Fiziskas personas datu apstrāde

Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs) apstrādā personas datus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības, kā arī nodrošina Biroja rīcībā esošo personas datu drošību. Birojs īsteno dažādus drošības pasākumus, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi personas datiem, to izpaušanu vai cita veida prettiesisku personu datu izmantošanu. Birojā tiek nodrošināta pienācīga iepriekšminētās informācijas apstrāde, uzglabāšana un integritāte ar atbilstošu drošības līmeni. Šim nolūkam Birojs izmanto samērīgas un piemērotas organizatoriskās, tehniskās un administratīvās procedūras un līdzekļus, lai aizsargātu Birojā apstrādājamos personu datus.

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu (tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, piemēram, pēc vārda, uzvārda, personas koda, u.c.) fizisko personu (datu subjekts).

Pārzinis

Birojs, adrese: K.Valdemāra iela 157, Rīga, LV-1013, tālrunis (+371) 67013302, elektroniskā pasta adrese: pasts@bvkb.gov.lv.

Personas datu aizsardzības speciālists

Ar Biroja Datu aizsardzības speciālistu var sazināties:

rakstot uz e-pasta adresi: das@bvkb.gov.lv ;

zvanot pa tālruņa numuru (+371) 67013365 vai (+371) 26404748;

iesniedzot iesniegumu klātienē vai nosūtot to pa pastu: K.Valdemāra iela 157, Rīga, LV-1013, ar norādi Datu aizsardzības speciālistam.

Apstrādājamie personas dati

Birojs, ņemot vērā veicamo uzdevumu un mērķi, apstrādā dažāda veida personu datus – vārds, uzvārds, personas kods/identifikācijas numurs, dzimšanas dati, dzimums, kontaktinformācija (tālruņa numurs, faktiskā vai deklarētā dzīvesvietas adrese, īpašuma adrese, e-pasta adrese, e-adrese), pārstāvētās iestādes vai uzņēmuma nosaukums, ieņemamais amats, informācija par izglītību, darba/profesionālās pieredze, darba vieta, profesionālās dzīves gājuma apraksts (CV), sertifikāta numurs, bankas konta numurs, pārkāpumi/sodi (piemēram, vērtējot sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības un profesionālās ētikas pārkāpumiem), video ar skaņu ieraksti, balss ieraksti, Zemesgrāmatas ārvalstnieka identifikācijas kods, vīzas numurs, uzturēšanas atļaujas numurs, laiks, kad persona ieradusies būvlaukumā un kad atstājusi būvlaukumu, summārais laiks, nekustamā īpašuma dati (piemēram, atrašanas vieta, adrese, kadastra dati, valsts adrešu reģistra dati), aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojum saņemšanas adrese, līguma numurs, ar kuru saskaņā trūcīga vai maznodrošināta saņem elektroenerģiju no elektroenerģijas tirgotāja, elektroenerģijas tirgotāja nosaukums, informācija par invaliditāti, mājsaimniecības identifikators, ar aizsargāto lietotāju saistītās personas statuss – vecāks, aizbildnis, audžuvecāks vai aizgādnis.

Personas datu apstrādes nolūki

Birojs apstrādā personu datus normatīvajos aktos noteikto pienākumu, funkciju un uzdevumu izpildei, lai:

  • nodrošinātu būvdarbu valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā Būvniecības likuma 6.1 pantā pirmās daļas 1.punktā noteiktajos gadījumos (datu apstrāde tiek veikta būvobjektos, izmantojot arī videokameras ar skaņu ierakstiem);
  • nodrošinātu publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību publiskām ēkām (datu apstrāde tiek veikta objektos, izmantojot arī videokameras ar skaņu ierakstiem);
  • pildītu Būvniecības likumā un citos būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā;
  • informētu kompetences pārbaudes iestādes par būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem;
  • nodrošinātu metodisku palīdzību savas kompetences jautājumos;
  • nodrošinātu būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un pastāvīgās prakses uzraudzību būvekspertīzes specialitātē;
  • pildītu kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi” prasībām;
  • veiktu būvkomersantu reģistrā komersantu reģistrāciju un atkārtotu reģistrāciju, klasifikāciju un izslēgšanu no reģistra un aktualizētu reģistrā iekļauto informāciju;
  • veiktu būvinspektoru reģistrā personu reģistrāciju un izslēgšanu no reģistra;
  • vestu un aktualizētu dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru;
  • uzturētu ēku energosertifikātu reģistru;
  • iekļautu un aktualizētu informāciju neatkarīgo ekspertu reģistrā;
  • nodrošinātu būvniecības pārraudzībai un kontrolei nepieciešamās būvniecības informācijas sistēmas darbību;
  • savas kompetences ietvaros, izskatītu iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā vai gadījumā, ja būve ir radījusi, vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi (ierodoties objektā tiek izmantotas videokameras ar skaņu ierakstiem);
  • veiktu privāttiesiskus darījumus, lai nodrošinātu iestādes darbību;
  • nodibinātu darba vai civildienesta tiesiskās attiecības;
  • nodrošinātu iepirkuma organizēšanu;
  • nodrošinātu personas identificēšanu, tai pieslēdzoties pie Biroja pārziņā esošajām sistēmām (piemēram, Būvniecības informācijas sistēma, Energoresursu informācijas sistēma);
  • noteiktu patiesā labuma guvēju (OIK);
  • nodrošinātu energoefektivitātes jautājumu administrēšanas funkciju izpildi;
  • nodrošinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli (piemēram, kontaktpersonu dati, plānoto pārbaužu veikšanai, piekļuvei elektrostacijai, video ar skaņu ierakstiem veikšana, veicot pārbaudes objektā);
  • nodrošinātu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, maksājuma samazinājuma aprēķināšanu, personas atbilstības aizsargātā lietotāja statusam pārbaudi, iespēju aizsargātajam lietotājam veikt izmaiņas pakalpojuma saņemšanas nosacījumos vai atteikties no pakalpojuma saņemšanas;
  • nodrošinātu aizsargāta lietotāja datu informācijas sistēmas darbību;
  • nodrošinātu energoefektivitātes jautājumu administrēšanas funkciju izpildi (piemēram, kontaktpersonu dati);
  • nodrošinātu transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzību un kontroli (piemēram, video ar skaņu ierakstiem veikšana, īstenojot degvielas paraugu noņemšanu degvielas uzpildes stacijās);
  • nodrošinātu naftas produktu uzraudzību un kontroli (piemēram, kontaktpersonu dati);
  • pilnveidotu Birojam normatīvajos aktos noteikto uzraudzības un kontroles funkciju efektivitāti, veiktu administratīvo pārkāpumu pierādījumu fiksēšanu, aizsargātu Biroja darbiniekus, mazinātu iespējamos korupcijas riskus, kā arī īstenotu Biroja Kvalitātes vadības sistēmā noteikto kvalitātes prasību efektīvāku izpildi, pamatojoties uz standartu ISO 9001:2015 “Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”;
  • koordinētu sabiedrības informēšanu un izglītošanu par būvniecības jautājumiem (piemēram, veicinot pasākuma publicitāti un sabiedrības informētību par tā norisi, pasākuma laikā veicot fotografēšanu vai filmēšanu un uzņemtos materiālus, publicējot Biroja mājaslapā un sociālajos tīklos).
  • Biroja saimniecisko un administratīvo aktivitāšu veikšanai (piemēram, fiziskās drošības nodrošināšanai un īpašuma aizsardzībai, sadarbības nodrošināšanai ar Biroja sadarbības partneriem, dokumentu aprites nodrošināšanai, arhivēšanas nodrošināšanai, tulkošanas pakalpojumu izmantošanai u.c.);

Pamatojoties uz personas datu subjekta piekrišanu, Birojs apstrādā Personas datus, lai:

  • nodrošinātu dalību Biroja rīkotajos informatīvajos pasākumos (semināri, ikgadējie pasākumi, konferences, u.c.), reģistrējot un identificējot dalībniekus;
  • analizētu pasākuma apmeklētību, nosūtītu informatīvos materiālus un nodrošinātu turpmāko saziņu informācijas nosūtīšanai par turpmākajiem pasākumiem;
  • popularizētu Biroja pozitīvo tēlu, publicējot Birojam sniegtās atsauksmes par tā darbību sociālajos tīklos.

