Būvniecība ir process,  kas sevī ietver projektēšanu un būvdarbus, kā rezultātā tiek uzlabotas vai nojauktas esošās būves vai tiek būvētas jaunas. Lai nodrošinātu būvniecības kvalitāti, īpaša uzmanība ir jāpievērš arhitektoniskās, inženiertehniskās kvalitātes un vides pieejamības principu ievērošanai.

Būvniecības kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no sadarbības starp būvniecības procesā iesaistītajām pusēm. Lai to veicinātu, šajā sadaļā BVKB sniedz informāciju par atbildības sadalījumu un sadarbību starp būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī informē par BVKB kompetenci, veicot būvdarbu valsts kontroli, būvju pieņemšanu ekspluatācijā un publisku ēku ekspluatācijas kontroli

Būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos tiek lietoti dažādi termini – “pasūtītājs”, “būvniecības pasūtītājs”, ”būvniecības ierosinātājs”, ”zemes īpašnieks” vai “būves īpašnieks”, “persona, kurai ir izsniegta būvatļauja”. Persona, kas ierosina būvniecības veikšanu, atkarībā no konkrētajām tiesiskajām attiecībām ar citu personu un saistībām pret to pilda dažādas lomas.

Attiecībā pret citiem būvniecības dalībniekiem – būvprojekta izstrādātāju, būvdarbu veicēju, būvuzraugu un būvekspertu – persona, kas ierosina būvniecības veikšanu, ir uzskatāma par pasūtītāju noslēgto civiltiesisko līgumu ietvaros. Administratīvā procesa ietvaros pašvaldības būvvaldē vai citās valsts pārvaldes iestādēs un publisko tiesību kontekstā minētā persona ir būvniecības ierosinātājs, būvatļaujas adresāts jeb persona, kurai izsniegta būvatļauja. Vienlaikus saskaņā ar Civillikuma 927.pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, kas ietver arī tiesības veikt, atļaut vai aizliegt būvniecību savā nekustamajā īpašumā, kā arī pienākumu uzturēt lietu, līdz ar to atsevišķos gadījumos tiek runāts par zemes vai būves īpašnieka atbildību.

Pasūtītājs ir aktīvs būvniecības procesa dalībnieks gandrīz visos būves dzīves cikla posmos un visās stadijās, izņemot projektēšanas un būvdarbu posmu. Ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi, pasūtītājs var savus pienākumus veikt pats vai līgumā vienoties, ka tos viņa vietā veic citi būvniecības procesa dalībnieki. Tomēr arī pilnvarojuma gadījumā jāapzinās, ka visas darbības pilnvarotā persona veic pasūtītāja vārdā un pasūtītāja atbildība saglabājas pilnā apmērā. Projektēšanas un būvdarbu posmā pasūtītāju varētu uzskatīt par pasīvu būvniecības procesa dalībnieku, tomēr arī pasūtītājam ir paredzēti atsevišķi pienākumi, par kuru veikšanu viņš ir atbildīgs. 

Ko pārbauda BVKB būvinspektori?

Jūsu, Latvijas iedzīvotāju un viesu drošībai BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību.

Ekspluatācijas kontrolē fiksētais tiek norādīts atzinumā, kurā tiek sniegts būvinspektora vērtējums par ēkas būtiskajām prasībām:

  • ēkas mehāniskā stiprība un stabilitāte;

  • lietošanas drošība un vides pieejamība;

  • patvaļīga būvniecība.

Ja, novērtējot ēkas atbilstību mehāniskās stiprības, stabilitātes un lietošanas drošības, vides pieejamības prasībām, tiek konstatētas iespējamas neatbilstības ugunsdrošības, higiēnas, veselības un vides aizsardzības prasībām, par tām tiek informētas sadarbības iestādes (VUGD, VI, VVD).

Pārbaudes laikā būvinspektors izskata būvniecības un ekspluatācijas dokumentāciju, tajā skaitā ēkai veikto tehnisko apsekošanu. 

Atzinums par publiskas ēkas ekspluatācijas drošumu un konstatēto patvaļīgo būvniecību tiek sagatavots Būvniecības informācijas sistēmā.

BVKB piekritīgo publisko ēku saraksts*
*publiskās ēkas, kuru platība ir 1000 m2 un vairāk

Plānotie ekspluatācijas kontroles objekti 2020. gadā

Par BVKB kompetenci būvdarbu kontrolē un būves ekspluatācijas pieņemšanā

attēls

BVKB no 2015. gada 1. jūlija jānodrošina būvdarbu valsts kontrole, veicot šādu būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā: 1) tādu jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem; 2) būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma ,,Par ietekmes uz vidi novērtēšanu” 4. panta pirmās daļas 1. punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra; 3) jaunas būves vai esošu būvju pārbūves, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka.

(Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas pirmais punkts

un pārejas noteikumu 10. punkts)

Būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Savukārt nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.

(Būvniecības likuma 17. panta pirmā daļa)

attēls

Būvvaldei vai citai institūcijai, kas pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par nosacījumu izpildi būvdarbu uzsākšanai, jāpaziņo BVKB par piedalīšanos būves pieņemšanā ekspluatācijā.
(Vispārīgo būvnoteikumu 156. punkts)

Ja būves realizācijai ir izstrādāts darbu veikšanas projekts, būvuzraugs precizē būvuzraudzības plānu un iesniedz to institūcijā, kura veic būvdarbu kontroli. Būvuzraudzības plānu precizē, ja darbu veikšanas projektā izdarītās izmaiņas skar būvuzraudzības plānā ietvertos darbu posmus.
(Vispārīgo būvnoteikumu 128. punkts)