Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu par jebkurām Būvniecības likuma 16.panta 2.2 daļā noteiktajām izmaiņām būvvaldē ir jāiesniedz būvprojekta attiecīgo daļu izmaiņas.

Pamatojums:

Būvniecības likuma 16.panta 2.1 daļā noteikts, ka būvprojekta izstrādes gaitā aizliegts veikt izmaiņas būves lietošanas veidā, bet izmaiņas ēkas fasādes risinājumā, būves novietojumā un būvapjomā pieļaujamas, ievērojot šā panta 2.2 daļā noteikto, proti, persona, kurai ir izdota būvatļauja, var lūgt atļaut veikt izmaiņas būvprojektā attiecībā uz: 1) būves novietojumu, ja tās pamatotas ar institūciju izdotajiem tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un neskar trešo personu tiesības; 2) ēkas būvapjomu, ja netiek skartas trešo personu tiesības un izmaiņas ir saistītas ar būvizstrādājumu specifikāciju būvprojektā, ēkas konstrukciju, izolācijas un apdares materiāliem vai inženiertehniskiem risinājumiem un nerada smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu; 3) ēkas fasādes risinājumu, ja izmaiņas neskar trešo personu tiesības. Atbilstoši Būvniecības likuma16.panta 2.3 daļai persona, kurai ir izdota būvatļauja, šā panta 2.2 daļā minētajā gadījumā iesniedz būvvaldei normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, bet būvvalde vai cita institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē nepieciešamību grozīt būvatļaujas nosacījumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 36.6.apakšpunktu būvprojekta vadītājam ir pienākums būvprojekta izmaiņu gadījumā nodrošināt atbilstošu to iestrādāšanu visās attiecīgajās būvprojekta daļās, ja nepieciešams, informēt par izmaiņām būvatļauju izdevušo institūciju un organizēt atbilstošu saskaņošanas procedūru. Attiecīgi atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 69.2. un 69.4.apakšpunktam, ja būvprojektā, kuram ir veikta ekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, pasūtītājam ir pienākums nodrošināt attiecīgo būvprojekta daļu un sadaļu izstrādi atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām, iesniegt būvprojekta izmaiņu dokumentāciju un ekspertīzes atzinumu būvvaldē divu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas. Papildus Birojs norāda, ka saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 115.punktu izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā var izdarīt būvprojekta izstrādātājs vai autoruzraugs pēc rakstiskas vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem, ja plānotās izmaiņas neskar būves vizuālo risinājumu, būves apjomu, būvvietu vai būves lietošanas veidu. Izmaiņu izdarītājs ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja un normatīvo aktu prasībām pēc izmaiņu veikšanas tajā, kā arī tādu risinājumu izvēli, lai būve pēc tās nodošanas ekspluatācijā atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām.

Jā, būvprojekta izstrādātājs var atteikties no autoruzraudzības veikšanas.

Pamatojums:

Būvprojekta izstrādātāja tiesības veikt autoruzraudzību ir noteiktas Būvniecības likuma 16.panta trešajā daļā. Par autoruzraudzību pasūtītājs un būvprojekta izstrādātājs vienojas, noslēdzot rakstveida līgumu. Attiecībā uz līguma sekām Civillikuma 1589.pantā ir vispārīgi noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Gadījums, kad normatīvais akts atļauj autoruzraudzības veicējam vienpusēji atkāpties no autoruzraudzības līguma ir noteikts Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu “Vispārīgie būvnoteikumi” (Vispārīgie būvnoteikumi) 114.7.apakšpunktā - ja pasūtītājs neievēro būvprojekta izstrādātāja prasību pārtraukt būvdarbus. Autoruzraudzības veicēja un autoruzrauga aizstāšana ir noteikta Vispārīgo būvnoteikumu 108., 109. un 110.punktā. Atsakoties no autoruzraudzības, jāievēro: 1)Vispārīgo būvnoteikumu 105.punkts nosaka gadījumus, kad autoruzraudzība ir obligāta. Ja obligātās autoruzraudzības gadījumā būvprojekta izstrādātājs atsakās no autoruzraudzības veikšanas, pasūtītājam ir jānoslēdz jauns līgums par autoruzraudzības veikšanu ar būvspeciālistu vai komersantu, kurš nodarbina atbilstošas jomas būvspeciālistu; 2)Autoruzraudzības veicēja aizstāšana ir noteikta Vispārīgo būvnoteikumu 109. un 110.punktā un tas ir pasūtītāja pienākums noslēgt jaunu autoruzraudzības līgumu; 3)Savukārt gadījumos, kad tiek aizstāts autoruzraugs (būvprojekta vai būvprojekta daļas vadītājs) un būvprojekta izstrādātājs ir komersants, būvprojekta izstrādātāja (komersanta) pienākums ir norīkot citu atbilstošas jomas būvspeciālistu autoruzraudzības veikšanai; 4)Ja tiek mainīts autoruzraudzības veicējs vai autoruzraugs, pasūtītājam ir pienākums iesniegt būvvaldē iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā (Vispārīgo būvnoteikumu 130.punkts).

