Otrdien, 3.septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka, kuros gadījumos un, cik lielu valsts atbalstu saņem mājsaimniecības ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma gadījumā. Šādās situācijās atbalstu saņems mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Lai gan redzam, ka kopš 2023. gada pavasara energoresursu cenas ir stabilizējušās, mūsu mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem automatizētu mērķētu atbalsta sistēmu, kura tiek izmantota situācijā pie ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma. Apstiprinot šos noteikumus, mēs nosakām konkrētus cenu griestus, kuri iezīmē augstu cenu apstākļus, pie kuriem atbalsta mehānisms sāk strādāt. Mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā.”
Kuri mājsaimniecību lietotāji kvalificēsies valsts atbalstam?
Atbalsts tiks noteikts mērķēti – mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi par mājokli uz vienu tās locekli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana).
Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums tirgū (biržā). Minētās mājsaimniecības saņems atbalstu, ja secīgi trīs mēnešus energoresursa cena biržā par 30% pārsniedz resursa cenas slieksni. Apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama.
Cenu sliekšņi, pie kuriem piemēro valsts atbalstu
Atbalstu uzsāks sniegt, ja energoresursu tirgus cena trīs mēnešus pēc kārtas pārsniegs noteiktu cenu slieksni:
- Elektroenerģija – ja vidējā Nordpool biržas nākamās dienas cena ir virs 208 EUR/MWh;
- Dabasgāze, naftas gāze, dīzeļdegviela, kas tiek izmantota apkures vajadzībām – ja vidējā nākotnes dabasgāzes cena Dutch TTF biržā ir virs 91 EUR/MWh;
- Centralizētā siltumapgāde – ja vismaz piecās no 10 lielajām pilsētām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie tarifi ir virs 111 EUR/MWh;
- Granulas, malka, briketes – ja vidējā biomasas cena Baltpool biržā ir virs 76 EUR/MWh.
Ja mājsaimniecība izmanto elektrību, dabasgāzi, decentralizēto kurināmo (malka, granulas, briketes, naftas gāze, dīzeļdegviela) apkures vajadzībām vai saņem centralizēto siltumenerģiju, tad periods, kurā mājsaimniecībām tiek piešķirts atbalsts, ja energoresursu cena pārsniedz noteikto slieksni, ir no 1.oktobra līdz 30.aprīlim. Savukārt atbalsta periods elektroenerģijai, ko izmanto vispārīgam patēriņam, ne apkurei – atbalsta periods ir visu kalendāro gadu.
Maksas samazinājumi energoresursiem mājsaimniecību rēķinos
- Elektroenerģijas pirmajām 100 kWh – atlaide 8 EUR, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto elektroenerģiju
- Elektroenerģijai, ko izmanto apkures vajadzībām ar patēriņu 500-2000 kWh mēnesī – 50% no elektrības cenas, kas pārsniedz 160 EUR/MWh, bet ne vairāk kā 100 EUR/MWh
- Dabasgāzei, kas tiek izmantota apkurei ar patēriņu vismaz 221 kWh mēnesī - atlaide 110 EUR, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto dabasgāzi
- Centralizētai siltumapgādei – 50% no starpības, ko veido SPRK/pašvaldības apstiprinātais tarifs un tarifu slieksnis, kas ir virs 111EUR/MWh
- Granulām, briketēm, ja to iegādes apjoms ir līdz 10 tonnām – 50% no cenas, kas pārsniedz 325 EUR/t, bet ne vairāk kā 100 EUR/t, ieskaitot PVN
- Malkai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 35m3 – 50% no cenas, kas pārsniedz 40 EUR/m3, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 15 EUR/ m3, ieskaitot PVN
- Sašķidrinātajai naftas gāzei, ja tās iegādes apjoms ir līdz 1000kg – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,29 EUR/kg, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 2 EUR/kg, ieskaitot PVN
- Dīzeļdegvielai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 400 litriem – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,11 EUR/l, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 2,50 EUR/l, ieskaitot PVN
Piemēram, ja dabasgāzes vidējā nākotnes dabasgāzes cena Dutch TTF biržā trīs mēnešus pēc kārtas (piemēram, oktobrī, novembrī un decembri) ir 92 EUR/MWh un mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkures vajadzībām rēķins par patērēto dabasgāzi oktobrī, kas tiek piestādīts novembrī, ir 500 eiro, mājsaimniecībai rēķinā automātiski tiek ietverta atlaide 110 eiro apmērā. Attiecīgajai mājsaimniecībai par patērēto dabasgāzi oktobrī ir nepieciešams norēķināties 390 eiro apmērā.
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un deklarēto un reģistrēto dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Sistēmas pārvaldnieks ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
“Būvniecības valsts kontroles birojs darbu pie sistēmas izstrādes pirmās kārtas pabeidza jau pērn oktobrī. Esam gandarīti, ka īsā termiņā izdevies izveidot sistēmu, kas ļaus atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai piešķirt mērķēti, bez pašu cilvēku iesaistes, tieši tiem, kuriem attiecīgais atbalsts ir visnepieciešamākais. Veidojot sistēmu, it īpaši šobrīd, kad notiek darbs pie sistēmas otrās kārtas, skatāmies uz to ar ilgtermiņa perspektīvu, lai, sistēmu pilnveidojot, tajā pieejamos datus varētu izmantot arī citu atbalstu piešķiršanai”, norāda BVKB direktore Baiba Vītoliņa.
Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.
Atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija) plānots piemērot rēķinā automātiski. Savukārt atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela, elektroenerģija apkures vajadzībām u.c.) administrēs pašvaldības.
Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likums stājās spēkā 2023. gada 8.decembrī. Balstoties uz noteikto deleģējumu, KEM izstrādāja Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumus, kuri stāsies spēkā pēc to publicēšanas Latvijas Vēstnesī.
Klimata un enerģētikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa