5846 ēku īpašniekiem, kas veido 74% no visām Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) uzraudzībā esošajām publiskajām ēkām, līdz 2019.gada 30.septembrim bija jāveic periodiskā tehniskā apsekošana. Līdz 2020. gada beigām šo pienākumu, iesniedzot tehniskās apsekošanas atzinumu, ir izpildījuši vien 8%.
Ņemot vērā BVKB veiktās uzraudzības darbības, šobrīd biroja rīcībā ir informācija par 51% ēku, kurām līdz 2019. gada septembra beigām bija jāveic tehniskā apsekošana. Tomēr tas neaizstāj īpašnieku pienākumu, piesaistot sertificētu būvspeciālistu, veikt ēkas periodisko tehnisko apsekošanu atbilstoši būvnormatīvam LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana”.
Šobrīd BVKB uzraudzībā ir ap 8000 publisku III grupas ēku, no kurām TAA ir iesniegti tikai par 864 ēkām. Savukārt par ēkām, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 2004. gadam un bija jāapseko līdz 2019. gada septembra beigām, iesniegti tikai 448 tehniskās apsekošanas atzinumi. Iemesli sliktajai statistikai ir dažādi – ir ēkas, kurām veikta atsevišķu ēkas daļu tehniskā stāvokļa novērtēšana, piemēram, pirms ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta realizācijas, taču nav sniegts visaptverošs izvērtējums par atbilstību būtiskajām prasībām, pie kurām pieskaitāma mehāniskā stiprība un stabilitāte, lietošanas drošība un ugunsdrošība. Vēl daļai ēku periodiskā tehniskā apsekošana ir veikta, bet atzinumi nav ievietoti Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Citām ēkām atzinumi BIS ir ievietoti un pēc satura tie atbilst periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanai izvirzītajām prasībām, tomēr nepareizi atzīmēti atzinumu veidi.
Lai atgādinātu ēku īpašniekiem par viņu pienākumu veikt tehniskā stāvokļa izvērtējumus, BVKB pērn sūtījis vēstules. Tajās ietverti brīdinājumi par iespējamo administratīvās atbildības piemērošanu, kas veicinājis uzlabojumus, taču ne pietiekami. “Esošā situācija skaidri norāda, ka ēku īpašnieki netiek galā ar saviem pienākumiem. Nenovērtējot ēkas tehnisko stāvokli, nav iespējams plānot tās uzturēšanas darbus. Atkārtoti jāuzsver, ka būt par ēkas īpašnieku nav tikai privilēģija, bet arī pienākums, tāpēc īpašniekiem būtu rūpīgi jāizvērtē, vai viņi var arī turpmāk saglabāt tik atbildīgu statusu,” uzsver BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Kopumā 2020. gadā BVKB veicis 1006 pārbaudes ekspluatācijas uzraudzības ietvaros. 62% gadījumu konstatēta lietošanas bīstamība ēkās. Nereti trūkst margu vai brīdinājumu par augstuma starpību, ir nemarķētas stiklotās virsmas vai pastāv fasādes apdares elementu nokrišanas risku.
Arī būvdarbu kontroles jomā joprojām tiek konstatēti tie paši trūkumi, kas iepriekšējos gados – visbiežāk neatbilstības ir saistītas ar būvprojekta izmaiņām, kuras var ietekmēt būves nesošo konstrukciju mehānisko stiprību un stabilitāti. Lai arī 2020. gadā ir samazinājies BVKB uzraudzībā esošo būvniecības objektu skaits, kopumā novērota pozitīva tendence attiecībā uz būvniecības procesa kvalitāti. Ar mērķi to stimulēt BVKB 2020. gadā izstrādājis vadlīnijas būvdarbu veicēja kvalitātes kontroles sistēmai. Lai celtu būvekspertīzes kvalitāti, sadarbībā ar nozari ir izstrādātas vadlīnijas būvekspertīzes veikšanai.
