Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par prasībām būvspeciālistiem un būvkomersantiem, kā arī par būvkomersantu reģistru pieejamas arī Būvniecības informācijas sistēmas BIS portāla sadaļā "Biežāk uzdotie jutājumi".

Būvniecības valsts kontroles biroja sertificēto būvspeciālistu sarakstu var redzēt Būvniecības informācijas sistēmā https://bis.gov.lv/bisp/lv/specialist_certificates.

Meklēšanas izvēlnē kreisajā pusē ir jāizvēlas “Izvērstā meklēšana”. Izvērstajā meklēšanā pie “Sertificēšanas institūcija” jāizvēlas Būvniecības valsts kontroles birojs un jāspiež “Meklēt”.

Rezultātā tiks uzrādīti visi Būvniecības valsts kontroles birojā sertificētie būvspeciālisti.

Nē, nav nepieciešams.

Pamatojums:

Būvniecības likuma 12.panta otrā daļa, kurā noteikts, ka  būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts, neparedz būvvaldes arhitektam obligātu prasību – iegūtu arhitekta prakses sertifikātu, bet paredz to, ka personai jābūt iegūtai arhitekta profesijai. Līdz ar to, pašvaldība var nodibināt darba tiesiskās attiecības būvvaldes arhitekta pienākumu veikšanai gan ar personu, kura ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras jomā arhitekta studiju programmā, gan arī ar personu, kura papildus minētajai izglītībai ir ieguvusi patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā. 

Ekonomikas ministrijai, Būvniecības valsts kontroles birojam un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai.

Pamatojums:

Par būvspeciālistu, kas sertificēti būvekspertīzes specialitātē, profesionālās darbības vai ētikas pārkāpumiem jāziņo Būvniecības valsts kontroles birojam, jo saskaņā ar Būvniecības likuma 6.panta septīto daļu, Būvniecības valsts kontroles birojs veic šo būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību. Par citu būvspeciālistu profesionālās darbības vai ētikas pārkāpumiem jāziņo tai sertifikācijas institūcijai, kas sertificējusi attiecīgo būvspeciālistu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 40.punktu, ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, tiem ir pienākums ziņot Ekonomikas ministrijai un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai par būvspeciālista pārkāpumiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 146.punktu kriminālprocesa virzītājam, būvniecības dalībniekiem un būvniecību kontrolējošām iestādēm ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un sertificēšanas institūciju, kura speciālistu sertificējusi, par iespējamiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, kas radījis vai var radīti apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai un videi.

Prasības, lai pieteiktos uz sertifikāciju būvekspertīzes specialitātē būvprojektu ekspertīzes darbības sfērās:

  • Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera vai arhitektūras (tikai BPE-1) studiju programmā;
  • Patstāvīgās prakses ilgums projektēšanas jomā konkrētā darbības sfērā vai arhitektūras jomā ir vismaz 7 gadi;
  • Būvspeciālista sertifikāts projektēšanas jomā konkrētā darbības sfērā vai arhitekta prakses sertifikāts (tikai būvprojekta vispārīgās un arhitektūras daļas ekspertīzei);
  • Pēdējos piecos gados būvspeciālistam nav konstatēti tādi profesionālās darbības un profesionālās ētikas pārkāpumi, par kuriem būtu izteikti divi brīdinājumi vai apturēta būvspeciālista sertifikāta darbība.

Prasības, lai pieteiktos uz sertifikāciju būvekspertīzes specialitātē būvju ekspertīzes darbības sfērās:

  • Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera studiju programmā;
  • Patstāvīgās prakses ilgums būvuzraudzības vai būvdarbu vadīšanas jomā konkrētā darbības sfērā ir vismaz 5 gadi;
  • Būvspeciālista sertifikāts būvuzraudzības vai būvdarbu vadīšanas jomā konkrētā darbības sfērā;
  • Būvspeciālista sertifikāts pēdējo piecu gadu laikā nav bijis anulēts.

Testa jautājumus var redzēt Būvniecības valsts kontroles biroja mājaslapā http://bvkb.gov.lv/lv/content/buvekspertizes-testa-jautajumi