Trešdien, 21.septembrī Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) rīkoja konferenci - diskusiju “Ceļā uz viedāku pārvaldību”. Pasākumā tikās pašvaldību vadītāji un viņu deleģētas amatpersonas, lai dalītos pieredzē un apmainītos ar idejām par iespējām un regulējuma ietvaru energoefektivitātes jautājumos.
Pasākumu atklāja ekonomikas ministre Ilze Indriksone, uzsverot, ka energoresursu izmantošanas mazināšanai jākļūst par ikdienas domāšanas paradigmu – ikvienam no mums jāmaina savi paradumi, lai resursus izmantotu efektīvāk, ietaupītu finanses un veicinātu kopējo enerģētisko drošību.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis aicināja jau šodien, nebaidoties no iespējamas pretestības, pieņemt uz nākotni orientētus atbildīgus lēmumus, savukārt BVKB direktore Svetlana Mjakuškina vērsa klātesošo uzmanību uz pasākuma nosaukumu, skaidrojot: “Viedums- tā ir spēja rīkoties atbilstoši esošajai situācijai tā, lai rezultāts būtu ilgtspējīgs un izdevīgs gan sabiedrībai šodien, gan nākamajām paaudzēm. Šābrīža situācija sniedz iespēju attīstīties, veidojot ilgtspējīgu resursu pārvaldību.”
Konferences pirmajā daļā tika skatīts energopārvaldības sistēmas ieviešanas publiskajā sektorā normatīvais regulējums, sniegti enerģētikas jomā strādājošo uzņēmumu ieteikumi un vērsta pašvaldību vadītāju uzmanība uz valsts nodrošinātajiem atbalsta mehānismiem. BVKB direktores vietniece Edīte Biseniece atgādināja par Energoefektivitātes likumā noteikto pašvaldību pienākumu ieviest energopārvaldības sistēmu un biroja rīcībā esošajiem datiem par pašvaldību gūtajiem rezultātiem šī pienākuma īstenošanā, veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem. SIA “Ekodoma” valdes locekle Marika Rošā ar praktiskiem piemēriem pamatoja, kāpēc enerģijas monitoringam ir nozīme, ar ko tas atšķiras no enerģijas uzskaites, un kāda ir enerģijas monitoringa loma virzībā uz Enerģētikas un klimata rīcības plāna īstenošanu. SIA “Bureau Veritas Latvia” sertifikācijas vadītājs Andrejs Boka skaidroja, kādai jābūt energopārvaldības sistēmai, lai tā atbilstu ISO 50001 standarta prasībām, kāpēc ir nozīmīgs energonovērtējums, kādas konsultācijas drīkst un kādas nedrīkst sniegt sertifikācijas biroji, un kā notiek audits. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Gatis Silovs informēja par Ekonomikas ministrijas izstrādātajām atbalsta programmām energoefektivitātei un atjaunojamajiem energoresursiem, uzsverot, ka klimats un energoefektivitāte ir tautsaimniecības nozares, kurām paredzētas vislielākās atbalsta investīcijas, savukārt Latvijas Vides investīciju fonda Finanšu vadītājs Gints Kārkliņš stāstīja par emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta aktuālajām atbalsta programmām – līdz šim piešķirto finansējumu, īstenotajiem projektiem un to etapiem, tipiskākajām kļūdām projektu norises laikā un nosacījumiem sekmīgai projekta gaitai.
Pasākuma otrajā daļā Liepājas, Gulbenes, Tukuma un Bauskas novadu pašvaldības dalījās pieredzē par energopārvaldības sistēmas ieviešanas gaitu. Liepājas valstspilsētas pašvaldību pārstāvēja Mārtiņš Tīdens, Gulbenes novada – Emīls Kārlis Ziediņš, Tukuma novada – Santa Haferberga, bet Bauskas novada pašvaldības vārdā uzstājās Ilze Tijone. Lai arī visu minēto pašvaldību pārstāvji apgalvoja, ka ceļš uz energopārvaldības sistēmas ieviešanu nav bijis viegls – nācās saskarties ar neizpratni un skepsi par sistēmas nepieciešamību un sākotnēji – arī zināšanu un pieredzes trūkumu, tomēr, sasniedzot pirmos ietaupījumus, gūts gandarījums par paveikto.
Konferences noslēgumā pašvaldības, kas katra bija dalījusies savā pieredzē energopārvaldības sistēmas ieviešanā, līdz ar SIA “Ekodoma” un SIA “Bureau Veritas” pārstāvjiem piedalījās kopīgā diskusijā, lai sniegtu praktiskus padomus, ar ko energopārvaldības sistēmas ieviešanas procesā sākt, ko ņemt vērā un kā padarīto izvērtēt. Tika spriests par energopārvaldības sistēmā iesaistāmajām personām, apmaksu par papildu pienākumiem, iekšējās kontroles sistēmu un citiem jautājumiem. Diskusijas mērķis bija iedrošināt un iedvesmot arī pārējās pašvaldības, akcentējot, ka energopārvaldības sistēma ilgtermiņā var sniegt būtisku administratīvu, praktisku un finansiālu ietaupījumu.
