Tehniskās izpētes ietvars ir noteikts Latvijas būvnormatīvā LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana". Tehniskās apsekošanas mērķis ir noteikt būves atbilstību būvei noteiktajām būtiskajām prasībām, tai skaitā, lai noteiktu esošo bojājumu precīzu apmēru, to cēloni, kā arī veicamos pasākumus bojājumu novēršanai.

Ēkas īpašniekam ir pienākums organizēt būves tehnisko apsekošanu:

  • periodiski. Ekspluatācijā nodotās otrās un trešās grupas būvēm tehniskā apsekošana ir jāveic ne retāk kā reizi 10 gados. Ja publiska ēka ir nodota ekspluatācijā pirms 01.10.2014. un tai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, ēkas tehniskā apsekošana ir veicama līdz 30.09.2019.;
  • pirms būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes, arī pirms būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanas vai pirms dokumentu izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai, lai noteiktu būves bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
  •  pirms būvdarbu atsākšanas (pēc pārtraukuma);
  • citos gadījumos, ja jānosaka būves tehniskais stāvoklis.

Būves tehnisko apsekošanu var veikt būvspeciālists (persona, kas ieguvusi patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras, būvniecības vai elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijās) atbilstoši būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības normatīvajā aktā noteiktai attiecīgās sfēras būvspeciālista kompetencei vai būvkomersanta reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina attiecīgu būvspeciālistu. Būvspeciālistu un būvkomersantu reģistrs ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmā.

BVKB vai būvvaldes būvinspektora vizuālā apskate, kas ir veikta būves ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei. Tehniskajā izpētē pielietojamās metodes izvēlas būvspeciālists atkarībā no apsekošanas darbu apjoma un to detalizācijas pakāpes.

Ēkām kopumā un to atsevišķām daļām ir jāatbilst šādām būtiskajām prasībām:

1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte

Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas:

a) visas ēkas vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;

b) ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;

c) citu ēkas daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ;

d) bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis.

2. Ugunsdrošība

Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā:

a) tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju;

b) ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos un izplatīšanos būvē;

c) neradītu uguns izplatīšanās draudus blakusesošajām būvēm;

d) ēkās esošie cilvēki varētu pamest ēku vai tikt izglābti citādi;

e) ņemtu vērā glābšanas komandu drošību.

3. Higiēna, veselība un vide

Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai visā ekspluatācijas ciklā tās neapdraudētu strādājošo, iedzīvotāju vai kaimiņu higiēnu vai veselību un drošību un to ekspluatācijas ciklā, to celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā tām nebūtu pārmērīga ietekme uz vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:

a) toksisku gāzu izplūde;

b) bīstamu vielu, gaistošu organisko savienojumu, siltumnīcefekta gāzu vai bīstamu daļiņu emisija gaisā telpās vai ārpus tām;

c) bīstama radiācija;

d) gruntsūdens, jūras ūdens, virszemes ūdeņu vai augsnes piesārņošana ar bīstamām vielām;

e) dzeramā ūdens piesārņošana ar bīstamām vielām vai vielām, kam ir cita veida nelabvēlīga ietekme uz dzeramo ūdeni;

f) notekūdeņu, dūmgāzes, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;

g) pelējums ēkās daļās vai uz ēkas virsmām.

4. Lietošanas drošība un pieejamība

Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai ēkas ekspluatācijas un remontu laikā tās lietotājiem neizraisītu nepieņemamus nelaimes gadījumu vai zaudējumu riskus, piemēram, slīdēšanu, krišanu, sadursmes, apdegumus, nāvējošu elektrošoku, eksplozijas radītus ievainojumus un zādzības ielaužoties. Jo īpaši būves jāprojektē un jābūvē, ņemot vērā pieejamību un izmantošanas iespējas personām ar invaliditāti.

5.   Aizsardzība pret trokšņiem

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē piemērotos apstākļos gulēt, atpūsties vai strādāt.

6.   Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija

Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus. Būvēm jābūt arī energoefektīvām, to būvniecības un nojaukšanas laikā izmantojot pēc iespējas mazāk enerģijas.

7.   Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana

Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un jo īpaši nodrošinātu:

a) būves, tās materiālu un tās daļu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi pēc nojaukšanas;

b) būves izturīgumu;

c) videi nekaitīgu izejvielu un otreizējo izejvielu izmantošanu būvē.

Kādā veidā publiskas ēkas īpašniekam noteikt, vai ēka atbilst Būvniecības likuma 9.panta otrajā daļā noteiktajām būtiskajām prasībām?

Noslēdzot līgumu ar attiecīgās jomas būvspeciālistu, kurš atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana” normām veiks ēkas tehnisko apsekošanu.

Atgādinām, ka BVKB atzinums neaizstāj obligāto kārtējo tehnisko apsekošanu, ko pasūta ēkas īpašnieks un veic kompetents būvspeciālists atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu “Ēku būvnoteikumi” 191. un 226.punktiem.

Ko pārbauda BVKB būvinspektori?

Jūsu, Latvijas iedzīvotāju un viesu drošībai BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību.

Ekspluatācijas kontrolē fiksētais tiek norādīts atzinumā, kurā tiek sniegts būvinspektora vērtējums par ēkas būtiskajām prasībām:

  • ēkas mehāniskā stiprība un stabilitāte;

  • lietošanas drošība un vides pieejamība;

  • patvaļīga būvniecība.

Ja, novērtējot ēkas atbilstību mehāniskās stiprības, stabilitātes un lietošanas drošības, vides pieejamības prasībām, tiek konstatētas iespējamas neatbilstības ugunsdrošības, higiēnas, veselības un vides aizsardzības prasībām, par tām tiek informētas sadarbības iestādes (VUGD, VI, VVD).

Pārbaudes laikā būvinspektors izskata būvniecības un ekspluatācijas dokumentāciju, tajā skaitā ēkai veikto tehnisko apsekošanu. 

Atzinums par publiskas ēkas ekspluatācijas drošumu un konstatēto patvaļīgo būvniecību tiek sagatavots Būvniecības informācijas sistēmā.