a konkrētā būvniecības procesa dalībnieki nevar vienoties par situācijas atrisināšanu, tad autoruzraugam ir jāziņo attiecīgās administratīvas teritorijas būvvaldei par būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo tiesību aktu neievērošanu konkrētajā būvlaukumā.

Pamatojums:

Autoruzraudzības mērķis atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 102. punktam nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā, un atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 2.1. apakšpunktam – nodrošināt būves realizāciju atbilstoši būvprojektam. Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 114.4. apakšpunktam autoruzraugam ir tiesības pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam un normatīvo aktu prasībām. Savukārt atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 113.6. apakšpunktam, ja ir konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas normatīvo aktu prasības, autoruzraugam ir jāiesniedz pasūtītājam vai būvvaldei motivēta rakstiska informācija par to. Vispārīgo būvnoteikumu 6. pielikums nosaka autoruzraudzības žurnāla saturu, proti, atbilstoši autoruzraudzības žurnāla veidlapai tajā ir veicami ieraksti par konstatētajām atkāpēm no būvprojekta un būvnormatīvu pārkāpumiem, ierakstāmi norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu un to izpildes termiņš un sniedzamā atbildīgā būvdarbu vadītāja un būvniecības ierosinātāja vai būvuzrauga informācija par norādījumu izpildi. Attiecīgi, ja kādu apsvērumu dēļ autoruzrauga norādījumi (būvdarbu veicējs neievēro autoruzrauga pamatotās prasības, kā arī, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta) netiek pildīti, tad atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 114.9. apakšpunktam autoruzraugs ir pilnvarots ziņot būvvaldei. Vienlaikus jāņem vērā arī Vispārīgo būvnoteikumu 114.7. apakšpunktu, kas autoruzraugam atļauj vienpusēji atkāpties no autoruzraudzības līguma, ja pasūtītājs neievēro būvprojekta izstrādātāja prasību pārtraukt būvdarbus, un ierosināt būvvaldei atcelt būvatļauju (par ko būvprojekta izstrādātājs rakstiski paziņo pasūtītājam). Attiecībā uz būvuzrauga darbu norādāms, ka atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 125.11. apakšpunktam pēc autoruzrauga pirmā uzaicinājuma būvuzraugam ir jāierodas būvlaukumā, savukārt atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 125.14. apakšpunktam viens no būvuzrauga pienākumiem ir kontrolēt autoruzraudzības žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi. Līdz ar to, ja minētais netiek darīts, tad būvvaldei šajā gadījumā būtu pamats atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 146. punktam ziņot Ekonomikas ministrijai un konkrēta būvspeciālista sertificēšanas institūcijai par būvuzrauga iespējamo profesionālās darbības pārkāpumu.

Projektēšanā obligātā profesionālā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir nepieciešama būvprojekta vadītajam, taču tas neliedz citiem projekta izstrādē iesaistītajiem būvspeciālistiem pēc saviem ieskatiem apdrošināt to profesionālo atbildību.

 

 

 

Pamatojums:

Atbilstoši Būvniecības likuma 13.panta desmitajai daļai būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citu būvniecības dalībnieku un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.502) 3.punktu pirms būvprojekta izstrādāšanas būvspeciālistam, kas veiks būvprojekta vadītāja pienākumus, vai būvkomersantam, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu, jānoslēdz būvspeciālista apdrošināšanas līgums. Būvprojekta vadītājs (atbilstošas jomas būvspeciālists, kurš vada projektēšanu un koordinē būvprojekta izstrādi) ir atbildīgs par būvprojektu kopumā, līdz ar to būvprojekta vadītāja apdrošināšanas līgumā tiek apdrošināta atbildība par zaudējumiem, ko izraisa viņš kā atbildīgais būvspeciālists un visi konkrētā būvprojekta izstrādāšanā iesaistītie būvspeciālisti, piemēram, ēku konstrukciju projektētājs, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektētājs. Līdz ar to viena objekta projektēšanā obligātā apdrošināšana ir noteikta tikai būvprojekta vadītajam, taču tas neliedz citiem iesaistītajiem būvspeciālistiem - piemēram, būvprojekta daļas vadītājam vai kāda rasējuma izstrādātājam, pēc saviem ieskatiem apdrošināt to profesionālo atbildību.

Būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi var iegādāties gan pats būvspeciālists, kas sniedz profesionālos pakalpojumus, gan būvkomersants, kas nodarbina konkrēto būvspeciāllistu. Taču abos gadījumos tiek apdrošināta konkrētā būvspeciālista, bet ne būvkomersanta, atbildība.

Vienlaikus norādāms, ka apdrošināšanas līgumu var slēgt gan par konkrētu objektu, gan uz noteiktu laiku. Apdrošināšanas limiti atkarībā no būves grupas ir noteikti MK noteikumu Nr.502 9. un 10.punktā, savukārt gadījumā, ja apdrošināšanas līgumu slēdz uz noteiktu laiku – 11.punktā.

Gadījumā, ja projektētājs pārņem cita projektētāja izstrādātu būvprojektu (tai skaitā pēc atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi), jaunais būvprojekta izstrādātājs, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 35.punktā noteiktajam uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu, kā arī par tā atbilstību sākotnējai iecerei. Līdz ar to būvspeciālistam, kurš uzņemas būvprojekta vadītāja pienākumus, būvprojekta pārņemšanas laikā jānoslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums par visu būvprojektu, arī par iepriekš izstrādāto daļu. Savukārt gadījumā, ja projektētājs nodod būvprojektu pasūtītājam, atbildība par izstrādāto būvprojektu pasūtītājam nepāriet. Līdz ar to izstrādātā būvprojekta vadītājam jāuztur spēkā iepriekš noslēgtais civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, kas nodrošina iespējamo zaudējumu atlīdzību trešajām personām.
 
Papildus attiecībā uz projektētāja un autoruzrauga civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņiem norādām, ka MK noteikumos Nr.502 ir noteikts atšķirīgs apdrošināšanas regulējums būvspeciālistiem, kuri veic būvprojekta vadītāja pienākumus, un būvspeciālistiem, kuri veic atbildīgā autoruzrauga pienākumus. Proti, būvprojekta vadītāju profesionālā civiltiesiskā atbildība tiek apdrošināta projektēšanas darbu veikšanas laikā, un apdrošināšanas līgums tiek uzturēts spēkā visu projektēšanas un būvdarbu laiku. Savukārt autoruzrauga profesionālā civiltiesiskā atbildība tiek apdrošināta autoruzraudzības veikšanas laikā, un apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu būvdarbu un garantijas laiku.

Neatkarīgs eksperts, kurš ir saņēmis būvprakses sertifikātu ēku konstrukciju projektēšanas jomā vai arhitekta prakses sertifikātu ir tiesīgs noteikt projektējamas, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniegt ēkas pagaidu energosertifikātu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.382 “Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā” 26.punktā minēto lēmumu.

Pamatojums:

Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 1.panta 5.punktam neatkarīgs eksperts ir energoauditors vai cita persona, kas ir tiesīga veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas. Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.382 “Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā” (turpmāk – Noteikumi Nr.382) nosaka neatkarīga eksperta kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, neatkarīga eksperta reģistrācijas un uzraudzības kārtību, neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību. Saskaņā ar Noteikumu Nr.382 4.punktu neatkarīgs eksperts, kurš ir saņēmis būvprakses sertifikātu ēku konstrukciju projektēšanas jomā vai siltumapgādes un ventilācijas sistēmu projektēšanas jomā vai arhitekta prakses sertifikātu, pamatojoties uz šo noteikumu 26.punktā minēto lēmumu, ir tiesīgs noteikt projektējamas, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniegt ēkas pagaidu energosertifikātu. Detalizētāka informācijas pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/eku_energoefektivitate/neatkarigo_ekspertu_eku_energ

Nē, lietošanas veida nomaiņa uzsāktajā būvniecības procesā nav pieļaujama. Lai nomainītu būves lietošanas veidu, ir jāierosina jauns būvniecības process.

