “Zaļā gaisma” un “Motoru izaicinājumi” programmās.

Uzņēmuma speciālisti sekmīgi sadarbojas inženiertehnisko jautājumu risināšanā ar vairākām organizācijām, piemēram, ar RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmas institūtu, sia “Ekodoma” un sia “Filter”.

Par sasniegto uzņēmumā darbinieki tiek regulāri informēti (sapulču materiāli, prezentācijas, bukleti u.c.).

Šobrīd aktīvs ikmēneša darbs notiek pie līmeņatzīmju samazināšanas (elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš pret pārstrādāto izejvielas daudzumu un saražoto produkcijas apjomu un kurināmā patēriņu pret saražoto siltuma daudzumu).

Energoefektivitātes pienākuma shēma (EPS) ir energoefektivitātes uzlabošanas pasākums. EPS izveidošanas mērķis ir sasniegt valsts obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi.

EPS valsts obligātā galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanai tiek uzsākta 2017. gada 29. maijā un īstenota līdz 2030. gada 31. decembrim.

EPS atbildīgās puses

enerģijas mazumtirdzniecības komersanti (stāvoklis 2020.g.):

EPS atbildīgajām pusēm:

• jāveic energoefektivitāti uzlabojoši pasākumi pie galalietotājiem
• ​jāziņo atbildīgajai iestādei par iegūto enerģijas ietaupījumu (Likuma 6. pants)

vai

• jāveic iemaksas valsts energoefektivitātes fondā

Par EPS atbildīgo pušu izvēles kritērijiem, pienākumiem un kārtību, kā tie veicami, skatīt normatīvajos aktos:

• Energoefektivitātes likums. 6.pants
• ​​Ministru kabineta noteikumi Nr. 226 “Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi”

Energopārvaldības sistēmas ieviešanas mērķis ir efektīva resursu izmantošana un pārraudzība, kas palīdz uzlabot darbības efektivitāti un ietaupīt resursus, vienlaikus sekmējot ietekmes uz vidi mazināšanos.

Energoefektivitātes likums paredz energopārvaldības sistēmas ieviešanu Latvijas pašvaldībās un valsts iestādēs:

1. Republikas pilsētu pašvaldībām jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma, ko apliecina sertificēšanas institūcijas izsniegtais sertifikāts.
2. Novadu pašvaldībām, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai lielāks, ir obligāts pienākums ieviests energopārvaldības sistēmu, sertificēšanas izvēli atstājot savā pārziņā.
3. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 m² vai lielāku kopējo apkurināmo platību, ir obligāts pienākums ieviest energopārvaldības sistēmu, sertificēšanas izvēli atstājot savā pārziņā.

Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 4. pielikumā ir norādīti dokumenti, kas iesniedzami Būvniecības valsts kontroles birojā. Savukārt, MK noteikumu Nr. 668 3. pielikums pašvaldībai vai valsts tiešās pārvaldes iestādei nosaka ziņošanas ietvaru.

Sistēmas operatoriem, kuriem ir tiesības un pienākums veikt elektroenerģijas sadali vai pārvadi, katru gadu līdz 31. janvārim jānodrošina Būvniecības valsts kontroles biroju ar datiem par tiem savai sistēmai pieslēgtajiem komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 500 megavatstundas (MWh).

Dati iesniedzami saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 6. pielikumu un 6.¹ pielikumu.

Būvniecības valsts kontroles birojs sistēmas operatora sniegto informāciju uzglabā, nodrošinot komerciālas informācijas aizsardzību.

Sistēmas operatoru pienākumus nosaka:

1. Energoefektivitātes likuma 12. panta 9. daļa. 
2. Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 25. punkts. 

Saskaņā ar 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 5.1. apakšpunktam enerģijas ietaupījumu aprēķināšanai iespējams izmantot paredzamā ietaupījuma (ex-ante) metodi, ar kuru enerģijas ietaupījumu aprēķina, izmantojot enerģijas ietaupījumu kataloga datus.

Enerģijas ietaupījumu katalogs ir energoefektivitātes monitoringa sistēmas sastāvdaļa un tas ietver atsevišķus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar sasniedzamajām enerģijas ietaupījuma standartvērtībām.

Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 5. panta prasībām katra dalībvalsts nodrošina, lai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3 % no centrālās valdības īpašumā esošo un izmantojamo ēku kopējās platības, kuras apsilda un/vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības. 3 % mērķi aprēķina, pamatojoties uz centrālās valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā platība ir lielāka par 250 m², kas katra gada 1. janvārī neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām. Papildus 3% mērķa izpildē ir iespējams ieskaitīt jaunas valstij piederošas un centrālās valdības izmantotas ēkas, kas aizstājušas konkrētas divu iepriekšējo gadu laikā nojauktas valsts ēkas vai ēkas, kas vairs netiek izmantotas citu ēku intensīvāka izmantojuma dēļ.

Latvijā 3% mērķī nav iekļautas šādas ēku kategorijas (izņēmumi):

• ēkas, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras un vēsturiskās vērtības dēļ, tiktāl, ciktāl konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu vai izskatu;
• ēkas, kuras ir bruņoto spēku vai centrālās valdības īpašumā un kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņoto spēku un citu valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās telpas vai biroja ēkas;
• ēkas, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām.

Dalībvalsts nosaka, ka energoefektivitātes pasākumos prioritāte ir tām centrālās valdības ēkām, kurām ir viszemākā energoefektivitāte, ja minēto pasākumu īstenošana ir rentabla un tehniski iespējama.

Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 5. panta prasībām dalībvalstis līdz katra gada 9.jūlijam sagatavo un publisko to centrālās valdības apsildāmo un/vai dzesējamo ēku sarakstu, kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 250 m², izņemot ēkas, uz kurām attiecas izņēmums.

2020.gadā ir uzskaitītas 750 centrālās valdības ēkas ar kopējo platību 1 560 732 m². Renovāciju šajā periodā veica 28 ēkas ar kopējo platību 106 683 m² (kas sastāda ap 7% no kopējās platības). Līdz ar to 2020.gada 3% renovācijas mērķis ir izpildīts ar pārpalikumu. 2022.gadam 3% renovācijas izvirzītais mērķis ir 46 822 m² apmērā.

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 5. panta 5.punktu (sagatavota pēc valsts institūciju sniegtās informācijas).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 16. punktu Būvniecības valsts kontroles birojs reizi gadā līdz 1. martam publicē statistiski noteiktus energoefektivitātes rādītājus apkures patēriņam.

Vidējais īpatnējais patēriņš 2020.gadā

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas: 

• Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās –  124.21 kWh/ m² gadā

Biroja ēkas un izglītības iestādes:

• Biroja ēkās – 114.07 kWh/m² gadā

• Izglītības iestādēs – 147.73 kWh/m² gadā

Vidējais īpatnējais patēriņš 2019.gadā

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas: 

• Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās –  125,59 kWh/ m² gadā

Biroja ēkas un izglītības iestādes:

• Biroja ēkās – 114,57 kWh/m² gadā

• Izglītības iestādēs – 148,05 kWh/m² gadā

Energoefektivitātes likums paredz iespēju komersantus pārstāvošām organizācijām, komersantiem vai pašvaldībām noslēgt brīvprātīgu vienošanos ar valsti (Būvniecības valsts kontroles biroja personā) par energoefektivitātes uzlabošanu un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu.

Vienošanās noslēgšana ir viens no pasākumiem valsts energoefektivitātes rīcības plānā obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanai. Tās mērķis ir mērķis stimulēt energoefektivitātes paaugstināšanu atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās un sasniegt vismaz 10 % enerģijas ietaupījumu.

Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 669 “Kārtība, kādā noslēdz un pārrauga brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu” nosaka Vienošanās noslēgšanas kārtību. 

Lai varētu konstatēt enerģijas ietaupījumu, vienošanās dalībnieki ziņo par sasniegtajiem ietaupījumiem energoefektivitātes monitoringa sistēmas ietvaros, kura darbojas atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” prasībām.

Salaspils siltums ir kļuvis par pirmo uzņēmumu, kas apņēmies papildus strādāt ar saviem galapatērētājiem, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu un dotu savu ieguldījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Vienošanās ar uzņēmumu tika noslēgta 2017. gada 21. decembrī.

Noslēgto brīvprātīgo vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu reģistrs