Digitālais dvīnis ir reāla objekta – šajā gadījumā būves – digitāla kopija, kas tiek regulāri atjaunināta ar datiem un atspoguļo objekta faktisko stāvokli, darbību un izmaiņas laikā. Tā nav tikai shēma vai 3D modelis, bet “dzīvs” būves digitālais atspulgs, kas seko līdzi tam, kas notiek reālajā pasaulē.
Digitālais dvīnis apvieno vairākus datu slāņus:
- ģeometriju un struktūru (piemēram, ēkas 3D/BIM modeli);
- datus par ekspluatāciju (enerģijas patēriņu, nolietojumu, remontiem);
- reāllaika vai periodiskus mērījumus (sensori, apsekojumi, droni u. c.);
- vēsturisko informāciju (kas, kad un kāpēc ir mainīts).
Šie dati tiek glabāti un analizēti digitālajā vidē, ļaujot saprast ne tikai to, kā objekts izskatās, bet arī to, kā tas funkcionē.
Praktisks piemērs – ko dod būves digitālais dvīnis?
- ļauj redzēt, kādā tehniskajā stāvoklī ēka ir šobrīd;
- palīdz savlaicīgi pamanīt bojājumus vai riskus;
- ļauj plānot remontus, balstoties uz datiem, nevis minējumiem;
- dod iespēju izvērtēt, kā ēka darbosies nākotnē (piemēram, pieaugošas slodzes vai klimata ietekmē).
Kāpēc tas ir svarīgi valstij un pašvaldībām?
Digitālais dvīnis palīdz:
- efektīvāk pārvaldīt publiskās būves visā to dzīves ciklā;
- samazināt izmaksas, novēršot problēmas, pirms tās kļūst kritiskas;
- uzlabot drošību un ilgtspēju;
- pieņemt datos balstītus lēmumus, nevis paļauties tikai uz dokumentiem.
Lasi: EM, BVKB un RTU diskutē par mākslīgā intelekta un būvju digitālā dvīņa perspektīvām būvniecības nozarē
