Ministru kabineta š.g. 11. oktobra sēdē vēlreiz apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai, pagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz š.g. 17. novembrim, kā arī veicot vēl citus tehniskus precizējumus.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsver: “Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Šī brīža salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību. Tāpēc atbalsts energoresursu izmaksu pieauguma kompensēšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir kritiski svarīgs konkurētspējas noturēšanai.”
Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu.
Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu (t.i. par š.g. novembri un decembri), pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.
Atbalsts būs pieejams komersantiem, kas atbildīs šādiem nosacījumiem:
- komersants veic saimniecisko pamatdarbību kādā no Ministru kabineta noteikumu pielikumā minētajām nozarēm;
- tā energoresursu izmaksas sastāda vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām 2021.gadā;
- kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 MWh vai kopējais gāzes patēriņš 2021. gadā bija vismaz 500 MWh.
Uz atbalstu NEVARĒS pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme, t.i.:
- kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);
- komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;
- biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.
Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem.
Detalizēti atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā “Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”, kas publicēti Tiesību aktu portālā.
Kā zināms, apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", Ministru kabinets š.g. 23. augustā un Saeima š.g. 30. augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Pirmreizēji atbalsta sniegšanas nosacījumi Ministru kabinetā tika apstiprināti jau š.g. 20. septembrī - MK noteikumi Nr.593 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”. Pamatojoties uz to, ka š.g. 30. septembrī Saeimā pieņemti grozījumi likumā "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums", kas precizē deleģējumu, nepieciešams pārizdot 20.09.2022. MK noteikumus Nr.593 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”, kas ir zaudējuši spēku.
Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardi EUR jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā - tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālrunis: 67013193
E-pasts: prese@em.gov.lv