Pamatojums:

Atbilstoši Būvniecības likuma 16. panta 2.1 daļai un 17. panta 2.1 panta būvprojekta izstrādes gaitā un būvdarbu laikā ir aizliegts veikt izmaiņas būves lietošanas veidā. Arī Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” anotācijā norādīts, ka, ja mainās sākotnējās ieceres būves lietošanas veids (funkcija), tad būvniecības ieceres dokumenti ir jāiesniedz būvvaldē no jauna. Līdz ar to, ja būvniecības iecerei tiek mainīts būves lietošanas veids, tad šādas izmaiņas būvvalde skata nevis kā izmaiņas pie esošā būvprojekta, bet kā jaunu būvniecības ieceri. Tātad, būvvaldei, saņemot iesniegumu ar lūgumu akceptēt izmaiņas pie būvprojekta attiecībā uz būves lietošanas veida maiņu, tas jāvērtē kā jauna būvniecības iecere, t. i., jāievēro speciālajos būvnoteikumos noteikto dokumentu noformēšanas prasības un jaunas būvniecības ieceres pieļaujamību atbilstoši Būvniecības likuma 15. pantam. Papildus Birojs informē, ka Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē www.em.gov.lv sadaļas ,,Būvniecība” apakšsadaļā ,,Informācija un skaidrojumi” ir norādīts, ka, izdodot jaunu būvatļauju būvvaldei būtu jāatceļ vecā būvatļauja, bet tas nemazina to, ka uz vecā būvniecības procesa pamata uzbūvētais būvapjoms ir uzskatāms par tiesisku (ja atbilst akceptētājam būvprojektam), līdz ar to tas, ka ir uzsākts jauns būvniecības process, bet būves jaunā būvniecība nav pabeigta (jaunā būve nav nodota ekspluatācijā), šī iemesla dēļ arī jaunajā būvniecības procesā iepriekš nepabeigtā un nenodotā ekspluatācijā būve tiks uzskatīta par jaunu būvi.

Gadījumos, kad būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā veiks Birojs, būvprojekts iesniedzams būvvaldē (iestādē, kurai ir tiesības akceptēt būvprojektu) četros eksemplāros. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Birojs veic Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā norādīto būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā tām būvēm, kurām būvatļaujas ir izsniegtas no 2014. gada 1. oktobra un tās nav nodotas ekspluatācijā.

Pamatojums:

Būvprojekta iesniedzamo eksemplāru skaitu nosaka speciālie būvnoteikumi. Piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” 20. punkts noteic, ka būvniecības ieceres dokumentus (izņemot būvniecības iesniegumu) izstrādā trijos oriģinālos eksemplāros, bet Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros oriģinālos eksemplāros. Atbilstoši Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktam un Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 10.1 punktam, Birojs no 2015. gada 1. jūlija nodrošina būvdarbu valsts kontroli, veicot šādu būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā: a) tādu jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, b) būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtēšanu” 4. panta pirmās daļas 1. punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, c) jaunas būves vai esošu būvju pārbūves, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka.

Jā var, ievērojot Būvniecības likuma 16.panta 2.1 un 2.2 daļā un 17.panta 2.daļā noteikto.

Pamatojums:

Būvniecības likuma pārejas noteikumu 5.punkts nosaka, ka būvniecības procesi, kuri iesākti līdz 2014.gada 30.septembrim pabeidzami vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. 2014.gada 1.oktobrī stājas spēkā ne vien jaunais Būvniecības likums, bet arī Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi). Attiecīgi, ja pirms jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās uzsāktais būvniecības process nav pabeigts, tad būvniecības ieceres turpmākai realizācijai ir piemērojami Vispārīgie būvnoteikumi un speciālie būvnoteikumi.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 68.punktam, ja būvniecības iecerē ir nepieciešamas tādas izmaiņas, kas neatbilst Būvniecības likuma 16.panta 2.2 daļas vai 17.panta 2.1 daļas nosacījumiem, būvniecības ieceres dokumenti būvvaldē iesniedzami no jauna un uzsākams jauns būvniecības process (jāsaņem jauna būvatļauja).

Jā, vides pieejamības prasības ir jānodrošina jebkurai publiskai telpai. 