Personas datu apstrādes tiesiskais pamats

Birojs apstrādā Personas datus tikai tādā gadījumā, ja tam ir tiesisks pamatojums. Ir iespējami šādi Personas datu apstrādes tiesiskie pamati:

  • Biroja pienākums apstrādāt Datu subjekta Personas datus izriet no Birojam saistošām normatīvo aktu prasībām (juridiska pienākuma izpilde, piemēram, Administratīvā procesa likums, Civillikums, Dzīvokļa īpašuma likums, Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums, Paziņošanas likums, Valsts valodas likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Enerģētikas likums, Elektroenerģijas tirgus likums, likums “Par atbilstības novērtēšanu”, Energoefektivitātes likums, Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, 2014. gada 30. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums”, Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību”, 2021. gada 1. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”) un tajos Birojam noteiktajiem pienākumiem, funkcijas un uzdevumiem;
  • Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai sniegtu Biroja pakalpojumus, kā arī, lai nodibinātu un izpildītu līgumiskas attiecības;
  • Birojs ir saņēmis Datu subjekta Piekrišanu;
  • Personas datu apstrāde nepieciešama vispārējās drošības, sabiedrības, trešās personas, Biroja vai Datu subjekta tiesību un interešu aizstāvībai.

Personas datu saņēmēji

Valsts, pašvaldību un tiesībsargājošās iestādes tiesību aktos noteiktajos gadījumos funkciju un uzdevumu izpildei, inženierkomunikāciju turētāji, degvielas uzpildes staciju īpašnieki, sertificēšanas institūcijas, iestādes, kas veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, pilnvarotās personas, datu apstrādātāji, ar kuriem Birojam noslēgti līgumi par tehniskā atbalsta nodrošināšanu.

Avoti, no kuriem Pārzinis Aizsargāta lietotāja datu informācijas sistēmā iegūst personas datus

  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
  • Pašvaldības;
  • Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija;
  • Pakalpojuma sniedzēji.

Automatizēto lēmumu pieņemšana Aizsargāta lietotāja datu informācijas sistēmā

Aizsargāta lietotāja informācijas sistēma pārbauda personas (jebkura persona, kura ir noslēgusi līgumu ar pakalpojuma sniedzēju - elektroenerģijas tirgotājs, kurš sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, un par kuru pakalpojuma sniedzējs ir sniedzis datus aizsargāta lietotāja informācijas sistēmai) atbilstību aizsargātā lietotāja statusam atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informācijas sistēmā un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamajiem aktuālajiem datiem, kā arī veic aizsargātajam lietotājam piemērojamā maksājuma samazinājuma aprēķinu. Pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz no aizsargāta lietotāja datu informācijas sistēmas saņemtajiem datiem par piemērojamā maksājuma samazinājuma apmēru, piemēro aizsargātajam lietotājam maksājuma samazinājumu rēķina summai par elektroenerģiju.

Pateicoties automātiskai datu apstrādei tiek noteikts maksimāli liels aizsargāto lietotāju skaits un tiek atvieglota maksājuma samazinājuma piemērošana lietotājiem, kas saņem pakalpojumu, īpaši attiecībā uz personām, kas nezina par pakalpojumu vai veselības, finansiālo vai sadzīves apstākļu dēļ nevar tam pieteikties. Aizsargāto lietotāju personas datu, tai skaitā, sensitīvo datu (veselības stāvoklis) apstrāde notiek slēgtā datu sistēmā, kurai ir ierobežota piekļuve. Pakalpojums tiek piemērots ātri un korekti, turklāt aizsargātā lietotāja statuss tiek pārbaudīts ik mēnesi, (jo dati var mainīties, piemēram daudzbērnu ģimeņu gadījumā) tādejādi nenoslogojot nedz pašus lietotājus, nedz pakalpojuma sniedzēju, nedz citas iestādes, kuras padod datus aizsargāto lietotāju informācijas sistēmai.

Plašāk par jautājumiem, kas saistīti ar automatizēto lēmumu pieņemšanas procesu aizsargāta lietotāja datu informācijas sistēmā, t.sk., par personas atbilstības aizsargātā lietotāja statusam pārbaudi, aizsargāta lietotāja pakalpojuma organizēšanu, sniegšanas nosacījumiem un piemērojamo maksājuma samazinājumu var apskatīties Ministru kabineta noteikumos Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”, kā arī šajā mājaslapā sadaļas “Enerģētika” apakšsadaļā “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums” un sadāļā “Biežāk uzdotie jautājumi”.