Lai veicinātu publisku būvju drošību, BVKB ir pārgājis uz sistemātisku objektu pārbaudi, primāri kontrolējot būves ar augstāku risku līmeni. Šim mērķim tiek strādāts pie BIS pilnveidošanas, izveidojot “mājas lietu” jeb informācijas krātuvi par katru apsekoto būvi un ieviešot riska algoritmu to tehniskā stāvokļa novērtēšanai. BIS attīstība turpinās arī citos virzienos, piemēram, e–pakalpojumu klāsta paplašināšanā, iespēju radīšanā BIM projektu ievietošanai BIS, īpašnieku apziņošanas sistēmas ieviešanā un būvniecības atkritumu uzskaites procesa izstrādē.
No 2020.gada februāra BIS ir iekļauta vienotā elektroniskā darba laika uzskaites datu bāze (VEDLUDB). 2020. gada beigās VEDLUDB bija reģistrēta informācija par 234 galvenajiem būvdarbu veicējiem, 4509 darba devējiem, 956 būvlaukumiem un 43088 nodarbinātajiem. Tie ir nozīmīgi dati, kas ļauj efektīvāk veikt uzraugošo darbu ne vien BVKB, bet arī citām institūcijām, piemēram, Valsts darba inspekcijai un Valsts ieņēmumu dienestam.
Viena no plašāk izmantotajām BIS sadaļām ir reģistri – 2020. gadā sistēmā integrējot uzņēmumu energoauditoru un uzņēmumu energopārskatu reģistru, to skaits pieaudzis līdz astoņiem. Palielinājusies arī sistēmas izmantošana informācijas atjaunošanai - no 4972 iesniegumiem ikgadējās informācijas iekļaušanai būvkomersantu reģistrā elektroniski saņemti 82,7%.
Janvārī apritēja gads, kopš ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā reģistrējama tikai elektroniski - BIS. Pieaugot informācijas apjomam sistēmā, palielinās tās lietotāju skaits. 2020.gada beigās BIS bija 56 804 lietotāji (gada laikā pieaugums par ~130%). Līdz 2020.gada 31.decembrim izveidoto būvniecības lietu skaits BIS sasniedza 141 981, uzrādot pieaugumu ~ 39%.
Strauji audzis arī elektronisko pakalpojumu skaits BIS - pabeigtie būvniecības e-pakalpojumi 2020. gadā bija 285 895, kas veido 99% no uzsākto e-pakalpojumu skaita. Tas liecina par to, ka sistēmā pieejamie pakalpojumi ir saprotami un lietotājiem ērti. Visbiežāk izmantotie būvniecības e-pakalpojumi ir portālā izsniegtās pilnvaras, kas sastāda trešdaļu jeb 35%. Otrs populārākais e-pakalpojums ir būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņojums ir (17%), bet trešais populārākais - tehnisko noteikumu pieprasīšana (13%). “BIS attīstību viennozīmīgi var uzskatīt par vienu no pozitīvajiem projektu īstenošanas un pārvaldības piemēriem valsts pārvaldē, kas šajā periodā sniedza būtisku atbalstu sabiedrībai un būvniecības nozarei,” norāda S.Mjakuškina.
Kopumā BVKB 2020. gadā sasniedzis nozīmīgus mērķus - biroja integrētā kvalitātes vadības sistēma gada izskaņā sertificēta atbilstoši standarta ISO 9001:2015 prasībām. Birojs kļuvis par iniciatīvas “Konsultē vispirms” uzvarētāju kategorijā “Līderis informēšanā un konsultēšanā 2020. gadā” un ieņēmis otro vietu vispārējā “Konsultē vispirms” izvērtējumā. Apliecinot orientētību uz klientu vajadzībām, novembrī BVKB pievienojās valsts pārvaldes vienotajai tīmekļvietņu platformai, tādējādi nodrošinot piekļūstamību lapā izvietotajam saturam arī cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai uztveres traucējumiem.