Pamatojums:

Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.331 “Latvijas būvnormatīvs LBN 208-15 “Publiskas būves”” 1.punktam būvnormatīvs nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot jaunbūvējamas, atjaunojamas un pārbūvējamas publiskas būves, kā arī prasības publisku telpu projektēšanai citādu lietošanas veida būvēs. Būvnormatīvs neattiecas uz mazo arhitektūras formu – kiosku, sabiedriskā transporta pieturvietu, vaļēju nojumju, taksofonu kabīņu – un citu mazizmēra un pagaidu būvju projektēšanu. Atkāpes no būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā ir pieļaujamas Būvniecības likuma 9.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos. Proti,  pēc būvprojekta saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām šādos gadījumos: 1.ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā panta otrās daļas prasību izpilde; 2.atjaunojot, pārbūvējot vai restaurējot ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību, attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību. Atbilstoši konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām" 5.panta 3.punktam, lai veicinātu vienlīdzību un likvidētu diskrimināciju, dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikti saprātīgi pielāgojumi. Minētās konvencijas 2.pants noteic, ka “saprātīgs pielāgojums” nozīmē vajadzīgās un atbilstošās izmaiņas un korekcijas – ja tās konkrētā gadījumā ir nepieciešamas un neuzliek nesamērīgu vai nepamatotu slogu –, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem var izmantot vai īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Ievērojot minēto, norādām, ka ir pieļaujami izņēmumi, bet, tos piemērojot, ir jāvērtē samērība - finansiālie aspekti pret plānoto darbu.

 No dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Pamatojums:

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 168.2.apakšpunkts nosaka, ka objektiem, kuru projektēšana ir likumīgi uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvvalde izsniedz būvatļauju ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, kuri atbilstoši būves funkcijai noteikti speciālajos būvnoteikumos, vai akceptē būvniecības ieceri, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, ja pasūtītājs būvvaldē ir iesniedzis akceptētu tehnisko projektu, no kura akceptēšanas brīža nav pagājuši vairāk kā divi gadi, un nav pagarināts akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš. Būvvalde izsniedz būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 56.punktu būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai jāizpilda divu gadu laikā no atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņš skaitāms no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, t.i., no būvatļaujas izsniegšanas brīža, neskatoties uz to, ka būvprojekts ir akceptēts pirms jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās – 2014.gada 1.oktobra.

Pamatojums:

Jaunais būvniecības normatīvo aktu regulējums nosaka, ka būvatļauju izsniedz, pamatojoties uz būvprojektu minimālā sastāvā, kurš var būt izstrādāts vienai būves kārtai vai visam būvju kompleksam, kurā norādīts sadalījums pa būvniecības kārtām. Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta būvatļaujas nosacījumu izpilde, nodrošinot būvprojekta izstrādi vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktajā apjomā, kā arī ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā ietvertos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 28.punktam, ierosinot otrās vai trešās grupas ēkas jaunu būvniecību, būvvaldē iesniedz būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā. Tā sastāvā, ja paredzēta būvniecība un/vai nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, norāda konkrētu sadalījumu pa būvniecības kārtām, kārtu robežas un secību. Savukārt, ievērojot Ēku būvnoteikumu 183.punktu, būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss būvprojektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, normatīvais regulējums par būves kārtu piemērojams tādā apjomā kā to norāda sākotnējā būvniecības iecerē (būvprojektu minimālā sastāvā). Piemēram, pa būves kārtām būvējot vienu atsevišķu būvi vai tās daļu būvju kompleksā, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām daļām, vai gadījumā, ja tiek plānota vienlaikus vairāku objektu būvniecība un jau būvprojektā minimālā sastāvā norādīts, ka būvdarbi un attiecīgo objektu pieņemšana tiks veikta pa kārtām.

Ja būvdarbu laikā vai uzsākot būvprojektā norādītās otrās kārtas būvdarbus  mainās būvdarbu veicējs un pieaicinātie būvspeciālisti,  par to jāinformē būvvalde, iesniedzot jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju vai jauno būvspeciālistu saistību rakstus un jauno būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopijas. Jaunais būvdarbu veicējs vai jaunie pieaicinātie būvspeciālisti ir tiesīgi uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā ar jauna būvatļaujas pielikuma  izdošanas brīdi (Ēku būvnoteikumu 99.punkts, 10.pielikums).

*Atbilde sagatavota saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2016.gada 16.septembrī pašvaldību būvvalžu sanāksmē sniegto informāciju.