Personas datu glabāšanas ilgums

Personas dati tiek glabāti saskaņā ar Biroja Lietu nomenklatūru tik ilgi, cik tas ir nepieciešams attiecīgo datu apstrādes nolūka vai mērķa sasniegšanai, kam personas dati tika iegūti vai tik ilgi, cik tas ir noteikts normatīvajos aktos.

Aizsargāta lietotāja datu informācijas sistēmā uzkrātos personas datus par aizsargātajiem lietotājiem glabā 18 mēnešus un pēc tam tos dzēš.

Video ar skaņu ierakstiem tiek glabāti četrus mēnešus no to augšupielādēšanas brīža serverī. Ieraksti, kas ir vecāki par četriem mēnešiem, tiek automātiski dzēsti. Ierakstus uzglabā ilgāk par četriem mēnešiem šādos gadījumos: 1) ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta un administratīvā procesa lieta pēcpārbaudes ietvaros; 2) ierakstā fiksēto ir nepieciešams izmantot kā pierādījumu administratīvā pārkāpuma lietas, administratīvā procesa vai tiesvedības procesa ietvaros; 3) pastāv pamatotas aizdomas par normatīvo aktu pārkāpumu pārbaudes ietvaros; 4) saņemts pārbaudē piedalījušās personas iesniegums vai informācija, kas satur ziņas par pārbaudes laikā pieļautām nepilnībām vai citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt pārbaudes rezultātus. Minētajos gadījumos ieraksti tiek glabāti, līdz attiecīgā mērķa sasniegšanās.

Datu subjekta tiesības

Birojs nodrošina Datu subjektam šādas normatīvajos aktos paredzētās tiesības:

  • Tiesības piekļūt saviem Personas datiem

Datu subjektam ir tiesības saņemt apstiprinājumu savu Personas datu apstrādei, piekļūt saviem Personas datiem, t.i. – iegūt savu Personas datu (nevis dokumentu), kas ir Biroja rīcībā kopiju, saņemt papildu informāciju par savu Personas datu apstrādi.

  • Tiesības labot Personas datus

Datu subjektam ir tiesības pieprasīt, lai Birojs bez nepamatotas kavēšanās labotu neprecīzus Biroja rīcībā esošus Datu subjekta Personas datus.

  • Tiesības uz Datu pārnesamību

Datu subjektam ir tiesības saņemt no Biroja Personas datus par sevi, lai tos saglabātu un, piemēram, nodotu citam pakalpojumu sniedzējam. Šīs tiesības Birojs nodrošina, ja tas ir tehniski iespējams.

  • Tiesības tikt aizmirstam

Datu subjektam ir tiesības pieprasīt, lai Birojs bez pamatotas kavēšanās pārtrauktu Datu subjekta Personas datu apstrādi un dzēstu tos, ja:

  • Personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie tika sākotnēji vākti vai citādi apstrādāti;
  • Datu subjekts atsaucis savu Piekrišanu, uz kuras pamata Personas datu apstrāde tika veikta un ja nav cita tiesiska pamata Personas datu apstrādei;
  • Datu subjekts iebildis Personas datu apstrādei un, pēc leģitīmo interešu atkārtota izvērtējuma Birojs atzīst, ka apstrādei nav svarīga tiesiskā pamata vai apstrāde notiek tirgvedības (mārketinga) nolūkos.

Birojam ir tiesības nedzēst Personas datus šādos gadījumos:

  • ja Personas datu apstrāde Birojam jāturpina veikt, izpildot juridisku pienākumu (Datu apstrādes pienākumu nosaka normatīvo aktu prasības);
  • Personas datu apstrāde ir nepieciešama arhivēšanas nolūkos;
  • citos gadījumos, pastāvot attiecīgam tiesiskam pamatam.
  • Tiesības ierobežot apstrādi

Datu subjektam ir tiesības pieprasīt, lai Birojs ierobežotu Datu subjekta Personas datu apstrādi noteiktos gadījumos un uz noteiktu termiņu:

  • ja Datu subjekts apstrīd Personas datu precizitāti – uz laiku, kamēr Birojs pārbauda Personas datu precizitāti;
  • ja apstrāde ir nelikumīga, un Datu subjekts iebilst pret Personas datu dzēšanu, tās vietā pieprasa Personas datu izmantošanas ierobežošanu – uz laiku, kādu Datu subjekts ir pieprasījis;
  • ja Birojam Personas dati apstrādei vairs nav vajadzīgi, taču tie ir nepieciešami Datu subjektam, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgās prasības – uz laiku, kādu Datu subjekts ir pieprasījis un pamatojis;
  • ja Datu subjekts ir iebildis pret apstrādi, kas pamatota ar Biroja leģitīmajām interesēm – uz laiku, kamēr tiek pārbaudīts, vai Biroja leģitīmās intereses ir svarīgākas par Datu subjekta leģitīmajām interesēm. 
  • Tiesības iebilst

Datu subjektam ir tiesības iebilst pret viņa Personas datu apstrādi, ja tā ir balstīta uz leģitīmajām interesēm, tai skaitā uz Profilēšanu mārketinga nolūkiem (piemēram, komerciālu paziņojumu saņemšanai).

Datu subjekts nav tiesīgs iebilst pret Datu apstrādi, ja Personas datu apstrādes pamats ir:

  • piekrišana;
  • līgumisku attiecību nodibināšana un izpilde;
  • juridiska pienākuma izpilde;
  • Datu subjekta vai Trešo personu vitāli svarīgu interešu aizsardzība.
  • Tiesības attiecībā uz automatizētu individuālo lēmumu pieņemšanu.

Datu subjektam ir tiesības netikt pakļautam pilnībā automatizētai individuāla lēmuma pieņemšanai, tostarp Profilēšanai, ja šādi pieņemts lēmums attiecībā uz Datu subjektu rada tiesiskas sekas, vai līdzīgā veidā ietekmē Datu subjektu. Datu subjektam nav tiesību atteikties no šādu lēmumu pieņemšanas, ja:

  • lēmums ir nepieciešams, lai noslēgtu vai izpildītu starp Biroju un Datu subjektu noslēgtu līgumu;
  • lēmuma pieņemšana ir atļauta saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem;
  • Datu subjekts ir devis Piekrišanu.
  • Tiesības atsaukt Piekrišanu

Ja Personas datu apstrāde tiek veikta uz Piekrišanas pamata, Datu subjektam ir tiesības atsaukt Piekrišanu. Piekrišanas atsaukšanas rezultātā Birojs turpmāk neapstrādās Personas datus nolūkiem, kādiem Piekrišana tika atsaukta, ja vien nepastāv cits Personas datu apstrādes tiesiskais pamats. Pēc Piekrišanas atsaukšanas Birojam ir tiesības Personas datus apstrādāt citiem leģitīmiem nolūkiem.

Datu subjekts var realizēt savas iepriekš uzskatītās tiesības, iesniedzot Birojam rakstveida pieprasījumu, iesniedzot to klātienē Birojā, nosūtot parakstīto pieprasījumu pa pastu uz Biroja juridisko adresi vai ar e-parakstu uz Biroja oficiālo e-pasta adresi. Birojs izskata Datu subjekta pieprasījumu un veic pieprasījumā minētās darbības bez nepamatotas kavēšanās un, jebkurā gadījumā 1 (viena) mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas informē Datu subjektu par veiktajām darbībām. 

  • Tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē

Ja Datu subjekts uzskata, ka Birojs apstrādā tā datus pretlikumīgi, viņš var vērsties Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu par nelikumīgu personas datu apstrādi.

Ja Datu subjektam ir iebildumi, pretenzijas vai sūdzības saistībā ar personas datu apstrādi, Birojs aicina Datu subjektu vispirms vērsties Birojā. Gadījumā, ja jautājumu nav iespējams atrisināt Biroja ietvaros, tad vērsties Datu valsts inspekcijā.

Personas datu nosūtīšana uz Trešo valsti

Biroja darbības specifika neparedz Personas datu nosūtīšanu ārpus valsts.

Birojs ir tiesīgs jebkurā laikā vienpusēji grozīt Datu apstrādes principus, par to neinformējot Datu subjektu. Datu subjektu par grozījumiem Birojs informē, izvietojot informāciju Biroja mājaslapā.

Informācija atjaunota 2021.gada 19.oktobrī